BŪTISKĀKIE ĀRLIETU MINISTRIJAS PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Ārlietu ministrijā šajā laikā saistībā ar šogad 26. janvārī Saeimā plānotajām ārpolitikas debatēm sagatavojusi Ziņojumu par valsts ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem, konsultējoties ar Saeimas Ārlietu komisiju, ārlietu ministra vadīto Ārpolitikas padomi, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Ziņojums iezīmē Latvijas ārpolitikas galvenos uzdevumus 2012. gadam un šīs Saeimas darbības periodam.

Ar 2012. gada 17. janvāra Ministru Kabineta rīkojumu izveidots Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanas sekretariāts, kas kā pirmais solis uzsāks darbu 1. februārī kā ārlietu ministram pakļauta tiešās pārvaldes iestāde. Tā uzdevums ir nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada 1.pusē.

Latvija arī aktīvi piedalījusies sarunās par jauno Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu, t.sk. izstrādāta un apstiprināta arī Latvijas pozīcija.

2012. gada 4. janvārī panākta vienošanās starp Ekonomikas un Ārlietu ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru par Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidi koordinētai sadarbībai vienotas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā. Padomē piedalīsies arī Ministru prezidenta biroja un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, kā arī plānota Satiksmes un Zemkopības ministriju pārstāvju dalība. Padome veidos platformu ārējā ekonomiskajā politikā iesaistīto valsts institūciju dialogu ar uzņēmēju pārstāvjiem.

Uzsākts darbs pie Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes izveidošanas ar mērķi veicināt kvalitatīvā tiesībpolitisko un juridisko aspektu analīzē balstītu valsts ārpolitikas nostāju formulēšanu un lēmumu pieņemšanu.
2011. gada nogalē tika uzsākts medicīnas tūrisma projekts, lai trešo valstu pilsoņi, kas vēlēsies izmantot medicīnas pakalpojumus Latvijā, varētu saņemt ieceļošanas vīzas atvieglotā kārtībā, veicinot Latvijas medicīnas nozares eksportspēju.

Izstrādāts un pagājušā gada 22. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts noteikumu projekts „Materiālās palīdzības piešķiršanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušām personām”, paredzot kārtību par materiālās palīdzības sniegšanu, kā arī līdzekļu atmaksu ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem.
Sadarbībā ar latviešu organizācijām ārvalstīs, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas pašvaldībām u.c. institūcijām uzsākts darbs pie Latvijas valdības politikas plānošanas dokumenta sadarbībai ar latviešu diasporām ārvalstīs 2013. - 2017. gadam izstrādes.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

Ārpolitikas notikums ar vēsturisku ilgtermiņa nozīmi – jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšana NATO samitā Lisabonā 2010. gada novembrī. Koncepcijas izstrādāšanā pirmo reizi aktīvi piedalījās arī Latvija un tajā pilnībā atspoguļotas Latvijas intereses. Koncepcijā nostiprināta kolektīvā aizsardzība kā Alianses pamatuzdevums un iezīmēta vīzija alianses turpmākajai attīstībai: dalībvalstu aizsardzības spēju modernizēšana atbilstoši jauniem draudiem un izaicinājumiem 21. gadsimtā; NATO turpmākā pārveidošana, ar mērķi veidot efektīvāku un spējīgāku aliansi, kā arī jaunu partnerību veidošana.

Kā Latvijas ārpolitikas sasniegums (sadarbojoties ĀM, AiM un SM) ar ilglaicīgu pozitīvu efektu un nozīmīgs ieguldījums Afganistānas stabilizācijā, kā arī uzskatāms piemērs ciešai sadarbībai ar ASV, ir vērtējama Ziemeļu apgādes ceļa izveidošana nemilitāro kravu transportēšanā uz Afganistānu. Latvija NATO ietvaros ir nostiprinājusi savu lomu kā vadošā valsts kravu transportēšanā uz Afganistānu. Latvija ir vienīgā NATO valsts, kas piedāvā sabiedrotajiem un partneriem pilnu loģistikas atbalstu kravu transportēšanā no jebkuras vietas Eiropā līdz jebkurai vietai Afganistānā. Ilgtermiņā Ziemeļu apgādes ceļam ir potenciāls pārtapt par nozīmīgu tirdzniecības maršrutu starp Ziemeļeiropu/Eiropu un plašāku Centrālāzijas reģionu. Tiek turpināts strādāt pie arvien lielākas Latvijas ražotāju iesaistei šajā projektā.

Šogad janvāri notika pirmās ārpolitikas debates Saeimā (27.01.2011), parlamentam iesniegts ziņojums par valsts ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem.

Prioritāras jomas Latvijas dalībai ES 2010. gadā bija Latvijas aktīvā iesaiste Eiropas Ārējās darbības dienesta veidošanas procesā (EĀDD); sekmīgi virzītais lobija darbs līdz 2010. gada 31. maijā ES Dalībvalstu starpvaldību konferencē pieņemtajam lēmumam par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja atrašanos Rīgā, kas ir pirmā ES līmeņa institūcija Latvijā; gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015. gada 1. pusē. Tāpat Latvijas vēstniecība Uzbekistānā veiksmīgi pārstāvēja Beļģijas prezidentūru ES padomē. Kopš 2010. gada 1. janvāra ĀM no VK pārņēma sabiedrības informēšanas par ES funkciju un veiksmīgi uzsāka Vadības partnerības programmas īstenošanu.

Divpusējo vizīšu un daudzpusējo tikšanos plānošana un īstenošana notiek ar mērķi stiprināt Latvijas ārējās ekonomiskās izaugsmes dimensiju un Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, kā arī atjaunot Latvijas konkurētspēju. Šo mērķu sasniegšanai Latvija izmantojusi savu prezidentūru Baltijas Ministru padomē, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārpolitiskajos formātos. Pēc Latvijas iniciatīvas tika sagatavots augsta līmeņa neatkarīgo ekspertu ziņojums par NB8 līdzšinējo sadarbību un tās nākotnei nozīmīgajiem virzieniem, apstiprināts ziņojums par Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbību, kā arī noslēgta NB6 vienošanās par pastiprinātu sadarbību ES ārpolitisko lēmumu sagatavošanā. Kā nozīmīgākās vizītes jāatzīmē Vācijas federālās kancleres A. Merkeles, Polijas un Ukrainas Valsts prezidentu vizītes Latvijā, kā arī V. Zatlera vizīte Krievijā, atjaunojot augstākā līmeņa politisko dialogu ar kaimiņvalsti un nozīmīgi pilnveidojot starpvalstu līgumtiesisko bāzi.

Notiek aktīvs dialogs ar ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, t. sk. izmantojot trīspusējās sadarbības mehānismu attīstības sadarbībā; aktuālais - ā.m. vizītes uz Ukrainu (dalība Kijevas samitā par Černobiļu, 19. apr.), Moldovu (26. - 27. apr.), Gruziju (6. - 7. maijs); notiek gatavošanās AP samitam rudenī; uz vasaru tiek plānotas ā.m.vizītes CA valstīs.

Aktīva ārējās ekonomiskās politikas efektivitātes paaugstināšana - proaktīvas investīciju piesaistes politikas īstenošana attiecībās ar Ziemeļvalstīm, Vāciju, Poliju un ASV (t. sk. enerģētikas projektos); jaunu tirgu apgūšana Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā un arābu valstīs; ārlietu dienesta atbalsta un dialoga ar Latvijas uzņēmējiem padziļināšana. 
Arlietu ministra Ģ. V. Kristovska un Eiropas komisāra Andra Piebalga veiksmīgo sadarbību iezīmējot, š. g. 20. maijā tika sarīkots starptautisks diskusiju forums „Āfrikas platforma”, kura uzmanības centrā bija saruna par uzņēmējdarbības un sabiedrības iespējām veidot ciešākuun iespējami plašāku Latvijas un Āfrikas kontinenta valstu sadarbību.

Veikti būtiski uzlabojumi konsulārās darbības jomās, nodrošinot efektīvāku Latvijas valsts piederīgo tiesību un interešu aizstāvību ārvalstīs (gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, ieviests mobilo pasu darbstaciju projekts; palīdzība LV piederīgajiem pol. krīzes situācijās Ēģiptē, Lībijā un dabas katastrofās Jaunzēlandē un Japānā) un uzlabojot vīzu pakalpojumu pieejamību ārvalstniekiem (plašāka pārstāvība Šengenas vīzu izsniegšanā – noslēgti 9 vīzu pārstāvības līgumi, kas nodrošina, ka 8 Šengenas līguma dalībvalstis pārstāv Latviju 57 valstīs, bet Latvija pārstāv 7 Šengenas līguma dalībvalstis 8 valstīs; pēdējais šāds līgums noslēgts ar Austriju 2011. g. 18. maijā).2011. gada 1. cet. apstrādāto vīzupieteikumu skaits, salīdzinot ar 2010. gada attiecīgo periodu, pieauga par 28%. 2010. gadā veiksmīgi uzsākta sadarbība ar Igauniju par kopīgu vēstniecību Ēģiptē; šogad plānota sadarbība ar Lietuvu Moldovā (mūsu diplomāts Lietuvas vēstniecībā).

Publiskā diplomātija – Latvijas diplomātiskās atzīšanas deiure 90. gadadienas pasākumi; Eiropas diena 9. maijs – Eiropas dārza svētki Rīgā; Starptautiska konference „Izglītība un kultūra – Eiropas reģionu attīstības platforma ” Valmierā; ES karogu dāvināšanas akcija Latvijas skolām (sadarbībā ar EK pārstāvniecību); 

1941. gada traģisko Latvijas vēstures notikumu 70 gadu atceres pasākumi – aktīva līdzdalība izstādes „Latvijas traģēdija. 1941.” sagatavošanā (atklāšana 13. jūnijā, Okupācijas muzejā);Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 20. gadadienas pasākumi Rīgā un diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs; 
Rīgas konference (15. - 16. septembris).
 

BŪTISKĀKIE ĀRLIETU MINISTRIJAS PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Būtiskākais šā gada darbs ir Latvijas interešu pārstāvēšana Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014. - 2020. gadam sagatavošanā. Latvijas pamata prioritātes ES budžeta pārskatīšanas kontekstā ir kohēzijas politika, uzsverot tās sākotnējo mērķi – attīstības atšķirību izlīdzināšanu starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES, un kopējā lauksaimniecības politika, īpaši tiešo maksājumu sistēmas kardināla pārskatīšana.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām valdības un nevalstiskajām institūcijām 2012. gada laikā izstrādās politikas plānošanas dokumentu sadarbības veicināšanai ar diasporu ārvalstīs, tā ietvaros attīstot sociālo mediju izmantošanu, lai veicinātu plašāku latviešu sazināšanas iespējas un uzturētu vienotu virtuālu kultūras telpu.

Ministrija turpinās izstrādāt grozījumus Publisko dokumentu legalizācijas noteikumos - juridisko personu iesniegto dokumentu legalizācijai paredzētās valsts nodevas eventuāli tiktu samazinātas no 20 latiem līdz 10 latiem par dokumentu legalizāciju steidzamā kārtā, kas būtu jūtams atspaids Latvijas komersantu eksportspējas veicināšanai.

Turpināsies darbs, lai e - anketa tiktu lietota visās Latvijas pārstāvniecībās ārpus Šengenas telpas. Tāpat plānots ieviest sistēmu elektroniskai dokumentu iesniegšanai par vīzu pieprasīšanu. Aizsardzības ministrija Airis Rikveilis Militāri publisko attiecību departaments 67335085, airis.rikveilis@mod.gov.lv www.mod.gov.lv, twitter.com/AizsardzibasMin

Medicīnas tūrisma veicināšana arī ir viena no Ārlietu ministrijas šā gada darba prioritātēm. Sadarbībā ar Veselības un Iekšlietu ministriju tiks uzsākts medicīnas tūrisma pilotprojekts, kas paredz atvieglojumus vīzu saņemšanā trešo valstu pilsoņiem, kuri ieradīsies Latvijā, lai ārstētos medicīnas iestādēs un izmantotu arī tradicionālos tūrisma pakalpojumus.

Atpakaļ