Mūsu galvenā vērtība ir vesels cilvēks, bet Latvijas veselības aprūpes sistēma neatbilst mērķim tādu veidot. Tā ilgstoši nav attīstīta līdzsvaroti un mērķtiecīgi, un rezultātā pie mums ir īsāks mūžs nekā vidēji Eiropā. Veselības aprūpes kopējais finansējums ir vidēji divas reizes mazāks nekā Eiropā – nedaudz virs 3% no IKP. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību ikvienam un pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ir nepieciešams panākt, lai tās finansējums visupirms nesamazinātos, bet ekonomikas situācijai uzlabojoties, turpmāk veselības aprūpes finansējumu ik gadu palielināt vismaz par pusi procenta, 2014. gadā sasniedzot 5% no IKP.

Meklēt rezerves arī sistēmas iekšienē, pilnveidojot to strukturāli un organizatoriski. Ir jāpaaugstina prasības ģimenes ārstu darba kvalitātei un atbildība par pacienta veselību, jāizveido stiprs un mobils neatliekamās palīdzības dienests. Samazināt priekšlaicīgu mirstību par 20%. Ir jādefinē valsts finansētie un veselības aprūpes maksas pakalpojumi, lai pacients zinātu, kam un par ko ir jāmaksā. Lai veselības nauda netiktu izniekota nepārdomātos pakalpojumu un tehnoloģiju iepirkumos, nepieciešams palielināt veselības aprūpes iestāžu vadītāju atbildību par veselības aprūpes izmaksu efektivitāti.
____________________________________________________________________

1. Pilnveidot veselības aprūpes organizatorisko modeli un finansēšanas sistēmu. Nodrošināt nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju līdzdalību Veselības ministrijas darba grupās. Pacientu vērtējumu par pakalpojumu iekļaut kā pirmo no kritērijiem veselības aprūpes kvalitātes standartā.

2. Izstrādāt un pieņemt Veselības aprūpes organizācijas likumu, kurš noteiks valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību, kā arī medicīnas darbinieku un pacientu pienākumus, tiesības un atbildību. Nodrošināt vienādu pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu pakalpojumu neatkarīgi no tā, kas ir pakalpojuma sniedzējs. Palielināt finansējuma izlietošanas efektivitāti, pēc iespējas izmantojot veselības aprūpes vadlīnijas gan izmeklēšanā, gan ārstēšanas procesā, tādējādi beidzot nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu nevajadzīgu tehnoloģiju iepirkumiem. Tehnoloģiju izmantošanu veselības aprūpes vadlīnijās neparedzētiem gadījumiem izvērtēt kā iespējamu maksas pakalpojumu. Stiprināt pacientu iespēju brīvi izvēlēties pakalpojuma saņemšanu.

3. Stiprināt primāro veselības aprūpi, nodrošināt, lai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai būtu pieejami valsts finansēti ārstu palīgu pakalpojumi, kvalitatīvas ģimenes ārstu prakses un precīzi definēts neatliekamās palīdzības apjoms visu diennakti. Palielināt primārās aprūpes ārstu, tai skaitā ģimenes ārstu, atbildību par pacientu veselību.

4. Piedāvāt pārskatāmu, efektīvu un pamatotu finansējumu sekundārajā veselības aprūpē, mazinot administratīvās izmaksas, tai skaitā veselības aprūpes iestādes valdes locekļu skaitu un atalgojumu. Uzlabot uz diagnozēm un gadījumiem balstītu pakalpojumu apmaksu, kas ietver veselības aprūpes vadlīnijās noteiktos standartus. Noteikt slimnīcas valdes atbildību par sekundārās veselības aprūpes izmaksu efektivitāti, normatīvajos aktos paredzot valdes locekļu pienākumu mēneša laikā informēt prokuratūru, ja konstatēti valsts mantas neefektīvas izmantošanas gadījumi.

5. Veicināt sabiedrības informētību, veselīgu dzīvesveidu, traumu un slimību profilaksi, lai samazinātu priekšlaicīgu mirstību. Atjaunot veselības mācību skolās kā atsevišķu priekšmetu. Veikt pasākumus veselīgas vides nodrošināšanai.

6. Veselības aprūpē definēt valsts finansētos un maksas pakalpojumus, skaidri nodalīt valsts un privāto institūciju darbu, novēršot interešu konfliktu. Sniegt iedzīvotājiem skaidru un nepārprotamu informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu, nodrošināt godīgu valsts finansēto un privāto veselības pakalpojumu sniedzēju konkurenci.

7. Ieviest e – veselības pakalpojumus, tai skaitā elektroniskās receptes, vienkāršojot veselības aprūpes plānošanu, koordināciju un informācijas apriti, uzlabojot pacientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un nodrošinot augstu pacientu datu aizsardzību.

8. Veicināt medicīnas izglītības un pakalpojumu eksportu. Veidot ciešu un efektīvu Baltijas valstu sadarbību medicīnas jomā attiecībā uz kopīgu kompensējamo zāļu iepirkumu, pierobežu neatliekamās palīdzības dienestu sadarbību, transplantācijas orgānu apmaiņu u.c.

Atpakaļ