LAUKSAIMNIECĪBA, ZVEJNIECĪBA UN MEŽU APSAIMNIEKOŠANA

Latvijas attīstības agrārais akcents, tradicionālā nodarbe – lauksaimniecība – būs aktuāla un nozīmīga arī turpmāk, tomēr ir nepieciešams panākt, lai Latvijas zemnieki saņemtu ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgu finansiālo atbalstu. Arī lauksaimniecībai ir jāattīstās efektīvi un moderni, ir jāizmanto inovācijas un jaunas zināšanas, lauksaimnieciskajā ražošanā un pārstrādē jāattīsta kooperācija. Ir jāvienkāršo neapstrādātu, veselīgu lauksaimniecības produktu nonākšana pie patērētājiem. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams valsts atbalsts, lai paplašinātu un konsolidētu lauksamniecībā un mežsaimniecībā efektīvi izmantojamo zemju apjomu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju īpašumā. Sabiedrība ir ieinteresēta arī sekmīgā, ekoloģiski līdzsvarotā meža nozares attīstībā.
__________________________________________________________________________________

1. Panākt, lai Latvijas zemnieki pēc 2013. gada saņemtu izdevīgākus un ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgus lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta maksājumus. Gādāt, ka tiek vienkāršotas Eiropas un Latvijas lauksaimniecības atbalsta procedūras, nodrošināt to pārskatāmību un lauksaimnieciskā darba veicēju ērtībai ieviest „vienas pieturas”. Efektīvāk izmantot ES fondu līdzekļus, atbalstot inovācijas pārtikas pārstrādes uzņēmumos jaunu produktu ražošanai ar augstu pievienoto vērtību.

2. Lai sekmētu lauksaimniecības produkcijas eksportu, rast iespēju izveidot valsts eksporta organizāciju. Ar valsts subsīdiju palīdzību mērķtiecīgi atbalstīt lauksaimniecības kooperāciju, tai skaitā pakalpojumu kooperatīvu tālāku attīstību, saimniecību tālākai modernizācijai un ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, taisnīgākas ražotāja cenas panākšanai un saimniecību eksportspējas paaugstināšanai, lai nodrošinātu optimālu resursu izmantošanu lauksaimniecības produktu pirmapstrādē un tālākā pārstrādē.

3. Izstrādāt visu līmeņu lauksaimnieciskās izglītības attīstības plānu, kas atbilstu mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.

4. Samazināt administratīvo uzraudzību un birokrātiskās prasības pārtikas apritē, nodrošinot, lai prasības attiecībā uz pārtikas komercsabiedrību reģistrāciju un higiēnas uzraudzīšanu nepārsniedz Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības. Vienkāršot nepārstrādātu lauksaimniecības produktu nonākšanu pie patērētājiem.

5. Pārskatīt nacionālo subsīdiju programmas, slēdzot nelietderīgās un to vietā veidojot jaunas programmas, kuru pamatā būtu ekonomiskās efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana. Atjaunot valsts atbalstu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā efektīvi izmantojamo zemju apjoma konsolidēšanai Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju īpašumā.

6. Izstrādāt vienotu meža nozares attīstības programmu un nepieciešamos nozares plānošanas dokumentus, lai racionāli izmantotu meža nozares devumu Latvijas tautsaimniecībai – no sēklas līdz gatavam koksnes produktam. Nodrošināt meža nozares nacionālo konkurētspēju un veicināt koksnes plašāku izmantošanu un tās dziļāku pārstrādi, izveidot ilgtermiņa investīcijām labvēlīgu normatīvo vidi, attīstīt komercdarbību atbalstošus zinātniskos resursus un izveidot koksnes produktu „zaļo iepirkumu” valsts un pašvaldību vajadzībām. Saprātīgi izmantot zemes resursus, veicināt lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanu un palielināt meža ekonomisko vērtību un mežsaimniecības produktivitāti, respektējot sabiedrības akceptētu ietekmi uz vidi. Rūpēties, lai ilgtermiņā nesamazinātos meža kā kapitāla vērtība, plānojot un veicinot meža adaptāciju prognozētajām klimata pārmaiņām. Saglabāt esošo un attīstīt jaunu meža infrastruktūru. Saglabāt valsts mežus valsts īpašumā un uzraudzīt uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” meža zemes nomu, iegādi un mežu pārdošanu. Valsts uzņēmums „Latvijas valsts meži” nav privatizējams, tā daļēja vai pilnīga pārošana nav pieļaujama.

7. Lai samazinātu „ēnu” ekonomikas īpatsvaru, valstij nepastarpināti un pastarpināti piederošās koksnes tirdzniecībā konsekventi ievērot prasību, ka pretendentu uzņēmumos strādājošo vidējā alga ir ne mazāka par 70% no nozarē vidējās algas.

8. Veicināt enerģētisko kultūru audzēšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī nodrošināt efektīvu atjaunojamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, palielinot valsts enerģētisko neatkarību.

9. Nodrošināt sekmīgas un saudzējošas saimnieciskās darbības pamata – Latvijas iekšējo ūdeņu efektīvu apsaimniekošanu un zivju resursu saglabāšanu. Rūpēties par Rīgas jūras līča un Baltijas jūras zivju resursu saglabāšanu, balstoties uz pētījumu rezultātiem, un nodrošināt zvejniecības ilgtspējīgu attīstību. Panākt Latvijas interesēm atbilstošu starptautisko nozvejas kvotu sadali.

10. Līdztekus tradicionālajām lauksaimnieciskajām nodarbēm laukos veicināt nodarbinātības daudzveidību – iesaistīšanos meža resursu un zemes dzīļu izmantošanā, „zaļās” enerģijas ražošanā, e-darba un lauku kultūrvides tūrisma jomā u.c.

Atpakaļ

Aptauja
Kā veicināt sabiedrības saliedētību un vienotību?
kultūras jomas un sabiedrisko mediju attīstība (3%) Balsot
sniegt iespēju visu tautību bērniem mācīties vienotās, nevis etniski nošķirtās izglītības iestādēs (44%) Balsot
ikkatram sniegt iespēju apgūt un izprast Latvijas valsts pamatus (4%) Balsot
atbalstīt latviešu valodas apmācības iespējas ikvienam iedzīvotājam (8%) Balsot
nostiprināt latvisku vidi un latviešu valodas lomu sabiedriskajā telpā (17%) Balsot
galvenokārt jārūpējas par sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi (24%) Balsot
Uzdod jautājumu
Vārds:
E-pasts:
23
MAI
17:00 iedzīvotāju tikšanās ar Saeimas deputāti Rasmu Kārkliņu (Z. A. Meierovica 12-3)
23
MAI
Ministru prezidents dodas uz Briseli, lai piedalītos neformālajā Eiropadomes sanāksmē.
23
MAI
10:00 labklājības ministre tiksies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem aktuāliem jautājumiem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/3)
24
MAI
Finanšu ministrs piedalās Baltijas AML/CFT konferencē