AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA, ZINĀTNE UN PĒTNIECĪBA

Augstākās izglītības kvalitāte un spēja radīt pamatu zināšanu pārnesei uz tautsaimniecības attīstību, ir būtisks ekonomikas izaugsmes un ilgtspējas faktors. Jānovērš augstākās izglītības un zinātnes fragmentācija un savrupība. Jāveicina zinātnisko institūtu un augstskolu konsolidācija, lai Latvija kļūtu par valsti, kuras ekonomiskā attīstība ir balstīta uz inovācijām, augstajām tehnoloģijām un augstu pievienoto vērtību.

Līdz 2014. gadam valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai ir jāpalielina līdz 3% no IKP. No budžeta apmaksāto studiju vietu skaits pakāpeniski jāpalielina visupirms prioritāro nozaru vajadzībām. Jāpanāk, lai 70% no zinātnei un pētniecībai atvēlētajiem budžeta līdzekļiem tiktu novirzīti augstskolām. Ir jāveicina zinātniskā grāda saņēmēju skaita pieaugums, jāpalielina Latvijas augstskolu dalība starptautiskajās pētniecības programmās. Īpaši jāattīsta zinātnes un pētniecības virzieni dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, tādējādi dodot vislielāko ieguldījumu augsto tehnoloģiju attīstībā un zinātņietilpīgas produkcijas pieaugumā. Valstij jāiesaistās izgudrojumu patentēšanā, jāveicina klasteru veidošana uz valsts institūciju bāzes.

Nedrīkst aizmirst izglītības nozīmi Latvijas identitātes uzturēšanā, šai nolūkā īpaši nostiprinot letonikas – latviešu valodas, sabiedrības, vēstures un kultūras pētījumu lomu.

Jāpaaugstina studiju kvalitāte, īstenojot stingru, augsta līmeņa nacionālās un starptautiskās akreditācijas procedūru, pārskatāmus un detalizētus noteikumus, nodrošinot starptautisko ekspertu vairākumu visos vērtējumos. Ir jāpanāk, ka vismaz viena Latvijas universitāte iekļūst Eiropas Komisijas veidotā universitāšu reitinga pirmajā divsimtniekā.
____________________________________________________________________

1. No valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaitu līdz 2014. gadam pakāpeniski palielināt līdz trim ceturtdaļām. Līdz 2014. gadam panākt, lai 70% no valsts zinātnes un pētniecības budžeta līdzekļiem tiktu novirzīti augstskolām.

2. Novērst augstākās izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību, atbalstot augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu brīvprātīgu konsolidāciju. No valsts budžeta finansēto zinātni un pētniecību koncentrēt universitātēs un augstskolās, integrējot tajās valsts zinātniskos institūtus. Racionalizēt valsts budžeta līdzekļu sadali zinātnei, pētniecībai un inovācijām, novēršot to sadrumstalošanu un interešu konfliktu budžeta līdzekļu sadalē. Fundamentālo zinātni attīstīt galvenokārt universitātēs un to dibinātajos institūtos. Valsts finansējumu lietišķajiem pētījumiem un inovācijām piešķirt konkursa kārtībā, lai veicinātu augsto tehnoloģiju un zinātņietilpīgas produkcijas izstrādi. Palielināt Latvijas augstskolu dalību starptautiskajās pētniecības programmās, īpaši atbalstot patentēšanu un inovācijas.

3. No 2012. gada doktorantūru un promociju finansēt no valsts budžeta un līdz 2014. gadam palielināt zinātniskā grāda saņēmēju skaitu vismaz līdz 400 aizstāvētiem promocijas darbiem gadā. Panākt, ka doktoru īpatsvars augstskolu akadēmiskajā personālā sasniedz vismaz divas trešdaļas, atbalstīt doktorantu studijas vismaz viena semestra garumā pasaules labāko augstskolu programmās.

4. Paaugstināt studiju kvalitāti, īstenojot stingru, augsta līmeņa nacionālās un starptautiskās akreditācijas procedūru, pārskatāmus un detalizētus noteikumus, starptautisko ekspertu vairākumu vērtēšanā. Visos akadēmiskās vērtēšanas procesos iesaistīt studējošos. Ar likumu noteikt stingrus zinātnisko institūciju zinātniskās un ekonomiskās efektivitātes vērtēšanas kritērijus.

5. Panākt, lai augstskolas būtu ne tikai intelektuālās izaugsmes centri, bet arī ekonomikas virzītājspēks, kas rada jaunas vērtības tautsaimniecībai – patentus, izgudrojumus, sniedz ar augstajām tehnoloģijām saistītus pakalpojumus, kas tapuši studiju un pētniecības mijiedarbībā. Veicināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju un mobilitāti, panākot, ka 2014. gadā vismaz 5% studējošo ir ārvalstu studenti, kā arī 5% akadēmiskā personāla ir viesprofesori.

6. Veicināt studējošo izpratni par zinātnes un pētniecības, inovāciju un augsto tehnoloģiju nozīmi valsts ekonomikas attīstībā. Šajā nolūkā atbalstīt zinātnes politikai, zinātnes pārvaldībai un inovāciju sistēmām veltītu studiju programmu izstrādi, kā arī attiecīgu profesionālo kvalifikāciju un akadēmisko grādu piešķiršanu. Nodrošināt, lai tiek izstrādāti atsevišķi kursi par zinātnes pārvaldības, inovāciju un augsto tehnoloģiju problēmām un iekļauti studiju programmās, it sevišķi dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās. Pastiprināti attīstīt zinātnes un pētniecības virzienus, kuri dod vislielāko ieguldījumu augsto tehnoloģiju attīstībā un zinātņietilpīgas produkcijas pieaugumā, – dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, īpaši nostiprinot letonikas – latviešu valodas, sabiedrības, vēstures un kultūras pētījumu lomu Latvijas nacionālās identitātes uzturēšanā.

7. Radīt jo plašas mūžizglītības iespējas, tādējādi nodrošinot vidi, kurā iedzīvotāji jebkurā vecumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības var pilnveidot vai iegūt no jauna personības izaugsmei un profesionālajai attīstībai nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Tas veicinās sabiedrības sociālo un ekonomisko aktivitāti, uzlabos katra individuālās dzīves kvalitāti un veicinās pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā kopumā.

Atpakaļ
 

Aptauja
Kā veicināt sabiedrības saliedētību un vienotību?
kultūras jomas un sabiedrisko mediju attīstība (3%) Balsot
sniegt iespēju visu tautību bērniem mācīties vienotās, nevis etniski nošķirtās izglītības iestādēs (44%) Balsot
ikkatram sniegt iespēju apgūt un izprast Latvijas valsts pamatus (4%) Balsot
atbalstīt latviešu valodas apmācības iespējas ikvienam iedzīvotājam (8%) Balsot
nostiprināt latvisku vidi un latviešu valodas lomu sabiedriskajā telpā (17%) Balsot
galvenokārt jārūpējas par sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi (24%) Balsot
Uzdod jautājumu
Vārds:
E-pasts:
23
MAI
17:00 iedzīvotāju tikšanās ar Saeimas deputāti Rasmu Kārkliņu (Z. A. Meierovica 12-3)
23
MAI
Ministru prezidents dodas uz Briseli, lai piedalītos neformālajā Eiropadomes sanāksmē.
23
MAI
10:00 labklājības ministre tiksies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem aktuāliem jautājumiem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/3)
24
MAI
Finanšu ministrs piedalās Baltijas AML/CFT konferencē