VIDES AIZSARDZĪBA

Kvalitatīvu vidi raksturo bioloģiskā – augu, dzīvnieku sugu, ainavu – daudzveidība, sakopta vide un labvēlīgas apkārtējās vides radīšana, dabas resursu saprātīga izmantošana un citi apstākļi. Vides jautājumi pašreiz politiskā līmenī netiek risināti pietiekami efektīvi – virkne dokumentu vides jomā netiek pilnvērtīgi izmantoti, ir pieņemti pirms vairākiem gadiem, nav aktualizēti un neatbilst pašreizējai situācijai.

Vides politikā jārisina ne tikai Baltijas jūras krasta erozijas jautājumi, atkritumu šķirošana un notekūdeņu attīrīšana. Vides politikas sastāvdaļa ir arī zemes politika, kurā ietilpst teritorijas plānošana, ģeodēzijas un kartogrāfijas normatīvās bāzes izveidošana, vienotu un publiski ticamu datubāzu veidošana, nekustamā īpašuma apgrūtinājumu, lietošanas tiesību ierobežojumu atspoguļošana šajās publiskajās datubāzēs. Jautājums par vides veidošanu un saglabāšanu saistīts arī ar dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas plānošanu un nodrošināšanu, esošo aprobežojumu izvērtēšanu un jaunu aprobežojumu noteikšanu. Valstī kopumā nav noteiktas dabas resursu izmantošanas prioritātes. Pašreiz netiek veikta dabas resursu aktuāla uzskaite un inventarizācija, turklāt neatliekami nepieciešams izstrādāt jaunas metodikas un krājumu klasifikācijas shēmas, kurās jāiestrādā arī krājumu ekonomiskās vērtības novērtējums. Zināšanas par dabas resursiem pastāvīgi jāatjauno, nepieciešama to sistemātiska revīzija un zinātnisks izvērtējums.

Viens no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem ir zeme, arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas pašreiz visās zemnieku saimniecībās netiek izmantota vienādi. Tādēļ ļoti nozīmīgi ir zemes politiku, arī attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, veidot tā, lai zemi varētu apsaimniekot ilgtspējīgi. Liela nozīme vides politikas īstenošanā ir arī iedzīvotāju izglītošanai – attieksmes veidošana jāsāk no mazotnes. Vienlaikus dabas daudzveidības saglabāšana jāvērtē kopsakarā ar ekonomikas un ražošanas attīstību.
____________________________________________________________________

1. Vides pārmaiņu un ekoloģijas jautājumus noteikt par vienu no mūsu iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātēm XXI gadsimtā. Izstrādāt un apstiprināt jaunas vides politikas pamatnostādnes, nosakot galvenos mērķus un rīcību vides politikas attīstībai turpmākajos četros gados.

2. Izstrādāt valsts programmu Baltijas jūras krasta erozijas novēršanai un ierobežošanai apdzīvotajās teritorijās, kā arī programmu piesārņoto teritoriju sanācijai un izmantošanai tautsaimniecības interesēs.

3. Izstrādāt Latvijas dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas programmu, īpašu uzmanību pievēršot ūdeņiem un derīgajiem izrakteņiem – pilnvērtīgi izmantot datubāzes par esošajiem un jaunatklātajiem derīgajiem izrakteņiem. Dabas resursu izmantošanu un aizsardzību veikt uz zināšanu pamata, pilnvērtīgi izmantojot vides datubāzes.

3. Atbalstīt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes unikālās ainavas, dabas un kultūras mantojuma, kā arī tās iedzīvotāju tradicionālā dzīvesveida saglabāšanu, veicot pārdomātu piekrastes teritorijas plānošanu un pārvaldību. Vides un dabas aizsardzības prasības integrēt teritoriju plānošanā.

4. Izveidot efektīvu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp optimizējot sadzīves atkritumu poligonu sistēmas darbību valstī. Izvērst visaptverošu iedzīvotāju sadzīves atkritumu šķirošanu, savākšanu, pārstrādi un izmantošanu.

5. Panākt piesārņojošo faktoru samazināšanu un noteikt atšķirīgas prasības notekūdeņu attīrīšanas pakāpei atkarībā no ietekmēto ūdenstilpju lieluma un jutīguma, lai samazinātu izmaksas un vienlaikus uzlabotu upju un ezeru tīrību. Nodrošināt attīrīšanas kompleksu efektīvu darbību pilsētās un apdzīvotajās vietās. Nepieļaut tehnoloģisko notekūdeņu iepludināšanu komunālo notekūdeņu sistēmās bez priekšattīrīšanas. Īstenot vienotu valsts programmu notekūdeņu dūņu racionālai un ekoloģiski tālredzīgai izmantošanai. Īstenot iesāktos dzeramā ūdens uzlabošanas projektus visā Latvijā.

6. Izvērtēt spēkā esošos apgrūtinājumus, to noteikšanas principus un aizņemtās platības. Nodrošināt apgrūtinājumu atspoguļošanu publiskajās datubāzēs.

7. Pasargāt Latvijas bioloģisko daudzveidību un cilvēku veselību, aizliedzot ģenētiski modificēto organismu – augu, dzīvnieku, mikroorganismu – izplatīšanu Latvijas teritorijā. Veicināt veselīgas un dabiskas pārtikas ražošanu un tirdzniecību.

8. Izglītības programmās, kā arī pieaugušo apmācībā integrēt mācību par vidi. Paaugstināt vides aizsardzības institūciju darbības efektivitāti, nodrošinot sabiedrības līdzdalību un līdzatbildību vides aizsardzībā.

Atpakaļ

 

Aptauja
Kā veicināt sabiedrības saliedētību un vienotību?
kultūras jomas un sabiedrisko mediju attīstība (3%) Balsot
sniegt iespēju visu tautību bērniem mācīties vienotās, nevis etniski nošķirtās izglītības iestādēs (44%) Balsot
ikkatram sniegt iespēju apgūt un izprast Latvijas valsts pamatus (4%) Balsot
atbalstīt latviešu valodas apmācības iespējas ikvienam iedzīvotājam (8%) Balsot
nostiprināt latvisku vidi un latviešu valodas lomu sabiedriskajā telpā (17%) Balsot
galvenokārt jārūpējas par sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi (24%) Balsot
Uzdod jautājumu
Vārds:
E-pasts:
23
MAI
17:00 iedzīvotāju tikšanās ar Saeimas deputāti Rasmu Kārkliņu (Z. A. Meierovica 12-3)
23
MAI
Ministru prezidents dodas uz Briseli, lai piedalītos neformālajā Eiropadomes sanāksmē.
23
MAI
10:00 labklājības ministre tiksies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem aktuāliem jautājumiem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/3)
24
MAI
Finanšu ministrs piedalās Baltijas AML/CFT konferencē