Latvijas sabiedrība noveco, jo dzimstība ir zema un diezgan aktīva ir darbspējīgo cilvēku izbraukšana no valsts. Nodokļu maksātāju skaita samazināšanās būs jūtama aizvien vairāk, jārēķinās ar izdevumu pieaugumu sociālajai drošībai, tāpēc sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai jāveltī vislielākā uzmanība. Nepieciešams stingri noteikt, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas izmantojamas tikai noteiktajiem mērķiem – iestājoties pensijas vecumam, invaliditātes, bezdarba, slimības, ģimenes pieauguma gadījumā utml., nevis pamatbudžeta „aizlāpīšanai”. Vecuma pensijas apmēram ir jābūt atkarīgam gan no sociālo iemaksu apjoma darba mūžā, gan arī no personas iesaistīšanās 3. pensiju līmenī, tādējādi veidojot vēl arī papildu uzkrājumus privātajos pensiju fondos, kas valstij ir jāveicina ar atbalstošu nodokļu politiku.

Sociālajai palīdzībai un pakalpojumiem ir jābūt precīzi orientētiem uz tiem, kam tie patiešām nepieciešami, un ir jāmotivē atgriezties darba tirgū. Vairāk uzmanības jāpievērš valsts politikai, kas vērsta uz ģimenes atbalstīšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, kā arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju ciešāku sadarbību sociālajā jomā. Ir jāpanāk dzimstības pieauguma atjaunošanās.
__________________________________________________________________________________

1. Nodrošināt racionālu, pamatotu, taupīgu valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izlietošanu, atjaunojot sabiedrības uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai. Izstrādāt un pieņemt Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta likumu, skaidri nosakot, ka sociālās iemaksas izmantojamas vienīgi valsts vecuma un invaliditātes pensiju, bezdarba riska, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Atslogot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu no tam neatbilstošām izmaksām – vecāku pabalsta un piemaksām par darba stāžu, paredzot šīs izmaksas no valsts pamatbudžeta. Noteikt kārtību, kādā apsaimniekojams sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums un nosedzams tā iztrūkums. Inflācijai pārsniedzot 5%, rast iespēju atjaunot valsts pensiju indeksāciju.

2. Veicināt pensiju kapitāla uzkrāšanu visos trijos pensiju līmeņos – solidārajā, valsts fondētajā un brīvprātīgajā (privātajā), tādējādi pakāpeniski nodrošinot iepriekšējo ienākumu aizvietojamību vecumdienās 55–60% līmenī. Pakāpeniski palielināt sociālo iemaksu apjomu valsts fondētajā (otrajā) pensiju līmenī līdz 6% un noteikt, ka daļa no otrā pensiju līmeņa iemaksām ieguldāmas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ar motivējošu nodokļu politiku veicināt iedzīvotāju uzkrājumus privātajos (trešā līmeņa) pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā.

3. Attīstīt mūsdienīgus sociālos pakalpojumus, izstrādāt un ieviest vienotus sociālo pakalpojumu kvalitātes kritērijus, ievērojot klientu intereses un vajadzības, veicināt sociālo pakalpojumu dažādību, sadarbojoties valstij, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privātajiem uzņēmējiem kā līdzvērtīgiem partneriem. Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, nodrošinot atbilstošu normatīvo bāzi.

4. Pilnveidot valsts un pašvaldību sociālās drošības sistēmu – sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus un sociālo aprūpi. Radīt profesionālus, kompetentus un efektīvus sociālos dienestus pašvaldībās, kas būtu priekšnoteikums precīzāk mērķēta sociālā atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem. Saglabāt esošos atbalsta pasākumus politiski represētajām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem un ģimenēm, kurās aug bērni invalīdi.

5. Kritiskās demogrāfijas situācijas apstākļos vairāk uzmanības pievērst ģimenes atbalsta politikai. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, vairāk atbalstīt ģimenes ar bērniem un citām apgādājamām un aprūpējamām personām, šai nolūkā pakāpeniski palielinot neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, straujāk – par trešo un turpmākajiem bērniem, paredzot nodokļa atlaides ģimenēm ar bērniem. Palielināt valsts atbalstu laika posmā līdz bērnu dārza vecuma sasniegšanai, palielināt bērnudārza pieejamību, ieviešot principu „nauda seko bērnam”, bērniem no triju un vairāk bērnu ģimenēm garantēt valsts budžeta vietas augstskolā, kā arī sekmēt bērnu nodarbinātību mācību brīvlaikā un īstenot citus ģimenes atbalsta pasākumus. Veicināt iespēju savienot darbu un privāto dzīvi, rūpējoties par atbilstošu sociālo infrastruktūru un pakalpojumiem.

6. Ievērojot bez vecāku gādības palikušo bērnu intereses, atbalstīt aizbildnību un audžuģimenes un veicināt bāreņu un vecāku pamestu bērnu adopciju Latvijā, samazinot bērnunamu skaitu, tos veidojot pēc iespējas mazus un tajos iesaistot augsta līmeņa profesionālus darbiniekus.

7. Saglabāt pensijas aprēķināšanu atbilstoši darba stāžam un veiktajām sociālajām iemaksām un veicināt pirmspensijas vecuma cilvēku tiesības uz darbu.

8. Veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, izvēršot pusceļa māju, grupu dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju tīklu, veidojot pieejamu vidi, kā arī radot izglītības, darba un atpūtas iespējas. Infrastruktūras labiekārtošanā, jaunu publiskās pieejamības ēku un objektu celtniecībā īstenot „universālā dizaina” principu, tādējādi nodrošinot vides pieejamību arī bērniem, mātēm ar bērnu ratiņiem, veciem cilvēkiem u.c. – izstrādāt un pieņemt Universāla vides pieejamības dizaina likumu, kas noteiks Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un pašvaldību sadarbību, pienākumus, atbildību un kontroli.

Atpakaļ