Latvijas valsts labas pārvaldes un attīstības pamats ir kvalitatīva, godīga, atklāta, vēlētājiem atbildīga un atsaucīga Saeima. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama līdzdarbīga pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās valsts pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā. Jāveido tāda politiskā sistēma, kurā naudas ietekme ir izskausta vai samazināta līdz absolūtam minimumam.

Nepieciešama vēlēšanu sistēmas reforma, kuras rezultātā tiktu ievēlēts parlaments un tādi tautas priekšstāvji, kas strādā valsts un tautas labā un atskaitās par paveikto. Reforma jāattiecina arī uz Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Sabiedrībai ar savu iesaistīšanos demokrātijas procesos jāizveido tāda Latvija, kur nauda neietekmē politiku, kur deputāti nav balsošanas mašīnas, kur politiskā atbildība ir reāla, kur korupcija ir svešvārds, kur iedzīvotāji uzticas valsts institūcijām un kur valsts pamatā ir godīga politika. Katrs iedzīvotājs ir daļa no mūsu valsts, katrs var to uzlabot un ir atbildīgs par to, kādā valstī dzīvojam šodien un kādu to atstāsim bērniem. Latvijai ir nepieciešams katra tās iedzīvotāja pienesums, lai stiprinātu tiesiskumu un nodrošinātu demokrātijas principu īstenošanu.

--------------------------------------------------------------

1. Izstrādāt jaunu Saeimas ievēlēšanas kārtību, kas deputātus vairāk tuvinātu vēlētājiem un novadiem, tāpēc palielināt vēlēšanu apgabalu skaitu – pašreizējo piecu vietā izveidot 12 – 14 apgabalus, saglabājot proporcionālo vēlēšanu sistēmu.

2. Izveidot vienotu Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlētāju reģistru. Pilnīgot vēlēšanu sistēmu tā, lai nodrošinātu pilsoņu, arī ārvalstīs dzīvojošo, aktīvu līdzdalību vēlēšanās.

3. Atvieglot un aktīvi veicināt vēlētāju iesaistīšanos politiskajos procesos, rosinot dialogu starp vēlētājiem un deputātiem, piedaloties vēlētāju rīkotās sanāksmēs un atskaitoties par paveikto, diskutējot publiskos forumos par būtiskākajiem politikas jautājumiem.

4. Pilnveidot Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, nodrošinot, ka prezidenta amata kandidāti ir savlaicīgi zināmi un tiek publiski vērtēti pirms to ievēlēšanas.

5. Ierosināt grozījumus Satversmē, lai iedibinātu principu par neuzticības izteikšanu valdībai ar konstruktīvu neuzticības balsojumu. Tas paredzētu, ka iepriekšējā valdība demisionē tikai tad, kad ir izveidota un apstiprināta jaunā valdība.

6. Pārskatīt noteikto regulējumu attiecībā uz amatpersonu ievēlēšanas kartību Saeimā, veicinot lielāku ievēlēšanas atklātumu.

7. Ieviest politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, lai samazinātu naudas varu politikā. Valsts finansējumam jāveicina politisko partiju atvērtība sabiedrībai, lai tā redz, ka iezīmētā valsts finansējuma daļa tiek tērēta partiju organizatoriskās struktūras uzturēšanai, konferencēm, kvalitatīvas, sabiedrības interesēm atbilstošas rīcības politikas izstrādāšanai un citiem likumā stingri reglamentētiem mērķiem. Noteikt, ka pašvaldību telpas, partijām tiekoties ar vēlētājiem, ir pieejamas par brīvu.

8. Mazināt naudas ietekmi uz vēlēšanām. Nodrošināt, ka visi priekšvēlēšanu izdevumi, ieskaitot priekšvēlēšanu materiālu izgatavošanu un izdevumus pasākumiem, tiek pakļauti priekšvēlēšanu izdevumu “griestiem”. Aizliegt politisko reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, bet nodrošināt laiku politiskajām debatēm tajos. Samazināt pieļaujamo finansējumu vēlēšanu kampaņām, paplašināt ierobežojumos iekļaujamo tēriņu bāzi.

9. Sekmēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu priekšvēlēšanu laikā, nodrošinot efektīvu politiskās aģitācijas kontroli, novēršot slēpto politisko reklāmu, operatīvi kontrolējot partiju finanses. Pilnveidot likumdošanas aktus, lai gadījumos, kad partijas nopietni pārkāpušas priekšvēlēšanu noteikumus, būtu iespējams operatīvāk un precīzāk apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.

10. Noteikt, ka aizdomās turētas, apcietinātas, notiesātas un smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas, ja lieta pieņemta izskatīšanai tiesā, nedrīkst kandidēt vēlēšanās, tikt ievēlētas un turpināt darbu vēlētos amatos. Stiprināt tiesībsarga institūciju un veicināt tās autoritāti Latvijā. Normatīvajos aktos nostiprināt lielākas Valsts kontroles tiesības atzinumu sniegšanā, lai nodrošinātu šo atzinumu izmantošanu izmeklēšanas operatīvo darbību veikšanā.

11. Skaidri definēt valdības īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes un formulēt sasniedzamos mērķus. Valdībai un politiķiem regulāri sniegt sabiedrībai pārskatu par mērķu sasniegšanu.

12. Veicināt sabiedrībai īpaši jutīgu un svarīgu likumprojektu apspriešanu pēc iespējas plašākās sabiedrisko partneru, ekspertu un nevalstisko organizāciju diskusijās. Veicināt, lai katrs deputāts izmanto Saeimas un pašvaldību mājaslapas un citas interneta sociālās platformas sarunai ar sabiedrību.

13. Vienkāršot un padarīt pieejamāku pilsoņu piedalīšanos likumdošanas procesā un likumu grozījumu ierosināšanā. Noteikt tiesības 2% iedzīvotāju referendumā ierosināt pašvaldībai izskatāmos jautājumus. Stiprināt e-demokrātiju, attiecībā uz Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību lēmumiem iedibinot e-konsultāciju un e-petīciju kārtību.

14. Iestāties par to, lai politiskas konsultācijas ar NVO un citiem sociālajiem partneriem par jaunu likumu, politiku ieviešanu būtu regulāras un obligātas. Balstoties uz KNAB piedāvāto koncepciju, izstrādāt lobēšanas tiesisko reglamentāciju – likumu Par lobijiem.

15. Pakāpeniski izveidot valsts budžeta finansējumu NVO kapacitātes, stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai, izstrādāt kritērijus valsts finansējuma saņemšanai.

16. Nostiprināt kvalitatīvu demokrātisko diskusiju telpu, pakāpeniski nodrošinot pienācīgu finansējumu sabiedriskajai TV un radio, lai sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi varētu veidot kvalitatīvas ziņas, pietiekami daudz analītisko un diskusiju raidījumu. Panākt, lai Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP) būtu neatkarīgi, plašsaziņas līdzekļu jomā kompetenti sabiedrības pārstāvji, nevis partiju izvirzīti kandidāti, lai tā varētu darboties kā sabiedrības pārstāve, būtu pasargāta no politiskās ietekmes. Izstrādāt likumu grozījumus, prasot atklāt plašsaziņas līdzekļu īpašniekus līdz privātpersonu līmenim.

17. Noteikt, ka katram latvietim ir tiesības uz Latvijas pilsonību. Lai stiprinātu apziņu par piederību Latvijas valstij un veicinātu Latvijas pilsoņu un viņu bērnu atgriešanos Latvijā, nostiprināt tiesības uz ES, NATO dalībvalstu dubultpilsonību.

Atpakaļ