Autors: Andrejs Muzikants

Pirms referenduma televīzijā intervēja cienījamu bijušo prezidentu un premjeru grupu. Centrālais jautājums bija par krievu kopienas iesaistīšanu politiskā procesā. Skatītājam pozitīva likās visu izteiktā patiesā vēlme mazināt etnisko spriedzi un atrast veidus kā veicināt visas sabiedrības saliedēšanos un mazināt konfrontāciju.

Tik tālu labi. Tomēr izbrīnīja atkārtoti un nepārprotami pateiktās divas domas: kategoriski izskanēja, krieviem jānāk uz latviešu varas partijām un etniskas partijas nav vēlamas. Secinājumi pārsteidza, arī pārsteidza tas, ka abi uzstādinājumi netika apšaubīti un iespējamie alternatīvi netika pieminēti. Pirmā doma izskanēja mazliet aroganti, nesmalkjūtīgi un nereāli. Vidējā laika posmā tas diez vai notiks. Nelatviešu iesaistīšanās varas partijās ir, protams, apsveicama, bet, manuprāt, tas būs lēns process. Masveidīga iesaistīšanās nenotiks.

Politiskas partijas, dibinātas uz etniskas bāzes, nav principā nevēlams fenomens, ja to pamatnostādnes ir demokrātiskas, liberālas un patriotiskas. Šādām partijām ir papildus motivācija atbalstīt kādu specifisku etnisko kopienu un tās tajā pašā laikā var strādāt valsts un sabiedrības interesēs. Saskaņas centrs nepārstāv visu krievvalodīgo kopienu, lai gan Saskaņas centrs ir zināmā mērā uzurpējis krievvalodīgo pārstāvniecību. Intriģē doma, vai ir varbūtība, ka no Saskaņas centra varētu atšķelties liberālie elementi un apvienoties ar līdzīgi domājošiem, veidojot jaunu krievvalodīgo politisku spēku? Kas būtu nevēlams šāda politiska spēka parādīšanās uz Latvijas politiskās skatuves?

Cerams, ka mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē būs izmaiņas un tajā pašā laikā nostiprināsies un turpināsies iesāktais. Koalīcijas valdība ir laba un kompetenta. Ir sekmīgi un profesionāli ministri. Viens no rādītājiem: mēdijiem nav bijušas iespējas nopietnai ministru un koalīcijas kritikai. Tagad mēdiji klusē par „tautsaimniecības trūkumiem”. Dombrovska-Vilka padarīto apbrīno Eiropa un pasaule. Arī citās jomās redzams progress administratīvu reformu un tiesiskuma virzienā.

Izglītības ministra pieteiktās, ilgi sasāpējušās un nepieciešamās reformas, izmainīs valsti un sabiedrību. Ir pienācis pēdējais laiks Ķīļa pieteiktajām ar izdomu bagātajām, fundamentālām reformām izglītības laukā. Pievienojos Arta Kampara vēlējumam, lai Ķīlim veicas šajā skudru pūznī.

Arī Ārlietu ministrija uz pēdējiem apvainojumiem reaģēja ar cieņu. To nevarēja teikt par iesākumu. Šķita, ka pretstatā mūsu baltiešu kaimiņiem, turpināsies tradicionālās birokrātiskās, bezmugurkaula atbildes uz apvainojumiem. Piemēram, uz Lavrova lekciju Latvijai, ka jāļauj Latvijas krieviem mācīties savā valodā ....ministrijas atbilde bija, mēs rīkojamies pēc mūsu likumdošanas. Nesaprotami. Lietuvieši un igauņi vienmēr māk nezaudēt pašcieņu.

Ikkatram no mums jāstrādā, lai stiprinātu Vienotību. Ja agrāk skeptiķi apšaubīja Vienotības vienotību tagad par šo problēmu nedzird. Arī Vienotības iekšpusē jūtam labus strāvojumus.

Koalīcijas saglabāšana un stiprināšana ir kritiska. Vienotībai, kā politiskam spēkam ar lielāko pieredzi, ir jāatbalsta koalīcijas partneri; jādod tiem iespēja nostabilizēties.

Sākušās runas par Saeimas atlaišanu nozīmē, ka „pašlabuma politiķi” ir norūpējušies.

Vēsture mums nepiedos, ja koalīcija nenoturēsies.