Izglītots cilvēks, uz zināšanām balstīta valsts izaugsme ir viena no mūsu prioritātēm un viens no valsts attīstības un izaugsmes stūrakmeņiem, tāpēc ir nepieciešams līdz 2014. gadam valsts budžeta finansējumu izglītībai palielināt līdz 7% no IKP.

Ir jāveido racionāls skolu tīkls, lai maksimāli nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību katram skolēnam. Ir jāpanāk, ka, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu, vismaz 97% Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību. Ir jāatjauno obligātās vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības apguve.

Ir jāveido tāda profesionālās izglītības sistēma, lai vidējās izglītības līmenī izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās līdz 2014. gadam pieaugtu līdz 50%.

Ir svarīgi veidot laikmeta prasībām atbilstošu izglītības saturu, izvērtējot un pilnveidojot vecuma grupām atbilstošus un zinātniski pamatotus mācību priekšmetu standartus, ceļot arī skolu vadītāju un pedagogu darba kvalitāti. No pirmsskolas līdz pamatskolai un no vidusskolas līdz augstskolai ir iespējams veidot personību attīstošu un ilgtspējīgu izglītības sistēmu un pacelt Latvijas izglītības kvalitātes līmeni virs Eiropas vidējā līmeņa.
____________________________________________________________________

1. Veidot laikmetam atbilstīgu izglītības saturu, izvērtējot un pilnveidojot vecumam atbilstošus un zinātniski pamatotus mācību priekšmetu standartus. Nodrošināt izglītības pakāpju pēctecību, saskaņojot mācību programmas visās izglītības pakāpēs – no pirmsskolas līdz augstskolai.

2. Atbalstīt personību attīstošus mācību priekšmetus izglītībā (mūzika, māksla, psiholoģija, ētika). Izglītības procesu virzīt uz talantu izkopšanu un vispusīgi attīstītas personības veidošanu, līdzsvarojot humanitāro, sociālo un dabaszinātņu mācību priekšmetu apguvi. Jāgādā, lai katrs Latvijas bērns varētu mācīties un apgūtu mūžizglītībai nepieciešamās iemaņas – valsts valodu, angļu valodu un vēl vismaz vienu svešvalodu, informācijas tehnoloģijas, pilnveidotu prasmi sadarboties, radošo un kritisko domāšanu, uzņēmējdarbības pamatus un lai visi Latvijas bērni apzinātos savu piederību valstij, lai viņiem rastos izpratne par demokrātiju, tiesībām un pienākumiem, Latvijas vēsturi un Latviju Eiropas Savienībā un pasaulē.

3. Nodrošināt izglītības pieejamību katram bērnam, izveidojot racionālu skolu tīklu, pilnveidojot principu „nauda seko skolēnam”, kas garantēs izglītības kvalitāti gan skolēnu dzīvesvietai iespējami tuvākā sākumskolā un pamatskolā, gan mūsdienīgi aprīkotās vidusskolās novadu centros. Vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā konsekventi īstenot finansējuma piesaisti skolēnam, vienlaikus palielinot skolu patstāvību. Nodrošināt labu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas un ģimenes materiālā stāvokļa. Aktīvi iesaistīt vecākus bērnu izglītošanas procesā, disciplīnas un zinātkāres, motivācijas stiprināšanā, vērtību sistēmas veidošanā. Skolās konsekventi īstenot iekļaujošu politiku, nodrošinot sociālo pedagogu, kā arī skolotāju palīgu institūciju un integrējot skolēnus ar īpašām vajadzībām.

4. Lai nodrošinātu savlaicīgu karjeras plānošanu un profesionālo orientāciju katram skolēnam, noteikt pamatizglītības pakāpi no 1. līdz 6. klasei un vidējās izglītības pakāpi no 7. līdz 12. klasei. Vidējās izglītības pirmajā posmā (7.–9.klase) ieviest divu veidu programmas: proģimnāzijas programmu, kuras uzdevums ir sagatavot skolēnu turpmākām mācībām vidējās izglītības otrajā posmā un studijām augstskolā, un profesionāli orientēto programmu, kura sagatavotu skolēnu turpmākām mācībām profesionālās izglītības iestādē. Panākt, ka, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu, vismaz 97% Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību. Atjaunot obligāto vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības apguvi, panākot, lai līdz 2014. gadam vidējās izglītības ieguvēju īpatsvars starp jauniešiem vecumā no 20 līdz 24 gadiem būtu pieaudzis līdz 90%.

5. Veidot tādu profesionālās izglītības sistēmu, lai to audzēkņu īpatsvars, kas vidējās izglītības līmenī apgūst profesionālās izglītības programmas, līdz 2014. gadam pieaugtu, aptverot vismaz pusi no kopējā vidusskolēnu skaita. Nodrošināt profesionālo mācību iestāžu ilgtermiņa attīstības plānošanu un audzēkņu sagatavošanu atbilstoši ekonomikas vajadzībām un Eiropas pamatnostādnēm par vienotu un salīdzināmu kvalifikācijas sistēmu. Ieviest vienotus nosacījumus profesionālās kvalifikācijas līmeņa piešķiršanai un veicināt darba devēju iesaistīšanos jauno speciālistu sagatavošanā un praktisko iemaņu apgūšanā. Profesionālās izglītības iestādes nodot pašvaldībām, paredzot tām valsts finansējumu pēc principa „nauda seko audzēknim”. Profesionālās kompetences centrus saglabāt valsts pārraudzībā. Ieviest vienotu kvalifikāciju ietvarstruktūru, pilnveidot profesiju standartus, modernizēt mācību bāzi. Ieviest kredītpunktu sistēmu apgūto zināšanu uzskaitē, nodrošinot un atvieglojot profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un zināšanu, prasmju un iemaņu papildināšanu mūžizglītības ietvaros. Veicināt profesionālās izglītības pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

6. Celt skolotāja profesijas prestižu. Paaugstināt pedagogu darba kvalitāti, nodrošinot mūsdienīgas pedagoģiskās programmas augstskolās un valsts pasūtījumu pedagogu sagatavošanā. Sagatavot skolotājus vairāku mācību priekšmetu mācīšanai un rūpēties par skolotāju karjeras izaugsmi. Sakārtot pedagogu darba laika uzskaiti, piesaistot to 40 stundu darba nedēļai, un noteikt skolas administrācijas pienākumus un tiesības darba efektivitātes palielināšanā. Pedagogu atalgojumu saistīt gan ar darba pieredzi, gan kvalifikāciju – tālākizglītības aktivitāti, spējām mācību procesā ieviest inovatīvas mācību metodes un diferencēti strādāt ar atšķirīgu spēju un sagatavotības bērniem vienā klasē. Stiprināt Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbu pedagogu tiesību nodrošināšanā.

Atpakaļ