25.10.2017
Mūsdienīgs vidusskolu tīkls ir vajadzīgs ilgtspējīgai valsts ekonomikas attīstībai un sabiedrības labklājībai

 

“Realizējot Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība.

 

Lai radītu izaugsmi, labklājību, augstāku dzīves kvalitāti, ir nepieciešams uzdrošināties mainīties, pieņemt lēmumus, kas maina ierasto dzīves ritmu.

 

Tas ir vienīgais virziens labām pārmaiņām,” preses konferencē par skolu tīkla pētījuma ziņojumu pauda izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

“Mērķtiecīga un aktīva rīcība tagad, lai pozitīvas pārmaiņas sabiedrība sagaidītu nevis pēc gadu desmitiem, bet pēc iespējas ātrākā laikā. Mūsdienīgs, realitātei atbilstošs vidusskolu tīkls ir vajadzīgs, lai celtu pedagoģijas profesijas prestižu, skolotājiem nodrošinātu pienācīgu atalgojumu, lai mūsu bērni iegūtu tās zināšanas un prasmes, kas veidos gan pašu personisko labklājību un dzīves kvalitāti, gan pārtikušu Latviju,” akcentē ministrs.

Skolu tīkla pētījumu IZM uzdevumā veica ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā eksperta grupa. Eksperti vispusīgi ir analizējuši demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī daudzus citus aspektus, kas ietekmē objektīvas iedzīvotāju vajadzības pēc publisko pakalpojumu pieejamības. Pētījuma ietvaros ir pētīta arī citu attīstīto valstu pieredze izglītības un mobilitātes aspektos, tai skaitā veids kā valsts nodrošina izglītības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vispusīgā un detalizētā datu analīze, nākotnes attīstības modeļi ir objektīvs pamats izstrādātajam vidusskolu tīkla modelim visā valstī.

Veicot pārmaiņas skolu tīklā mums ir reālas iespējas sasniegt augstu izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazināt nevienlīdzības plaisu,” uzsver Šadurskis. Tiešie ieguvēji, veidojot modernu vidusskolu tīklu, būs skolēni un skolotāji.

Skolēniem tā ir:
- iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi,
- daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes,
- kā arī interešu izglītības un sociālos kontaktus.

Pedagogiem tā ir:
- iespēja saņemt labāku atalgojumu un
- strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē.

Savukārt pašvaldībām skolu tīkla sakārtošana sniedz:
- jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā,
- kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem.
- Tie ir papildu līdzekļi pašvaldību īstenotajai interešu izglītībai, skolu atbalsta personālam, piemēram, karjeras konsultantiem un sociālajiem pedagogiem, akcentē ministrs.

Vidusskolu tīkla modelējums saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem paredz, ka vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ietvaros rekomendējamais skolēnu skaits ir viens no rādītājiem, lai turpmākā ar skolu dibinātājiem, pašvaldībām meklētu katrai konkrētai situācijai vislabāko attīstības ceļu. Rekomendējamais skolēnu skaits optimāla skolu tīkla modeļa ietvaros iezīmē mērķi, kas būtu jāsasniedz, taču to nevar piemērot kā vienīgo, lai attiecinātu pret esošo situāciju vai kādu konkrētu skolu, uzsver pētījuma eksperti. Optimāla skolu tīkla priekšlikuma sagatavošanai tiek izmantoti ne tikai kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, bet ņemti vērā arī reālie apstākļi katrā konkrētajā reģionā.

Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ieviešanai tiek paredzēta pakāpenība un kritēriju segmentēšana atbilstoši iedzīvotāju blīvumam, kā arī paredzot izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās. Rekomendējamam skolēnu skaitam vidusskolās kritēriji tiek noteikti atbilstoši trīs kategorijām, teritoriju tipiem.

Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu vairāk kā 50 000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava).

Otrajā kategorijā pārējie reģionālās attīstības centri, iekļaujot Pierīgas reģionu un pārējās lielās pilsētas.

Trešajā kategorijā pārējā Latvijas teritorija, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas. Tāpat paredzēts rekomendējamo kritēriju sasniegšanai piemērot pārejas posmus.

Pirmajā posmā līdz 2020. gada 1.septembrim rekomendējamais skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā līdz 2023. gada 1.septembrim četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.

Aprēķinu modelējums liecina, ka moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dos iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā šobrīd. Ja ņem vērā, ka skolotājs var strādāt vairāk kā vienu likmi, tas ir 40 stundu darba nedēļu un spēkā esošo piemaksu sistēmu, alga šādā mūsdienīgā vidusskolā var sasniegt 1500 eiro.

Lai sagatavotu priekšlikumus vidusskolu tīkla modelim, IZM un skolu tīkla pētījuma eksperti sadarbojās gan ar pašvaldību institūcijām, gan citu nozaru ministrijām. Ar Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmumu “Latvijas Valsts ceļi” ir vispusīgi analizēta situācija un nepieciešamie risinājumi ceļu stāvokļa uzlabošanai. Savukārt ar Autotransporta direkciju ir analizēti un meklēti labākie risinājumi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai. Veidojot optimālu vidusskolu tīklu primāri ir nepieciešama rekonstrukcija 31 ceļu posmam 263 km apjomā. Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ietvaros rekonstruējamie ceļa posmi ir ar vienu no augstāk pievienotajām vērtībām un to izbūve pozitīvi ietekmētu vairāku lauku reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinātu ekonomisko aktivitāti.

Pētījumā tāpat analizēta skolēnu mobilitātes problēma. Secināts, ka pasažieru skaita samazināšanās un braukšanas paradumu maiņa, aizvien plašāk izmantojot privāto autotransportu, palielina izmaksas sabiedriskajam transportam. Daudzviet tā rentabilitāti vēl vairāk ir pazeminājusi nepārdomāta skolēnu pārvadājumu prakses ieviešana paralēli sabiedrisko pārvadājumu maršrutiem, savukārt pieaugot skolēnu pārvadājumiem, ir samazinājusies skolēnu fiziskā aktivitāte. Pētījumu autori, balstoties citu valstu pieredzē, ir secinājuši, ka jāveicina skolēnu kājāmiešana un velobraukšana, tādējādi mazinot to mazkustīgo dzīvesveidu. Atsevišķi autopārvadājumi jāveido tikai tad, ja attālums attālums līdz skolai vai sabiedriskā transporta pieturai pārsniedz 3 km. Šāda prakse tiek īstenota pētījumā aplūkotajās valstīs: Norvēģijā, Lielbritānijā, ASV un Kanādā.



Skolu tīkla pētījums ir unikāla bāze, kas sniedzas daudz tālāk par izglītības jomu.

 

Tas ir pamats, lai efektīvi, sabiedrības interesēs plānotu arī citas nozīmīgas jomas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šīs jomas skar primāri nepieciešamo valsts un reģionālo autoceļu rekonstrukciju, sabiedriskā transporta plānošanu, medicīnas pakalpojumu un citu publisko pakalpojumu pieejamības plānošanu.

“Uzskatu, ka sadarbībā ar pētniekiem, ir izveidota unikāla un starptautiskā mērogā unikāla vispārējās izglītības un publisko pakalpojumu plānošanas platforma,” pauž ministrs. Skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma “Skolu karte” ir pieejama ne tikai dažādu institūciju plānošanas vajadzībām, bet arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam. "Esam pētījuši pieredzi daudzās valstīs, taču varam apgalvot, ka tik pilnvērtīga un funkcionāli ērti lietojama interaktīva skolu karte, kāda ir izveidota Latvijā un, kas pieejama ikvienam iedzīvotājam, citur pasaulē nav,”  pauž pētījuma autors J.Turlajs.

Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv

Komentāri: