Enerģētikas jomā nepieciešama pārorientācija no tradicionālajiem energoresursiem uz alternatīviem enerģijas iegūšanas veidiem. Alternatīvo enerģijas veidu izmantošana veicinātu ne tikai „zaļās” enerģijas īpatsvara palielināšanos, bet arī vietējo ražotāju attīstību, inovācijas un enerģijas eksportu. Nepieciešams valsts atbalsts, lai „zaļās” enerģijas ražotāji būtu ieinteresēti šīs alternatīvās enerģijas ražošanā.

Kopā ar pārējām Baltijas valstīm nepieciešams uzsākt projektu atomelektrostacijas būvniecību. Šā projekta ietvaros ne tikai jārisina jautājumi, kas saistīti ar atbilstošākās vietas izvēli un pašu būvniecības procesu, bet arī tiktu dota iespēja Latvijas zinātniekiem – speciālistiem šajā jomā pierādīt Latvijas potenciālu un iespējas. Alternatīvo energoresursu attīstība un pēc iespējas plašāka izmantošana palīdzēs sasniegt vienu no Latvijas tautsaimniecības prioritārajiem stratēģiskajiem mērķiem – energoneatkarību un energodrošību. Precīzi stimuli energoefektīvai dzīvei, atjaunojamo resursu izmantošanai un „zaļam” biznesam iekļaujami sekmīgā valsts programmā atjaunojamo energoresursu ražošanai, eksportam un konkurencei vietējā tirgū un pakāpeniskai fosilā kurināmā izspiešanai.
___________________________________________________________________

1. Energoneatkarību un energodrošību izvirzīt par tautsaimniecības prioritāti 2011. – 2015. gadā. Veidot ilgtspējīgu enerģētikas politiku, izstrādāt un ieviest jaunu enerģētikas stratēģijas plānu, pamatojoties uz ES enerģētikas kopējām pamatnostādnēm. Iegūt daudzveidīgus energoresursu piegādes avotus, lai novērstu Latvijas enerģētisko atkarību no viena piegādātāja. Līdz 2015. gadam izveidot efektīvus energotīklu starpsavienojumus un pilnvērtīgi iekļauties Eiropas vienotajā energosistēmā.

2. Maksimāli atbalstīt Latvijā pieejamo atjaunojamo energoresursu ieguvi un palielināt to īpatsvaru energoapgādē, panākot, ka 2015. gadā 40% no visiem izlietotajiem energoresursiem ir atjaunojamie energoresursi. Likvidēt atjaunojamo energoresursu kvotu sistēmu un izveidot ekonomiski pamatotu, elastīgu sistēmu vietējo enerģijas ražotāju un patērētāju atbalstam, pieņemot un ieviešot Atjaunojamās enerģijas likumu.

3. Pakāpeniski liberalizēt energoresursu tirgu, panākot augstāku efektivitāti, lielāku konkurenci un zemākus energoresursu tarifus patērētājam. Rūpēties par sabiedrībai pieejamu un saprotamu energoresursu cenu mehānismu. Aktīvi veicināt un sabiedrībā popularizēt vispārēju energoresursu taupīšanu. Ieviest stingrākus būvniecības noteikumus, lai veicinātu energoefektīvu telpisko plānošanu, apbūvi un ēku ekspluatāciju. Rast labākos risinājumus mazu un ekonomisku koģenerācijas apkures sistēmu ieviešanai pašvaldību vajadzībām.

4. Izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, investēt elektrisko tīklu attīstībā, lai nodrošinātu vienmērīgāku elektroenerģijas patēriņu lauku rajonos un izslēgtu enerģijas piegādes pārtraukumus. Samazināt birokrātiju un vienkāršot elektrības piegādes uzņēmumu pieslēguma noformēšanu.

5. „Zaļajam” atjaunojamo energoresursu biznesam piemīt ievērojams nākotnes inovāciju potenciāls, tāpēc nepieciešams radīt alternatīvus enerģijas ieguves veidus, ieviest enerģijas ražošanā biomasas, sadzīves un ražošanas atkritumu izmantošanu, kur tas ir tehnoloģiski iespējams. Noteikt skaidrus elektroenerģijas un siltumenerģijas labas ražošanas prakses kritērijus. Veicināt vietējo energoizejvielu un enerģētisko iekārtu ražošanu. Atbalstot biodegvielas ražošanu, vairāk veicināt tās izmantošanu Latvijā.

6. Kopā ar Baltijas valstīm turpināt ar jaunas atomelektrostacijas celtniecību saistīto darbu, atbalstot lētāko un tīrāko enerģijas ieguves veidu.

7. Izmantojot ES struktūrfondu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un valsts budžeta resursus, īpašu atbalstu sniegt mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai, izmantot vietējos siltināšanas materiālus un jaunus tehnoloģiskos izgudrojumus, tā atbalstot inovācijas lietišķajos pētījumos enerģētikas jomā. Attīstīt koģenerācijas staciju būvniecību.

Atpakaļ