Autore: Rasma Kārkliņa
Latvijā, tāpat kā daudzās citās mūsdienīgās demokrātijās, pārveidojās iedzīvotāju politiskās līdzdalības veidi. Pētījumi rāda, ka ļaudis arvien retāk uzticas tradicionāliem demokrātijas procesiem un vairāk cenšas izmantot tiešus līdzdalības veidus. Vairojas iesaiste lokālajā politikas līmenī, kā arī tādās aktivitātes, kur iedzīvotāji konkrēti saredz savas intereses, piemēram, akcijās pret savas tiešās vides piesārņošanu. Iedzīvotāji nav tik pasīvi, kā reizēm liekas, bet viņi grib iesaistīties veidos, kur var redzēt rezultātu. Pilsoņu iniciatīvas ir šāds konkrēts veids kur nonākt līdz rezultātam, un katram demokrātam ir iemesls priecāties, ka to nupat (19.01.) ar savu balsojumu par likumu par „kolektīviem iesniegumiem” trešā lasījumā atbalstīja Saeima.
Kā rādīja plašās debates, Saeima vēlas būt atvērtāka saviem pilsoņiem, un tā turpmāk īpašā procedūrā izskatīs ierosinājumus par jaunām politikas iniciatīvām zem kurām būs 10,000 vai vairāk parakstu. Jau 10. Saeimas laikā deputāti neformālā veidā „uzklausīja” portāla „manabalss.lv” iniciatīvu attiecībā uz likumu par atklātību par ofšoru uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem. Tagad pilsoņi Saeimu varēs uzrunāt formālākā veidā, proti, ar kolektīvo iesniegumu ko regulē „Saeimas kārtības rullis”. Ja attiecīgie paraksti būs savākti, Saeimas prezidijs un Mandātu un ētikas komisija iniciatīvas izskatīs. Ja viss būs atbilstoši noteikumiem, jautājums nonāks lielā Saeimas plenārsēdē, kur deputāti kopīgi varēs lemt, vai un kā uzsākt lietas tālāku risināšanu.
Manuprāt, var sagaidīt, ka daža laba pilsoņu iniciatīva būs pamats jauniem likumiem un programmām. Bet jāuzsver, ka šāds rezultāts nav vienīgais veids, kā jaunā līdzdalības procedūra veicinās dzīvāku demokrātiju. Saeima dažas pilsoņu iniciatīvas droši vien arī noraidīs un daži komentētāji baidās, ka tas radīs vilšanos arī šajā demokrātijas procesā. Es tā nedomāju. Dzīva demokrātija neizpaužas tikai rezultātā, bet arī procesā. Demokrātiskais piedzīvojums izpaužas pašā iedzīvotāju savstarpēja sadarbībā, kā arī mijiedarbībā ar saviem ievēlētajiem pārstāvjiem. Pilsoņu iniciatīvu gadījumā ļoti nozīmīga ir tieši šī mijiedarbība un komunikācija. Pirmkārt jau parakstu vācēji un parakstītāji veido publisku komunikāciju, argumentējot, kāpēc kāds ierosinājums ir svarīgs. Tad iesniedzējiem attiecīgi jācenšas pārliecināt Saeimu, kas atkal rosina diskusiju. Ja Saeima kolektīvu iesniegumu galu galā tomēr noraida, tā iesniedzējiem un plašākai publikai paskaidros savus iemeslus. Arī tā ir svarīga mijiedarbība ar sabiedrību.
Iemesli iniciatīvu tālāk nevirzīšanai varēs būt dažādi. Iespējams, ka dažs labs iesniegums būs nemākulīgi noformulēts vai arī nāks ar priekšlikumu, kas pēc savas būtības nav pieņemams. Jaunā likumā ir noteikts, ka priekšlikumi nedrīkst būt klaji aizskaroši vai vērsti pret demokrātiju, tai skaitā tādi, kas aizskar cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēka tiesības. Es ierosināju likumā ietvert šo pēdējo formulējumu, jo tas ir tāds pats kā Eiropas Savienības regulā par Pilsoņu iniciatīvām visas ES mērogā, kas stāsies spēkā šā gada 1. aprīlī. Demokrātija nenozīmē visatļautību. Likumā ir skaidri noteiktas robežas kolektīvo iesniegumu saturam, kā arī pastāv vairāki procesuāli filtri, caur kuriem priekšlikumiem būs jāiziet. Arī šajā ziņā jaunā iespēja pilsoņiem līdzdarboties ir solis Latvijas demokrātijas attīstībā. Demokrātija nav tikai TIESĪBAS pilsoņiem iesaistīties politiskajos procesos, bet arī ATBILDĪBA par savām iniciatīvām, godaprātu un attieksmi pret likumu, tiesiskumu un sabiedrību.
