Mēs redzam Latviju kā modernu, eiropeisku valsti, kuras pamatvērtība ir nacionālā identitāte – latviešu valoda un kvalitatīva kultūrtelpa kā latviešu nācijas konsolidācijas un Latvijas iedzīvotāju integrācijas pamats, kas rada pārliecību par piederību Latvijai.

Mūsu valsts nemateriālās kultūras mantojums ir daudzveidīgs, bagāts un unikāls, tāpēc jo īpaši sargājams. Dziesmu svētki kā nacionālās identitātes pamats un tautas pastāvēšanas mēraukla ir stiprināma un izkopjama tradīcija, jo nodrošina tautas vērtību pārmantojamību dziesmu svētku procesā, kura būtiska sastāvdaļa ir pārdomāta kultūrizglītības sistēma. Mūsdienās kultūras tradīcijas saglabāšana un pieejamība ir iespējama tikai modernā kultūras infrastruktūrā un digitālā kultūrvidē, kuras attīstībā maksimāli jāpiesaista ES struktūrfondu līdzekļi un jāizmanto citas iespējas, ko nodrošina Latvijas atrašanās kopējā Eiropas valstu saimē. Mūsu pienākums ir nodrošināt līdzsvarotas attīstības iespējas gan izciliem Latvijas kultūras un mākslas talantiem, gan jaunradei, amatiermākslai un ikvienam cilvēkam – intelektuāli un garīgi pilnveidoties. Svarīgi ir atjaunot sistemātisku šodienas Latvijas dokumentēšanu, veidojot vizuālās liecības par mūsu laiku. Īpaša nozīme kultūras, morālētisko vērtību un patriotisma stiprināšanā ir sabiedriskajai televīzijai un radio.

Kultūrai ir potenciāls radīt vērtības un dot pienesumu kopējiem valsts ekonomikas procesiem, attīstot radošās industrijas un kultūras tūrismu. Lai nacionālā valsts pastāvētu, ir nepieciešams turpmākajos četros gados pakāpeniski palielināt kultūras nozares finansējumu no esošajiem 1,8 līdz 2,3% no IKP.

Identitāte, tradīcija, izcilība, attīstība un pieejamība ir atslēgas vārdi nacionālas kultūras pastāvēšanai Latvijā.
____________________________________________________________________

1. Lai nodrošinātu nacionālās kultūrtelpas ilgtspēju globalizācijas diktētajos apstākļos, izveidot visaptverošu valsts programmu, kura stiprinātu nacionālo identitāti, pārliecību par piederību Latvijai un latviešu valodas lietošanu. Palielināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu nozīmi kultūras vērtību popularizēšanā, gādāt par finansējumu raidījumiem, kas veicina cittautiešu integrāciju latviskajā valodas telpā. Rast iespēju atjaunot sistemātisku šodienas Latvijas dokumentēšanu, lai nākamajām paaudzēm atstātu profesionāli veidotas vizuālās liecības par mūsu laiku.

2. Stiprināt dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai, veidot vienotu administratīvo struktūru visa Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpētei, koordinācijai, organizatoriskajam un metodiskajam darbam, izstrādāt un pieņemt likumu Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

3. Sekmēt kultūras mantojuma, tai skaitā arhitektūras pieminekļu un muzeju, nozīmi Latvijas kultūras identitātes saglabāšanā, pieejamo resursu apjomā īstenojot programmu Mantojums 2018. Nodrošināt Latvijas pārstāvību starptautiskajās organizācijās, tai skaitā UNESCO, izmantojot šo organizāciju konsultatīvo un finansiālo atbalstu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Rosināt likumu grozījumus, kas sekmētu Latvijas kultūrvides, tai skaitā kultūrvēstures pieminekļu, sakopšanu un uzturēšanu, motivējot savas kultūrvides sakopšanā piedalīties namīpašniekus, uzņēmējus un iedzīvotājus pašus.

4. Noteikt, ka kultūrizglītība ir unikāla un nozīmīga Latvijas identitātes veidotāja, un nodrošināt kutūrizglītības trīspakāpju procesa profesionālo kvalitāti un atdevi. Veicināt kultūrizglītības pieejamību maksimāli lielam skaitam Latvijas bērnu, pilnveidojot un nostiprinot pašvaldību dibināto profesionālas ievirzes mākslas un mūzikas skolu tīklu un tādējādi uzsverot to īpašo nozīmi radošu, attīstītu personu un nākotnes izcilību izaugsmē. Veicināt mūzikas un mākslas skolu sadarbību ar vispārizglītojošām skolām, tādējādi veidojot vietējos kultūrizglītības centrus, un ieviest pedagogu darba samaksas sistēmu, kas būtu līdzvērtīga vispārējās izglītības skolotāju darba samaksai. Vispārējās izglītības skolu programmā atjaunot kolektīvas muzicēšanas nodarbības: kordziedāšanu, ansambļus, orķestrus, kā arī citus skolu amatiermākslas virzienus: teātri, deju kolektīvus. Izstrādāt un ieviest vienotu profesiju standartu un valsts pasūtījumu mūzikas un mākslas vidējās profesionālās izglītības līmenī. Kultūras ministrijas pārziņā saglabāt trīs augstākās kultūras un mākslas iestādes.

5. Atbalstīt Latvijas kultūras izcilību turpmāku izaugsmi, kā arī jaunus talantus literatūrā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, kinematogrāfijā. Lai sekmētu Latvijas izcilību iekļaušanos starptautiskajā kultūras apritē un konkurētspēju, paplašināt sadarbību starpvalstu līmenī.

6. Radošā procesa attīstībai un nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam pakāpeniski atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžetu pirmskrīzes apjomā un, valsts ekonomikas situācijai uzlabojoties, paredzēt, ka VKKF saņem 15% no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā finansējuma. Izvērtēt iespēju atjaunot VKKF finansējuma sistēmu, novirzot tam ienākumus no konkrētiem nodokļiem.

7. Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināt kultūras pieejamību Latvijas novados, nodrošinot vismaz vienu reizi gadā Rīgā bāzēto profesionālo kolektīvu viesizrādes, koncertus un muzeju izbraukumizstādes un veicinot vietējās sabiedrības iesaistīšanos, līdzdarbošanos, pašorganizēšanos un izpaušanos amatiermākslas aktivitātēs. Iesaistot profesionālās nevalstiskās organizācijas, rosināt iedzīvotājus piedalīties sava novada, pilsētas kultūrpolitikas izvērtēšanā, plānošanā, ieviešanā un attīstībā.

8. Nodrošinot valsts kultūrvēsturiskā mantojuma uzglabāšanas un pētīšanas pamatfunkciju, kultūras atmiņas uzturēšanas institūcijām – muzejiem, arhīviem, bibliotēkām – orientēties ne tikai uz atvērtību un pieejamību sabiedrībai, bet arī uz efektīvu saimniecisko darbību.

9. Izmantojot augsto tehnoloģiju iespējas, paplašināt kultūras pieejamību digitālajā un interneta vidē latviešu valodā. Turpināt Nacionālās digitālās bibliotēkas un Nacionālā muzeju un arhīvu krājuma kopkataloga veidošanu.

10. Pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, nodrošināt infrastruktūras uzlabošanu Latvijas kultūras iestādēs: multifunkcionālajos kultūras centros Ventspilī, Liepājā, Cēsīs, Rēzeknē; kultūrizglītības, iestāžu telpu renovāciju un rekonstrukciju Kalnciema ielas kultūrizglītības skolu kompleksā: Doma kora skolā, Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā, Horeogrāfijas vidusskolā, kā arī Daugavpils mūzikas vidusskolā, mūzikas un mākslas augstskolu ēkās, Okupācijas muzejā, Rīgas Biržas ēkā, Nacionālajā muzeju krātuvē. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību meklēt risinājumu mūsdienīgas koncertzāles izveidei Rīgā.

11. Attīstīt kultūras nozares ekonomisko potenciālu, veicināt kultūras un tūrisma nozaru sadarbību, sekmējot jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanu. Atbalstīt kultūru, jaunradi, radošās industrijas valsts ekonomikas attīstības kontekstā – kā pelnošu, tai skaitā uzņēmējdarbības, jomu un mainīt tradicionālo uzskatu par kultūru kā tikai patērējošu nozari, veicināt radošo cilvēku un biznesa sadarbību. Attīstīt mecenātisma un sponsorēšanas tradīcijas Latvijā, šim nolūkam likumā iestrādāt nodokļu atbalsta sistēmu.

Atpakaļ