Ekonomikas stabilizācija ir mūsu svarīgākais uzdevums pēc ekonomiskās krīzes radītā straujā izaugsmes krituma Latvijā. Divu gadu laikā ir jāatgriežas pie Māstrihtas kritērijos noteiktā 3% valsts budžeta deficīta, 2014. gadā – pie 0% budžeta deficīta, pilnībā sabalansējot valsts ienākumus un izdevumus, un jāturpina virzība uz budžetu ar pārpalikumu, kas dos iespēju ātrāk atdot valsts parādu starptautiskajiem aizdevējiem un izpildīt priekšnoteikumus, lai Latvija īstenotu nosprausto mērķi – 2014. gadā iekļautos eirozonā, kas Latvijai dos ilgtermiņa ekonomiskās drošības garantijas, veidos spēcīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Ir jāpanāk tautsaimniecības izaugsme par 20%, kas atbilst 3,5% ekonomikas izaugsmei 2011., 4,5% – 2012., 5% – 2013., 5,5% – 2014. gadā.

Ieviešot sociālā taisnīguma principu nodokļu politikā – īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, sekmīgāk izdosies veicināt tautsaimniecības attīstību un īstenot sabiedrības solidaritātes mērķus, samazinot ienākumu nevienlīdzības indeksu jeb Džini koeficientu no 0,41 līdz 0,35 2013. gadā, tuvojoties vidējam ES rādītājam – 0,31. Nepieciešama nodokļu sistēmas progresīva reforma, kā arī ir jāpanāk, lai nodokļus maksātu visi. Līdz 2014. gadam jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogs.

Lai ekonomika straujāk atspirgtu, rastos veselīga konkurence un atbildīgie nodokļu maksātāji varētu uzelpot, tuvāko gadu laikā vismaz uz pusi ir jāsamazina „ēnu” ekonomika, kā arī jāpastiprina cīņa ar nelegālo nodarbinātību, „aplokšņu” algām, akcīzes preču nelegālu ievešanu un tirdzniecību, PVN krāpšanu. „Ēnu” ekonomikas samazināšana uz pusi turpmākajos četros gados valsts budžetam papildus dos ap 1,7 miljardiem latu.

Ekonomikas straujākai atspirgšanai ir mērķtiecīgāk un sekmīgāk jāizmanto Eiropas struktūrfondu līdzekļi.
___________________________________________________________________

1. Konsekventi īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, kas paredz lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu zem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā vēlākais 2014. gadā.

2. Īstenot stingru fiskālo politiku, tādējādi samazinot valsts parādu. Pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, nākotnē nodrošinot pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu un sabalansētus izdevumus valsts pamatbudžetā, sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos.

3. Nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izlietošanu atbilstoši sociālo iemaksu mērķiem, pārceļot neraksturīgās izmaksas uz valsts pamatbudžetu. Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu ieguldīt vienīgi valsts pensiju 1. solidārā līmeņa ilgtspējas nodrošināšanai. Vidējā termiņā atjaunot ar demogrāfijas prognozēm sabalansētu valsts vecuma pensijas sistēmas pārveidi no solidāras uz daļēji fondētu sistēmu, kurā uzkrājas un papildu peļņu dod 2. pensiju līmeņa līdzekļi, šim mērķim pakāpeniski novirzot 6% no valsts vecuma pensijai paredzētās apdrošināšanas iemaksu likmes.

4. Lai īstenotu sabiedrības solidaritātes mērķus, samazinātu sabiedrības nevienlīdzību, kuru raksturo Džini koeficients, un nodrošinātu bezdeficīta budžetu vidējā termiņā, saglabāt Latviju kā vidēji zema nodokļu sloga valsti. Īstenot pakāpenisku nodokļu sloga samazināšanu ienākuma nodokļiem, pārvietojot to uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, nodrošinot sociālo taisnīgumu un veicinot tautsaimniecības attīstību. Spert pirmos soļus nodokļu sistēmas progresivitātes ieviešanā – paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli apdzīvojamai platībai, vienlaicīgi nodrošinot kompensējošu mehānismu mazturīgajiem.

5. Līdz ar fiskālās situācijas stabilizēšanos īstenot nodokļu samazināšanu darbaspēkam, vienlaicīgi atjaunojot regulāru minimālās darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Pakāpeniski palielināt attaisnotos, ar IIN neapliekamos izdevumus par ieguldījumiem izglītībā, veselībā, 3. līmeņa privātajā pensijas uzkrājumā.

6. Samazināt „ēnu” ekonomiku vismaz par 50% četru gadu laikā, lai veicinātu godīgu konkurenci, mazinātu nodokļu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem un būtu iespējams samazināt darbaspēka nodokļus. Likumdošanas aktos paredzēt nopietnus sodus nodokļu nemaksātājiem. Panākt, ka sods par nodokļu nemaksāšanu ir nenovēršams. Stiprināt VID darba efektivitāti cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kontrolējot un salīdzinot uzņēmumu darbaspēka izmaksas, nepielaižot neatbilstoši maza apjoma nodokļu maksātājus dalībai valsts un pašvaldību izsludinātajos iepirkumu konkursos, veicinot darba ņēmēju iniciatīvu ziņot par nodokļu nemaksāšanu un samazinot skaidras naudas apriti ekonomikā. Vienlaicīgi VID jākļūst uzņēmējiem draudzīgai, nevis represīvai institūcijai. Pastiprināt cīņu ar nelegālo nodarbinātību un „aplokšņu” algām, akcīzes preču nelegālu ievešanu un tirdzniecību, PVN krāpšanu. Ieviest nulles deklarāciju.

7. Izveidot visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru, savienojot datu bāzes, kas apkopo dažādu institūciju datus, tai skaitā datus par valsts un privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu par saistību izpildi un nodokļu nomaksu. Nodrošināt visu valsts un pašvaldību institūciju, kapitālsabiedrību pilnu ienākumu un izdevumu un ik gadu samaksāto nodokļu apjoma atklātību. Nodrošināt iespēju saņemt amnestiju par nodokļu legalizāciju, kā arī kapitāla slēpšanu, ja tas no ārzonām atgriežas Latvijā.

8. Atbalstīt nodokļu konkurenci starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un katras dalībvalsts tiesības veidot savu tiešo nodokļu politiku. Iedibināt nodokļu politikas koordināciju ar Igauniju un Lietuvu.

9. Lai izlīdzinātu ES kopējā tirgus attīstīto dalībvalstu konkurētspējas priekšrocību radīto ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, turpināt ES kohēzijas un reģionālo politiku. Konkurētspējas uzlabošanai Latvijā vienkāršot ES fondu apguvi, nodrošināt ES fondu finanšu izlietošanas efektivitāti un stingru kontroli, akcentējot finansiālo atbalstu inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu izveidei.

Atpakaļ