Rosīga uzņēmējdarbība ir ekonomikas galvenais dzinējspēks. Lai to darbinātu ar pilnu jaudu, ir nepieciešams steidzami izstrādāt un ieviest uzņēmējdarbības valsts attīstības plānu, kurā noteikti prioritārie spēka pielikšanas virzieni – valsts atbalsts konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu un nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības radīšanā un eksportspējīgām nozarēm – un kurā akcentēts ne tikai lielo uzņēmumu, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu nozīmīgums, kā arī novērtēta mikrouzņēmumu un pašnodarbinātības loma jaunu darba vietu radīšanā. Konkurētspējas un eksporta veicināšana nodrošinās tautsaimniecības attīstību, nodarbinātības pieaugumu, palīdzēs valstij pacelties augstāk starptautiskajos uzņēmējdarbības vides kvalitātes un konkurētspējas reitingos, bet tas būs rosinošs signāls starptautiskajiem investoriem, pavērs iespējas atdot ārējo parādu un pakāpeniski celt sabiedrības labklājību. Īpaša uzmanība jāpievērš attīstībai ārpus Rīgas, veidojot jaunas ražotnes visos novados. Mēs plānojam četros gados ieguldīt 3 miljardus latu no ES fondiem un nacionālā budžeta un nodrošināt Latvijā 1,1 miljonu darba vietu, sasniedzot pirmskrīzes nodarbinātības līmeni. Lai līdzsvarotu tautsaimniecības attīstību, vēl koncentrētāk un pārdomātāk ir jāturpina atbalstīt apstrādes rūpniecību, kura bija aizmirsta kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Mēs uzskatām, ka stratēģiski labāku rezultātu ilgtermiņā dos ciešāka izglītības, pētniecības un ražošanas sasaiste, brt straujākai attīstībai palīdzēs reformēti un virtuāli apvienoti Latvijas svarīgāko attīstības institūciju intelektuālie, organizatoriskie un finansiālie pakalpojumi, izveidojot valsts garantiju un attīstības resursu banku. Vēl daudz darāms arī, lai mazinātu birokrātiskās procedūras un novērstu mākslīgu cenu paaugstināšanu un korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.
____________________________________________________________________

1. Par uzņēmējdarbības galveno mērķi turpmākajos četros gados noteikt konkurētspējas un eksporta veicināšanu, kas nodrošinās tautsaimniecības attīstību, nodarbinātības pieaugumu, iespējas atdot ārējo parādu un pakāpeniski celt sabiedrības labklājību. Noteikt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas kritēriju kopumu, sadarbojoties ar eksportspējīgajiem uzņēmumiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, operatīvi lemt par nepieciešamajām pārmaiņām uzņēmējdarbības vidē un valsts atbalsta instrumentu lietošanā.

2. Īstenot uzņēmējdarbības valsts attīstības plānu, par galveno prioritāro virzienu, tai skaitā ES fondu sadalē, nosakot valsts atbalstu konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumā, uz eksportu orientētām rūpniecības un pakalpojumu nozarēm – kokrūpniecībai, pārtikas ražošanai, transportam un loģistikai, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, ķīmiskajai un farmaceitiskajai rūpniecībai, mašīnbūvei, tai skaitā elektromašīnbūvei un optiskajai mašīnbūvei, medicīnas pakalpojumu eksportam, „zaļās” enerģijas ražošanai, kā arī konkurētspējīgiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodrošina importa aizstāšanu ar attīstītu vietējo ražošanu. Nodrošināt Latvijas uzņēmumu plašu aizstāvību un to interešu pārstāvību Latvijai prioritārajos eksporta tirgos.

3. Pilnveidot un nostiprināt svarīgākos uzņēmējdarbības atbalsta mehānismus: kredīta garantiju sistēmu, īpaši atbalstot eksportspējīgās nozares un uzņēmumus, kredītresursu pieejamību ar atvieglotiem noteikumiem un nodokļu stimulus maziem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, riska kapitāla fondu izaugsmi, biznesa inkubatoros pieejamo pakalpojumu klāstu, veicināt uzņēmēju kooperāciju. Novērst uzņēmējdarbības attīstību ierobežojošos birokrātiskos šķēršļus, atvieglot un vienkāršot uzņēmumu likviditātes procedūru, padarot maksātnespējas procesu ātru, saprotamu un taisnīgu un izskaužot maksātnespējas administratora ļaunprātīgas rīcības iespējas.

4. Attīstīt konkurētspējīgu, uz zināšanām un inovācijām bāzētu uzņēmējdarbību, veicinot zināšanu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi un piesaistot augsti kvalificētus darbiniekus. Izstrādāt un ieviest pirmo tautsaimniecības klasteru izveides un atbalsta programmu. Ar tehnoloģiju inkubatoru palīdzību atbalstīt jaunos uzņēmumus augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs. Tehnoloģiju inkubatorus integrēt universitātēs, tā veicinot zinātņietilpīgas inovācijas ar augstāku pievienoto vērtību. Veidot sadarbību ar Ziemeļvalstīm biznesa inkubatoru attīstībā.

5. Nostiprināt kompetences centrus, tā nodrošinot uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbību kopīgu stratēģisku lēmumu pieņemšanā un projektu īstenošanā, kā arī rūpniecisko pētījumu veikšanā, jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanā un ieviešanā. Veicināt intelektuālā īpašuma reģistrāciju un aizsardzību. Lai stimulētu uzņēmumus ieviest jaunus tehnoloģiskos risinājumus un iekārtas, efektīvāk un lielākā apjomā piesaistīt ārvalstu un pašmāju investīcijas, ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) palielinātus nolietojuma koeficientus.

6. Palielināt tirgus orientēto pētījumu finansējuma īpatsvaru kopējā zinātnes finansējumā. Veidot valsts pārvaldes speciālistu, biznesa un zinātnieku sadarbību, nodrošinot pamatotāku un taisnīgāku valsts finansējumu zinātnei un tādējādi veicinot konkurenci un pētījumu atbilstību ražotāju vajadzībām.

7. Tautsaimniecības attīstībā īpašu uzmanību pievērst mazo un vidējo uzņēmumu darbības sekmēšanai, jo tie veidos valsts ekonomikas mugurkaulu arī turpmākajos 10 gados, dodot ievērojamu pienesumu inovāciju jomā un darba vietu radīšanā. Turpināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta programmas īstenošanu, kurā iestrādāti ES MVU hartas pamatprincipi par finansējuma pieejamību, birokrātisko šķēršļu mazināšanu, nodokļu maksāšanas procedūru vienkāršošanu u.c. Veicināt pašnodarbinātību, pilnveidot un turpināt mikrouzņēmumu atbalsta programmas īstenošanu, vienkāršojot un atvieglojot prasības šo uzņēmumu darbībai.

8. Izveidot valsts garantiju un attīstības resursu banku, apvienojot intelektuālos, organizatoriskos un finanšu pakalpojumus, ko sniedz Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas Privatizācijas aģentūra (LPA), Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), Lauku atbalsta dienests (LAD). Noteikt, ka resursu banka būs galvenā uzņēmējdarbības atbalsta organizācija uzņēmumu konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, kā arī mārketingam pasaules tirgos. Ar valsts resursu bankas palīdzību iedzīvināt uzņēmējdarbības uzsākšanas finanšu instrumentus – pirmssēklas un sēklas fondu, investīciju kredītu. Ar resursu bankas palīdzību informēt un izglītot ražotājus, kā iekļauties globālajās piegādes ķēdēs un iekļūt jaunos eksporta tirgos. Izstrādāt un piedāvāt valsts individualizētus atbalsta risinājumus nozīmīgiem investīciju projektiem, panākot, ka Latvijas piedāvājums nav mazāk konkurētspējīgs par citu Baltijas jūras reģiona valstu uzņēmēju piedāvājumu. Nodrošināt valsts resursu bankas procedūru pārskatāmību un darbības efektivitāti.

9. Izveidot skaidru un atklātu publisko iepirkumu procedūru, kurā priekšrocības ir tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus. Visus valsts iepirkumus koncentrēt Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), lai novērstu mākslīgu cenu paaugstināšanu un iespējamos korupcijas riskus. Pārņemt Eiropas Savienības iepirkumu organizācijas praksi – līgumu bāzes noteikumus ar tipveida iepirkumu dokumentāciju un līgumu standartu. Sadalīt iepirkuma procedūru divās pakāpēs, nosakot, ka pirmajā pakāpē var piedalīties visi uzņēmumi, kas kvalificējušies pēc savas darbības pieredzes, jaudas, profila, nodokļu nomaksas (vietējiem pretendentiem ) un kam ir banku garantijas, savukārt otrajā pakāpē par vienīgo kritēriju uzvarai publiskajā iepirkumā noteikt precīzi definētu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Izveidot tādu publisko iepirkumu sistēmu, kura garantēs nodokļu ieskaitīšanu valsts budžetā – šim nolūkam atalgojuma nodokļus atbilstoši piedāvājuma tāmei par iepērkamo pakalpojumu valsts budžetā ieskaitīs pasūtītājs. Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) noteikt pienākumu piemērot administratīvos sodus par iepirkumu procedūras pārkāpumiem.

10. Straujāk palielināt radošo industriju nozīmi nacionālā kopprodukta struktūrā. Veicināt Latvijas radošo industriju klasteru dinamisku attīstību, nodrošinot radošās izglītības un inovāciju centru sasaisti ar reālo ekonomiku, veidojot tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrus mācību iestādēs un atbalstot lietišķos pētījumus.

Atpakaļ