Programma

Politiskās partijas VIENOTĪBA 
programma
„Latvijas cilvēkiem un valstij”

 

Cilvēks

Mēs pašapzinīgi spēsim izmantot XXI gadsimta iespējas, ja Latvijas cilvēkiem būs laba izglītība, apņēmība mācīties visa mūža garumā un laba veselība, kas ļauj dzīvot pilnvērtīgu mūžu un ražīgi strādāt.

Tomēr gan izglītības, gan veselības politika ilgstoši pietrūcis līdzsvarotības un mērķtiecības. Katru gadu no pamatskolas „atbirst” vairāki tūkstoši bērnu. Studējošo skaita ziņā Latvija izvirzījusies vienā no pirmajām vietām pasaulē, bet augstskolas un pētniecības institūti atpaliek starptautiskajā konkurencē. Mums ir daudz profesionālās izglītības skolu, bet lielai daļai mūsu jauniešu, kas ienāk darba tirgū, pietrūkst modernu zināšanu, uzņēmības un amata prasmes. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) novērtējumu, 2006. gadā izglītības kvalitātes vidējais līmenis Eiropā atbilda skaitlim 500, Latvijā – 491, Igaunijā – 531. Ir nepieciešams Latvijas izglītības kvalitāti pacelt virs Eiropas vidējā līmeņa.

Trešajai daļai iedzīvotāju pietrūkst līdzekļu, lai vērstos pie ārsta, bet gandrīz piektā daļa cilvēku ar zemiem ienākumiem nav saņēmuši medicīnisko palīdzību. Mums ir daudz labi aprīkotu slimnīcu un modernu tehnoloģiju, bet Latvijas cilvēku mūžs ir īsāks nekā citur Eiropā, augsta ir mirstība no ārstējamām slimībām, bet zīdaiņu mirstība – augstākā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka valsts politika ir bijusi neefektīva, tā arī slikti pildījusi pienākumu izlīdzināt sociālekonomisko apstākļu ietekmi un nodrošināt, lai visiem cilvēkiem Latvijā būtu līdzvērtīgas iespējas iegūt labu izglītību un saņemt veselības aprūpi.

Ekonomiskā krīze ir likusi veikt sen nepieciešamo skolu un slimnīcu skaita samazināšanu. Bet reformas nācies veikt steigā, jo laikā, kad Latvijas budžetā bija pietiekami daudz līdzekļu, lai finansētu pārdomātas pārmaiņas, tās tika bezatbildīgi novilcinātas.

Mums jāapzinās, ka tuvākajā nākotnē Latvijas budžeta iespējas būs ierobežotas, tāpēc Vienotība izglītības un veselības politikā galveno akcentu liek uz kvalitāti un efektivitāti. Mums ir jākoncentrē visi resursi, godprātīgi un mērķtiecīgi jāizmanto cilvēkresursi un katrs lats.

Mums jāpanāk, lai skolu apmeklētu katrs bērns un lai Latvijas bērniem tiktu piedāvāta Eiropas līmeņa izglītība, lai tā būtu pieejama, neraugoties uz ģimeņu atšķirīgo materiālo stāvokli. Neiegūta pamata un vidējā vai profesionālā izglītība ir ne tikai personiska, bet arī skolas un visas sabiedrības neveiksme.

Nav iespējams precīzi prognozēt, kādas zināšanas nākotnē būs vajadzīgas mūsu bērniem, tāpēc skolas uzdevums ir sagatavot cilvēku, kurš prot mācīties, radoši un kritiski domāt, ir uzņēmīgs, māk sadarboties, iegūt vajadzīgo informāciju, kas veidos jaunas zināšanas un pieredzi. Mūsu bērniem ir jāiegūst teicamas latviešu, angļu un vēl vismaz vienas svešvalodas zināšanas un ar modernās informācijas pratību jāspēj konkurēt atvērtajā pasaulē. Skolas uzdevums ir audzināt jaunos cilvēkus, kas jūt piederību valstij, ir apguvuši demokrātiskās līdzdarbības prasmes, jauniešus, kas ir atvērti jaunajam un iecietīgi pret atšķirīgo. Latvijai ir vajadzīgs katrs bērns, tāpēc skolas gados viņam maksimāli jāizkopj sava personība. Šai prasībai jākļūst par atskaites punktu, vērtējot skolotāju darbu un ieguldījumu, ko nedrīkst mērīt tikai ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Ir jābūt daudz stingrākiem kritērijiem pedagogu sagatavošanā, bet vienlaikus ir jāceļ skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā.

Profesionālā izglītība ir jākoncentrē labi aprīkotās skolās reģionu centros, apgādājot tās ar atbilstošām modernām tehnoloģijām, bet mācību prakses organizēšanā cieši jāsadarbojas ar uzņēmējiem. Latvijā tikai viena ceturtā daļa skolēnu pēc devītās klases mācības turpina profesionālās izglītības skolās. Šī proporcija ir jāmaina. Profesionālās izglītības sektoram jāpiedāvā kvalitatīva izglītība un modernas, daudzveidīgas amatu prasmes atbilstoši darba tirgus un valsts attīstības stratēģijas prasībām.

Latvijai nepieciešamas izcilas augstākās izglītības iestādes, lai sagatavotu speciālistus Eiropas labāko standartu līmenī. Tikai tā iespējams nodrošināt Latvijas cilvēku un uzņēmumu konkurētspēju, valsts izaugsmi un sabiedrības labklājību. Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem jākļūst par jauno ideju centriem, ekonomikas virzītājspēku.

Izglītoti un veseli, radoši un uzņēmīgi Latvijas cilvēki būs vajadzīgi, lai pārvarētu demogrāfiskās problēmas. Latvijas sabiedrība strauji noveco. No 1991. līdz 2009.gadam bērnu skaits samazinājies gandrīz uz pusi, 2060.gadā katriem trim strādājošajiem būs jāuztur vismaz divi pensionāri. Zemās dzimstības un emigrācijas dēļ pārskatāmā nākotnē sociālās drošības izdevumu īpatsvars valsts izdevumos palielināsies. Mēs nedrīkstam šīs problēmas ignorēt, bet mums vēl ir pietiekami daudz laika, lai tās mērķtiecīgi risinātu. Mēs vairāk atbalstīsim ģimenes ar bērniem, jo ir jāpanāk, lai dzimstības pieaugums atjaunotos – četru turpmāko gadu laikā summārais dzimstības koeficients sasniegtu vismaz 1,5 – 1,6 un turpinātu augt līdz minimālajam 2,1, kas tautas ataudzē skaidri iezīmētu pozitīvu un cerīgu ilgtspējas tendenci. 2009. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,4.

Valsts nedrīkst rīkoties kā „treknajos gados”, kad pamatbudžeta vajadzības sedza no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem. Vienotības nostāja ir tāda, ka tieši katra indivīda iemaksas darba mūža garumā noteiks pensijas lielumu nākotnē. Ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējai. Katram Latvijas cilvēkam ir jābūt drošam, ka grūtā brīdi viņš saņems atbalstu.

Lielus mērķus spēj sasniegt tikai veselīga un darbīga sabiedrība, tāpēc veselības aprūpes pieejamība nedrīkst būt atkarīga no cilvēka mantiskā stāvokļa. Bet arī katram pašam ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu veselību. Latvija ir to valstu vidū, kurās ir visaugstākā mirstība no neveselīga dzīvesveida radītām slimībām. Mums nepieciešama efektīva slimību profilakse un sabiedrības izglītošana. Latvijas bagātība ir izglītoti un kvalificēti ārsti un medicīnas māsas. Mums viņi jāsaglabā Latvijā, ieviešot skaidrību par pārmaiņām Latvijas veselības sistēmā. Tai jākļūst pārskatāmai, tās līdzekļiem jākalpo cilvēku veselībai, jāpaver pieeja medicīnas tehnoloģijām un zāļu, tai skaitā lēto patentbrīvo medikamentu, iegādei.

Latvijai ir vajadzīgs katrs cilvēks. Tāpēc valstij ir jāgarantē Latvijas cilvēkiem iekļaujoša un konkurētspējīga izglītība, laba veselības profilakse un aprūpe, stabili sociālās drošības tīkli. Tas ikvienam būs stabils pamats dzīves ceļa izvēlei un visas Latvijas izaugsmei XXI gadsimta pasaulē.

 

 Izaugsme

Mums ir nepieciešams izrāviens, lai iemantotu cieņpilnu vietu Eiropas Savienības valstu vidū, nevis būtu par lēta darbaspēka un kvalitatīvas aramzemes reģionu veiksmīgākai ekonomikai citur. Latvijai jākļūst konkurētspējīgai globālajā pasaulē. Mūsu valstij nākamajos četros gados būs ne tikai jāpārvar krīzes sekas, līdz 2012. gadam atgriežoties pie Māstrihtas kritērijos pieļaujamā valsts budžeta deficīta – 3% no IKP, bet vienlaikus ir jāiedibina ilgtspējīgas attīstības politika. Attīstot ražošanu un konkurētspējīgus pakalpojumus visā Latvijā, mēs panāksim, lai nodarbinātība jau četros turpmākajos gados sasniegtu 70%, tas ir, aptverot 1,1 miljonu cilvēku un bezdarbs samazinātos līdz 7%.

Vienotība uzskata, ka izaugsmei jābalstās uz brīvu, godīgu un netraucētu konkurenci, Latvijas dabas un ģeogrāfiskā stāvokļa stratēģisko priekšrocību izmantošanu, saprātīgi reformētu izglītības un zinātnes sistēmu, atbildīgu valsts fiskālo politiku un mērķtiecīgu uzņēmējdarbības veicināšanu. Mēs plānojam darbaspēka nodokļu smagumu pārcelt uz patēriņu, īpašumu un kapitālu – pašlaik nodokļu kopapjomā darbaspēka nodokļi veido 54%.

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2009.gadā bija viens no pašiem zemākajiem Eiropas Savienībā, atpaliek no Lietuvas un būtiski – no Igaunijas. Konkurētspējas ziņā, kā rāda Globālās konkurētspējas indekss (GCI 2010.), mūsu valsts ieņem tikai 68. vietu pasaulē. Vienīgi strauja darba ražīguma kāpināšana ir tas, kas spēj šo situāciju mainīt, lai pārvarētu ekonomiskās krīzes sekas un kompensētu zemās dzimstības un emigrācijas radīto darba roku trūkumu, kas Latvijā dažās jomās jūtams jau tagad, bet nākotnē kļūs vēl skaudrāks. Latvijā darba ražīgums sasniedz tikai 49% no Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līmeņa, tas jāpalielina līdz 60% 2013. gadā.

Cilvēkkapitāls ir galvenā vērtība modernajā ekonomikā. Šobrīd, kā rāda Globālais konkurences indekss, piemēram, zinātnieku un inženieru pieejamības ziņā Latvija ir tikai 112. vietā pasaulē. Mūsu augstskolām un profesionālās izglītības skolām jāgatavo darba tirgum nepieciešami speciālisti labāko Eiropas standartu līmenī.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir vidējie un mazie uzņēmumi. Valsts politikai ir jābūt prioritāri virzītai uz eksportspējīgo uzņēmumu atbalstīšanu, veicinot inovācijas, kooperāciju lielāku eksporta pasūtījumu izpildē un mērķtiecīgi novirzot ES fondu līdzekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš pievienoto vērtību radošās apstrādes rūpniecības straujākai attīstībai, palielinot apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP apjomā no esošajiem 10 līdz 14% 2013. gadā. Uzņēmumi, kuri iztur globālo konkurenci, ir valsts konkurētspējas pamats. Tie ārējos tirgos pelna naudu, lai Latvijā strādājošie saņemtu lielākas algas, ar nomaksātajiem nodokļiem palīdz nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi pensionāriem un gādā, lai Latvija varētu atdot valsts parādus. Preču eksporta pieaugums ir jāpanāk ne mazāks par 10% ik gadu, bet preču eksporta apjoms attiecībā pret IKP jāpalielina no esošajiem 27 līdz 40% 2013. gadā.

Ir jāceļ Latvijas uzņēmumu spēja aizstāt importu jomās, kurās paši varam saražot konkurētspējīgus produktus. Vienotības valdības politika it īpaši atbalstīs attīstību jomās, kurās ir augsta pievienotā vērtība, palīdzēs uzņēmumiem iekļūt pasaules tirgos. Mēs izstrādāsim un piedāvāsim valsts individualizētus atbalsta risinājumus nozīmīgiem investīciju projektiem, panākot, ka Latvijas piedāvājums nav mazāk konkurētspējīgs par citu Baltijas jūras reģiona valstu uzņēmēju piedāvājumu. Ir jāpalielina investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā no esošajiem 11 līdz 20% un transporta un sakaru attīstībai no esošajiem 7 līdz 12% 2013. gadā.

Latvijai ir vajag vairāk uzņēmēju, vairāk atbildīgu darba devēju. Bet Latvijā ir tikai 27 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, Igaunijā – 47, Eiropas Savienībā vidēji – 40. Mums ir nepieciešami cilvēki, kas nāk ar biznesa idejām, ir gatavi riskēt, kļūdīties un atkal rīkoties. Vienotība uzskata: lai veicinātu rosīgu un daudzveidīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, svarīgs ir atbalsts arī mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātībai. Ir jāpalielina privātuzņēmēju skaits par 50%.

Latvijas priekšrocība ir mūsu daba un ģeogrāfiskais stāvoklis. Esam vieni no bagātākajiem Eiropā, rēķinot bioloģiski aktīvos hektārus uz iedzīvotāju skaitu. Latvijas zemes un mežu politikai jābūt vērstai uz to, lai palielinātu katra hektāra produktivitāti, lai šī produktivitāte netiktu noplicināta, bet gan, taupīgi un efektīvi apsaimniekojot, sekmēta tās ilgtspējība.
Mežu nozares attīstība un tās produktu eksports veido būtisku Latvijas kopprodukta un eksporta daļu. Tas ir mūsu nacionālais resurss. Vienotība apņemas nodrošināt pārskatāmu un koksnes resursus nenoplicinošas izmantošanas politiku, nesamazinot meža kā kapitāla vērtību.

Latvijas lielā XXI gadsimta priekšrocība ir „zaļā enerģija”. Mūsu mērķis ir samazināt Latvijas atkarību no viena enerģijas piegādātāja, no importētās fosilās enerģijas. Mērķtiecīga enerģētikas politika rada darba vietas laukos, tā paver plašas iespējas radošiem risinājumiem. Alternatīvajai enerģijai ir jākļūst par Latvijas ekonomikas dzinējspēku.

Vienotība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku un stingru budžeta disciplīnu. Mēs nevaram atļauties tērēt vairāk nekā nopelnām un nedrīkstam parādus uzkraut nākamajām paaudzēm. Tāpēc mūsu mērķis ir stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide, kura veicinās biznesa attīstību un investīciju piesaistīšanu. Mēs plānojam četros gados tautsaimniecības attīstībā ieguldīt 3 miljardus latu – 2,5 miljardus latu ES fondu līdzekļus un 0,5 miljardus latu nacionālo finansējumu. Mēs apņemamies nodrošināt godīgu konkurenci, kuru nekropļo korupcija, karteļi un draugu būšana. Mēs novērsīsim šķēršļus uzņēmējdarbībai un raudzīsimies, lai nerodas jauni. Uzņēmēji būs mūsu padomdevēji šai darbā.
Vienotība nesaudzīgi cīnīsies pret „ēnu” ekonomiku, izvirzot tās apkarošanu par prioritāro uzdevumu. „Ēnu” ekonomikas īpatsvars ir jāsamazina vismaz uz pusi – no aptuveni 25% IKP 2010. gadā līdz 12% IKP 2014. gadā, tas ir, par 5 miljardiem latu. Tas turpmākajos četros gados valsts budžetā papildus varētu dot 1,7 miljardus latu.

Uzņēmums, kas maksā nodokļus, ir ieinteresēts attīstīties, palielināt darba ražīgumu, meklēt tirgus. Uzņēmums, kas nemaksā nodokļus, ir ieinteresēts meklēt jaunus veidus, kā apkrāpt valsti. Nodokļu nemaksāšana nedrīkst būt negodīgo uzņēmēju priekšrocība konkurences cīņā. Nodokļu maksāšanai jābūt neizbēgamai. Tas, kurš nemaksā nodokļus, samazina ne tikai savu bērnu iespējas saņemt labu izglītību un savu vecāku iespējas saņemt cilvēka cieņai atbilstošu pensiju, tas samazina arī pārējo līdzcilvēku iespējas, jo nodokļu nemaksātāju bērni tiek izglītoti un vecāki saņem pensijas par to cilvēku naudu, kas nodokļus maksā.

Nodokļi ir skaitļu valodā pārtulkota sabiedrības solidaritāte. Nevienlīdzība Latvijā ir pārāk augsta, Džini koeficients, kas mēra sabiedrības nevienlīdzību, ir viens no pašiem lielākajiem Eiropas Savienībā. Latvijā tas ir 41, Eiropas Savienībā vidēji – 31. Mēs uzskatām, ka nodokļu politikai jāstiprina solidaritāte sabiedrībā.

Vienotība apņemas nodrošināt tādu nodokļu politiku, kas izslēgs iespēju vēlreiz rasties nekustamā īpašuma burbulim. Nodokļu politikai jāveicina ieguldījumi uzņēmējdarbībā, nevis nekustamā īpašuma spekulācijās.
Mūsu pārliecība ir tāda, ka pasaulē, kura pārdzīvojusi tik smagu ekonomisko krīzi, vērtība būs intensīvam un produktīvam darbam, cilvēka talantam un izdomai, kvalitatīvām precēm un pakalpojumiem, nevis naudai, ko rada tukša gaisa pārdošana.
Mūsu ir pārāk maz, mēs nevaram atļaut daļai tautas dzīvot bez darba, dzīvot nabadzībā un izstumtībā, paļaujoties uz sociālajiem pabalstiem. Mums ir svarīgi, lai katra ģimene pati varētu nopelnīt līdzekļus bērnu skološanai un mājokļa uzturēšanai.

 

Valsts

Latvija ir vieta, kur gribam dzīvot un labi justies. Katrs Latvijas iedzīvotājs ir daļa no mūsu valsts, katrs ir par to atbildīgs un katram iespējams iesaistīties, lai dzīvi valstī uzlabotu.

Šobrīd vissvarīgāk ir atjaunot pilsoņu uzticēšanos savas valsts demokrātiskajām institūcijām. Aptaujas rāda, ka politiskajām partijām neuzticas 93%, valdībai neuzticas 88% un Saeimai – 91% Latvijas iedzīvotāju. Tik dramatiska neuzticēšanās demokrātiski ievēlētiem tautas priekšstāvjiem rada atsvešinātību, liek apšaubīt jebkuru politisku lēmumu. Neuzticēšanās mazina valdības iespējas veikt nepieciešamas pārmaiņas, lai pārvarētu ekonomiskās grūtības, un kavē valsts attīstību. Tā nedrīkst turpināties. Neuzticības vietā mēs gribam iedegt lepnumu par savu valsti. Latvijas politikā un valsts pārvaldībā ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas.

Vienotības politiķi principiāli ir vērsušies pret koruptīviem lēmumiem, aizstāvējuši tiesībaizsardzības institūciju godprātīgus un neatkarīgus darbiniekus, stiprinājuši likumsargu darbības efektivitāti. Tomēr ne vienmēr godīgu deputātu spēkos ir bijis nepieļaut lēmumus, kas kalpo atsevišķu politiķu vai „partiju īpašnieku” interesēm.

Valsts nozagšana, izmantojot politiķus kā balsošanas rīku šauru grupu interesēs, ir padarījusi Latviju par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Ja politiķi nevis cīnās pret korupciju, bet paši kļūst par korumpētas sistēmas balstu, tas nobremzē valsts attīstību visos līmeņos. Korupcija kropļo konkurenci, godīgu sacensību un kavē mūsu uzņēmumu izaugsmi. Augstais korupcijas līmenis attur investorus ienākt Latvijā, grauj ticību, ka Latvija ir valsts, kurā cilvēks vislabāk var likt lietā savas spējas, un mudina mūsu līdzpilsoņus meklēt labvēlīgākus apstākļus citās zemēs.

Politikā nav vietas tiem, kas izmanto sabiedrības resursus, lai iegūtu savtīgus labumus. Mēs panāksim, ka godīgai politikai ir skaidrs un efektīvs tiesiskais nodrošinājums. Ir jāsakārto partiju un vēlēšanu finansēšanas likumi, stingri jākontrolē to ievērošana. Iepirkumu konkursos valsts un pašvaldību finansējuma sadalē ir jāvalda skaidriem kritērijiem, nevis savējo būšanai. Jābūt efektīvai ienākumu kontrolei, lai godīgā darbā iemantotu pārticību būtu iespējams skaidri nošķirt no negodīgiem guvumiem.

Sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka valsts aparāts nodrošina iespējami kvalitatīvāko pakalpojumu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izšķiesta. Tādēļ valsts pārvaldes reformas pabeigšana un pārvaldes funkciju pārbaude un sakārtošana ir ļoti svarīgas. Ir nepieciešams profesionāls un labi izglītots civildienests. Latvijai ir vajadzīga kompetenta ierēdniecība, kas spēj sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un efektīvi pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Vienotība nodrošinās, ka profesionālā piemērotība būs vienīgais kritērijs, ka atklāti un godīgi konkursi, kuros uzvar labākais kandidāts, ir vienīgais veids, kā ieņemt amatu valsts pārvaldē.

Latvijas attīstībai ir nepieciešams, lai Latvijas sabiedrība daudz aktīvāk piedalītos politikas procesā, apspriežot lēmumus, paužot savus ieteikumus un gribu. Uzticību nostiprina tas, ka cilvēki var līdzdarboties un ietekmēt politisko procesu. Šobrīd Latvijā cilvēki jūtas atsvešināti, 85% no mums izjūt atbildību par savu ģimeni, bet tikai 5% jūt atbildību par visiem Latvijas iedzīvotājiem. 82% pilsoņu uzskata, ka nevar ietekmēt savas valdības darbu.

Lai demokrātija darbotos, pilsoņiem jātic, ka līdzdarbošanās politiskajā procesā ir jēgpilna un vajadzīga, ka pilsoņu ieteikumi tiek ņemti vērā. Politiķiem ir jāspēj savus lēmumus izskaidrot un pamatot, jārunā atklāta valoda un jārāda pilsoņiem morālā priekšzīme.

Gan varas un pilsoņu savstarpēja uzticēšanās, gan solidaritāte sabiedrībā, savstarpēja sadarbība un atbalsts ir nepieciešams ekonomisko grūtību pārvarēšanai. Jaunas idejas rodas, tikai cilvēkiem sadarbojoties, Latvijas valsti un katrs savu dzīvi mēs varam uzlabot sadarbojoties.

Latvija ir īpaša, vajadzīga mums un pasaulei tādēļ, ka ir atšķirīga. Īpašu to padara latviešu valoda, latviskā kultūrtelpa, Latvijas daba – tas kopā veido un ietekmē nacionālo identitāti. Latvijas unikalitāte ir vērtība, to sargāt un radoši pilnveidot ir mūsu pienākums gan nākamo paaudžu, gan pasaules daudzveidības vārdā.

Vienotība stiprinās latviešu valodu kā nacionālās valsts identitātes pamatu, Latvijas iedzīvotāju vienotības un pilsoniskās līdzdalības valodu, oficiālo valodu Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka valsts politikai jābūt vērstai uz to, lai latviešu valoda dominētu publiskajā telpā. Mēs nodrošināsim valsts finansiālu un institucionālu atbalstu latviešu valodas izpētei un bagātināšanai, terminoloģijas un tulkošanas attīstībai, veicināsim tās lietojumu modernajās tehnoloģijās, ieviesīsim mūsdienīgas latviešu valodas apguves metodes.

Latvijas īpašā bagātība ir somugru tautas – lībiešu (līvu) – kultūra un valoda. Mums jādara viss, lai saglabātu un attīstītu šo unikālo valodu, kā arī šīs tautas materiālo un nemateriālo kultūru, lai popularizētu to Eiropā un pasaulē, lai veicinātu lībiešu valodas apguvi gan bērnu, gan pieaugušo vidū.

Mēs atbalstīsim latviešu valodas attīstību visā tās izpausmju bagātībā, veicinot izpratni par latviešu valodas dialektiem un izloksnēm kā novadu identitātes pamatu. Īpašu vērību veltīsim latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida uzturēšanai Latgales reģionā, tās kopšanai un apguves veicināšanai ģimenē, skolā un mūžizglītībā.

Latvijas savpatnības saglabāšanā un radošā attīstībā izšķirīgi svarīga loma ir mūsu kultūras mantojumam un jaunradei. Vienotība apzinās kultūras izcilo nozīmi Latvijas kā nacionālas valsts identitātes izkopšanā, tāpēc mūsu politika stiprinās kultūras netraucētu attīstību.

Latvisko kultūrtelpu visos laikos ir bagātinājis vācu un ebreju, krievu un poļu, čigānu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu un citu tautu pienesums, tas veido Latvijas kultūrtelpas savdabību. Mūsu bagātība ir daudzveidībā, mazākumtautību līdzdalībā un to savpatnības saglabāšanā. Latvijā ir salīdzinoši vienkārši naturalizācijas un pilsonības iegūšanas noteikumi, Vienotība neuzskata, ka būtu nepieciešami grozījumi spēkā esošajos likumos, taču ir nepieciešamas pārmaiņas attieksmē un attiecībās. Ir vajadzīga jauna griba integrēties. Latvija būs vāja un sašķelta, ja liela daļa sabiedrības nejutīsies piederīga Latvijai, tās politiskajai nācijai, tāpēc mums ir nepieņemama izslēdzoša, agresīva retorika pret Latvijas mazākumtautībām un to pārstāvjiem. Latvijas nacionālajai valstij un latviskajai kultūrtelpai ir jābūt atvērtai un aicinošai katram, kas tajā grib integrēties. Mūsu nacionālās valsts nākotni mēs redzam konsolidētā sabiedrībā, kurā ir stipra kopienas, nācijas identitātes apziņa, dziļa pārliecība par piederību Latvijai un lepnums par savu valsti.

Latvijas tauta vairākkārt ir skaidri izdarījusi uz Rietumiem orientētu izvēli – gan izveidojot un atjaunojot Latvijas valsti, lemjot par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, gan pievienojoties Rietumu demokrātisko tiesību, drošības un vērtību kopienai. Mēs piederam Eiropai – vēsturiski, kulturāli, mentāli, intelektuāli, valstiski un ekonomiski.

Nākamajos gados vienots Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas uzdevums būs nostiprināt Latvijas nacionālo valsti, nodrošināt valsts attīstību sabiedrības labā un atgūt Latvijas labo vārdu ārpasaulē. Mums pašiem ir vajadzīga jauna ticība savai valstij, lai dzīvi veidotu labāku. Lai to panāktu, būs nepieciešams visu mūsu pašaizliedzīgs ieguldījums un apzināšanās, ka Latvija ir mūsu valsts – viena vienīgā.

 

 

VĒRTĪBU DEKLARĀCIJA

Vienotība ir centriski labēja politiska partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības un vienota izpratne par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mūsu uzdevums ir veidot Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni. 

Mēs esam pārliecināti - nodrošinot līdzsvaru starp Eiropas liberālajām, konservatīvajām un sociālajām vērtībām, kuras ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu, ir iespējams sasniegt mūsu galveno mērķi - panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.

Valsts
Mūsdienīga un demokrātiska valsts pārvalde nozīmē atklātu un pamatotu visu līmeņu institūciju darbību, iesaistot lēmumu pieņemšanā un apspriešanā visplašākās iedzīvotāju grupas. Pilsoniska sabiedrība un izglītoti vēlētāji ir būtiska politisko procesu sastāvdaļa. Godīga un atbildīga politiskā rīcība nozīmē vēlētāju tiesības ietekmēt valsts amatpersonu izvēles, iecelšanas, novērtēšanas un atsaukšanas gaitu. Politiskajām institūcijām jābūt brīvām no šauru grupu vai naudas ietekmes. Valsts pārvaldei jābūt taupīgai, efektīvai un pārskatāmai.

Mēs vēlamies veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, tādu, kuru raksturo laba pārvaldība, tiesiskums, sociālais atbildīgums. Tādu, par kuru var teikt, ka tā ir radošuma, uzņēmīguma un uzņēmējdarbības valsts, ka tā ir dzīvīgi zaļa un ekoloģiska valsts un ka šajā valstī dzīvo stipras gribas cilvēki. Mūsu mērķis ir Latvija - progresīva un ilgtspējīga valsts.

Nācija
Latvijas valsts pamatā ir nācija ar kopīgu savas vēstures izpratni, cieņu pret latviešu valodu un kultūru. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešams visu šeit dzīvojošo tautību kultūras pienesums, bagātība daudzveidībā. Valsts veicina sadarbību, kas saliedē sabiedrību, veicina solidaritāti, garantē sociālo stabilitāti un drošību.

Tautsaimniecība

Valsts labklājības pamatā ir sociāli atbildīga tirgus ekonomika. Tautsaimniecības virzītājspēks ir konkurētspējīga izglītība, godīga konkurence, jaunrade un ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Valsts uzdevums ir nodrošināt vienādus noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, piedāvājot visplašāko atbalstu attīstībai, sadarbībai un eksportam. Plānojot valsts budžetu, nepieciešams ievērot stingru fiskālo disciplīnu, veidot budžeta uzkrājumus, ieturēt nodokļu politiku, kas samazina nodokļu slogu darbaspēkam un veicina ekonomikas izaugsmi.

Cilvēks
Mēs veidosim tādu Latviju, kurā katrs cilvēks var piepildīt savus dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību, par savu darbu saņemot taisnīgu samaksu. Mēs vēlamies redzēt tādu Latviju, kurā cilvēki sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kur stiprākais palīdz vājākajam, kur cilvēkus vieno savstarpēja cieņa, iecietība un solidaritāte, kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē. Valsts uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgas izglītības, kvalitatīvas veselības aprūpes un taisnīga sociālā atbalsta pieejamību.

Lai panāktu labāku sabiedrības veselību, ir svarīgi veicināt veselīgu dzīvesveidu. Ir īpaši nepieciešams gādāt par finansiāli ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kas ir balstīta uz visu iedzīvotāju līdzdalību tās finansēšanā, solidāri maksājot nodokļus. Nepieciešams rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu, ģimenes atbalsta politiku.

Mūsu spēks ir vienotībā
Mēs atbildam par Latviju visi kopā, jo Latvijas nākotne ir tās cilvēku vienotībā - sākot ar spēju vienoties valsts politikas veidotājiem un sabiedrībai piedāvāt godīgu, taisnīgu, inteliģentu, eiropeisku, demokrātisku, atvērtu politiku, kurā darbi atbilst vārdiem.

Pieci sasniedzami mērķi Latvijas izaugsmei:

1. Ražošanas atjaunošana Latvijā - ekonomiskā izaugsme tiks balstīta ražošanas attīstībā un jaunu darbavietu radīšanā.
2. Finansiālā patstāvība - pieņemot 2012. gada budžetu, tiks pabeigta starptautiskā aizdevuma programma.
3. Iekļaušanās eirozonā - tiks izpildīti visi priekšnoteikumi eiro ieviešanai 2014. gadā.
4. Budžets ar pārpalikumu - tiks pieņemts stingrs fiskālās disciplīnas likums, lai Latvijā nekad vairs neatkārtotos tik dziļa krīze.
5. Atbalsts eksportam - valsts atbalstīs preču un pakalpojumu eksportu kā ekonomiskās ilgtspējas pamatu.

Uz augšu

Aptauja
Kam jābūt Laimdotas Straujumas vadītās valdības prioritātei?
Veselības aprūpes pieejamībai (25%) Balsot
Izglītības sistēmas uzlabošanai (27%) Balsot
Uzņēmējdarbības vides sakārtošanai (26%) Balsot
Bezdeficīta budžetam (6%) Balsot
Nodarbinātībai un jaunu darba vietu radīšanai (10%) Balsot
ES fondu programmu sagatavošanai un uzsākšanai (5%) Balsot
18
APR
Lielā piektdiena
20
APR
Pirmās Lieldienas
21
APR
Otrās Lieldienas
01
MAI
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, Darba svētki