01.03.2013
Rīgai tīru gaisu vajag vairāk nekā „puteņa biļetes”


Autors: Māris Puriņš
 

Dzīves kvalitāti visbiežāk mēdz uztvert kā ekonomisku lielumu – kādi ir mūsu ienākumi, mājoklis, apģērbs un citi labumi, kas mums pieder. Diemžēl reti runājam par tīru un svaigu gaisu, bez kura nespēj iztikt neviens, neatkarīgi no viņa statusa sabiedrībā, ietekmes vai vecuma. Patiesībā gaisa kvalitāte ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas nosaka pilsētnieka dzīves kvalitāti. 

Diemžēl Rīga kopš 2005.gada regulāri pārsniedz pieļaujamās gaisa piesārņojuma normas. Katrs rīdzinieks ik dienu elpo gaisu, kas faktiski ir kaitīgs veselībai. 


Zaļa valsts, pelēka pilsēta

Latvijā ir skaista un bagātīga daba – ik uz soļa var dzirdēt dziedam putnus, laukos pār ceļu pārskrien stirnas un daudzos stārķus par brīnumu uzskata tikai ārzemnieki. Taču pilsētās, īpaši Rīgā, transporta kņada un dažādi gaisa piesārņotāji pilnībā ņēmuši virsroku pār dabu. Īpaši to var redzēt, apskatot kokus ielu malās un šo koku bojātās lapas. Gandrīz pašā pilsētas centrā nemitīgi pārvietojas smagās kravas automašīnas, tūkstošiem vieglo auto „ražo” izplūdes gāzes. Dažādu ražotņu, TECu un dzīvojamo ēku skursteņi kūp, un osta, kurā galvenās kravas ir ogles, atrodas Rīgas vidū. Rīga netiek galā ar gaisa piesārņojumu. Tas ievērojami pārsniedz pieļaujamo, un Eiropas Komisijas jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, kas nozīmē apmēram pusmiljonu eiro soda naudu.

Gaisa kvalitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem. Kvalitāti var ietekmēt globālais piesārņojums, to ietekmē rūpniecības attīstības līmenis, apkure – gan centralizētā, gan ikviena individuālā krāsniņa, ar ko tiek apsildīts mājoklis. Bet pilsētas centrā viens no būtiskākajiem ir tieši transporta radītais piesārņojums. Putekļi, izplūdes gāzes, kas rodas autotransporta tiešā ietekmē, ir tas, ko mēs, ikdienā uzturoties pilsētā, ieelpojam. Tāpat smiltis, ko vasarā vējš dzenā pa ielām mākoņiem vien, un ostas kravu radītā smaka, un gaisā izmestās ķīmiskās vielas. Tieši tāpēc lielai pilsētai vienlaikus jāspēj būt dinamiskai un nepārtraukti jāmeklē balanss starp industriālo attīstību un cilvēka veselību. 


RD vadībai tīrs gaiss nerūp


Pašlaik Rīgas Dome (RD) gaisa kvalitāti ir atstājusi pabērna lomā. Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2011. – 2015.gadam RD apstiprināja tikai 2011.gada 7.jūnijā – pusgadu pēc iepriekšējās programmas darbības beigām. Tas liecina par to, cik nesvarīga šī joma ir pašreizējam Rīgas vadītājam. Protams, rūpes par gaisa kvalitāti nedod tādu popularitātes pienesumu kā bezmaksas transporta biļešu piesolīšana puteņa laikā. Taču Rīgā tīrs gaiss ir dzīves kvalitātes problēma numur viens.

Šeit varētu teikt: „Nākamajā sasaukumā mēs šo problēmu izvirzīsim kā prioritāti!”... Stop! Nav laika! Rīga jau kopš 2005.gada regulāri pārsniedz pieļaujamās gaisa piesārņojuma normas, un, kā jau minēju, valstij par šo neizdarību ir jāmaksā bargs sods. Taču galvenais, ka šo piesārņoto gaisu ik dienas elpo visi, kas staigā pa Rīgas ielām! Piesārņojums palielina saslimstību ar astmu, alerģisko rinītu, dažādām ekzēmām un veicina plaušu slimības. Tātad jārīkojas nekavējoties!

Jāsāk ar lietām, kuras prasa vismazākos kapitālieguldījumus un dod vislielāko efektu. Viena no būtiskākajām ir transporta kustības ierobežošana Rīgas centrā. Kā risinājums šajā jomā, manuprāt, izvirzāma stāvparku izbūve pilsētas perifērijā un efektīva, ekoloģiska sabiedriskā transporta ieviešana. Šis risinājums padarīs pilsētu brīvāku no privātā autotransporta un dos ievērojami tīrāku gaisu. Bez šaubām, jānodrošina arī maģistrālo ielu laistīšana sausā laikā, kā arī kaisīšanas materiālu ātra savākšana tūlīt pēc ziemas sezonas. 

Lai rūpīgāk sekotu gaisa piesārņojumam un vienlaikus varētu pārbaudīt minēto risinājumu iedarbību, pilsētā jāizvieto papildus gaisa monitoringa stacijas. Monitorēšana ir viens no objektīvākajiem kritērijiem, lai pieņemtu pareizus un ātrus lēmumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Šāda papildus staciju izvietošana nepieciešama ap ostas teritoriju un vairākās citās ar gaisa piesārņojumu visvairāk apdraudētajās vietās. 


Piesārņots gaiss – lēns slepkava 

Protams, paralēli jāveic arī aktīvāka pilsētas apzaļumošana. Tā ir ne tikai salīdzinoši lēts, bet arī efektīvs līdzeklis gaisa kvalitātes uzlabošanai. Galu galā tas uzlabo ne tikai gaisu, bet veido sakoptu un patīkamu vidi pilsētas iedzīvotājiem. Diemžēl tā vietā mēs saskaramies ar pilsētas vadības atļautiem būvprojektiem, kas paredz daudzu koku izciršanu. Kaut vai viens piemērs – līdzās Valdemāra un Ēveles ielu krustojumam. Tāpat nesakopti ir daudzi skvēri pašā pilsētas centrā, maz no jauna iestādītu kociņu ietvju malās.

Piesārņots gaiss ir lēns slepkava, to ikdienā var pat nepamanīt. Bet tieši gaisa kvalitāte visbiežāk ir cēlonis tam, ka ciešam no darba spēju zuduma, mūs nomāc nepamatots nogurums, mēs paši un mūsu bērni bieži slimo ar augstāk minētajām slimībām. 

Nav liela nelaime, ja puteņa dienā nokavējam tikšanos par dažām minūtēm. Ir jādara viss, lai mums pašiem un mūsu bērniem pēc pāris gadiem pa Rīgu nav jāstaigā ar mutei un degunam priekšā aizvilktiem marles apsējiem.

Komentāri:
 
Aptauja
Kam jābūt Laimdotas Straujumas vadītās valdības prioritātei?
Veselības aprūpes pieejamībai (24%) Balsot
Izglītības sistēmas uzlabošanai (29%) Balsot
Uzņēmējdarbības vides sakārtošanai (25%) Balsot
Bezdeficīta budžetam (6%) Balsot
Nodarbinātībai un jaunu darba vietu radīšanai (10%) Balsot
ES fondu programmu sagatavošanai un uzsākšanai (5%) Balsot
24
APR
Finanšu ministrs piedalās Saeimas Eiropas lietu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā paredzēts saskaņot Latvijas Stabilitātes programmu 2014.-2017. gadam
24
APR
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere viesojas Liepājā
25
APR
11:30 EP deputāte Inese Vaidere piedalās Rūjienas grāmatu svētkos (Rūjienas kultūras namā).
25
APR
16:00 EP deputāte Inese Vaidere aicina uz tikšanos Strenčos, lai diskutētu par aktuālajiem notikumiem un atbildētu uz interesentu uzdotajiem jautājumiem (Strenču bibliotēkā, Pulkv. Zemitāna ielā 5)