Reģionu attīstības pamatā ir jābūt veiksmīgi īstenotai administratīvi teritoriālajai reformai. Tās rezultātā pašvaldībām jānodod valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk, kā arī jānodrošina iedzīvotājiem pakalpojumi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pamatprincipam jābūt – viss iedzīvotāju ērtībām.

Reģionu attīstībā liela nozīme ir Rīgas gan kā Latvijas galvaspilsētas, gan kā Baltijas jūras reģiona centra attīstībai. To varētu risināt speciāls likums. Taču reģionu attīstības mērķis ir ne tikai mērķtiecīga Rīgas kā galvaspilsētas attīstība un paplašināšana, tādējādi veidojot vienu milzīgu valsts centru, bet reformas mērķis galvenokārt ir stiprināt novadus un to centrus, tā panākot, ka darbavietas ir pietuvinātas cilvēkiem, ražošana – patērētājiem.

Reģionu bagātība un galvenais attīstības resurss ir cilvēki, kas zināšanu un prasmju, uzņēmības un izdarības, arī tradīciju kopšanas un veidošanas, latviešu valodas dialektu un izlokšņu, raksturu ziņā ir visnotaļ dažādi. Tas ir reģionu attīstības būtiskais cilvēciskais faktors un pamats. Mēs atbalstīsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu.
____________________________________________________________________

1. Turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, kas pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu, izveidojot efektīvāko sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai. Nodot pašvaldībām valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk, kā arī veicināt pašvaldību sadarbību pārvaldes funkciju īstenošanā, šim nolūkam izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. Nodrošināt valsts pamatpakalpojumus iespējami tuvu cilvēku dzīvesvietai, koncentrējot tos „vienas pieturas punktos” pašvaldībās, kā arī veidot interneta sabiedriskās piekļuves punktu tīklu, kurā būtu iespējams saņemt e-pakalpojumus.

2. Īpašu uzmanību pievērst lauku attīstības perspektīvām, palielinot valsts līdzekļus novadu infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai, panākt, lai katra novada pašvaldība izstrādā un apstiprina teritorijas plānojumu, tā apspriešanā un sava novada attīstības plānošanā aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas. Veicināt reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu.

3. Veidot taisnīgāku pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu pēc novadu reformas pabeigšanas, risinot un novēršot pretrunas tajā. Attīstīt Rīgu par Baltijas jūras reģiona pievilcīgu un konkurētspējīgu metropoli, biznesa, zinātnes un kultūras centru, tūrisma magnētu. Izvērtējot Latvijas galvaspilsētas īpašo ietekmi un nozīmi, izstrādāt un pieņemt likumu Par Latvijas Republikas galvaspilsētu Rīgu. Vienlaicīgi palielināt un nostiprināt mazo un vidējo pilsētu lomu Latvijas attīstībā, tām veidojoties par konkrēto teritoriju attīstības centriem.

4. Izvērtēt un pilnīgot pašvaldību finansēšanas sistēmu. Veidot tādu pašvaldības nodokļu ieņēmumu bāzi, kura motivē pašvaldību atbalstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darba vietas. Pakāpeniski palielināt pašvaldībām ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu un atvieglot pašvaldību kreditēšanas nosacījumus.

5. Sekmēt apbūvi laukos, veidojot savpatnu Latvijas lauku ainavu, kurā īpaši veicināta māju būvniecība no ekoloģiski tīriem vietējiem celtniecības materiāliem. Veicināt padomju laika industrializācijas un kolektivizācijas objektu pakāpenisku transformāciju un veco ēku – graustu nojaukšanu.

6. Atbalstīt Latvijas pierobežas novadu sadarbību ar austrumvalstu Krievijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijām, veicinot labas kaimiņattiecības, informācijas apmaiņu un vietējo uzņēmēju sadarbību.

Atpakaļ