BŪTISKĀKIE EKONOMIKAS MINISTRIJAS PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Izstrādātas modernas Industriālās politikas vadlīnijas, par kurām sāktas diskusijas ar ekspertiem. Industriālās politikas mērķis ir panākt augstāku valsts industrializāciju un pilnveidot eksportu, radot augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas un labāk apmaksātas darbavietas. Vadlīniju izstrādē tika iesaistīti arī Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti. Ar industriālās politikas palīdzību līdz 2020. gadam apstrādes rūpniecības īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā no pašreizējiem 14,2% plānots palielināt līdz 20%.

Sabiedriskajai apspriešanai nodota „Latvijas enerģētikas stratēģija 2030”, kas ir viens no Latvijas nākotnei stratēģiski svarīgākajiem dokumentiem, jo noteiks ilgtermiņa virzienu, kādā dosimies gan energoapgādes drošībā, konkurētspējā, energoefektivitātē un arī zaļās enerģijas lietošanā. Stratēģijai šajā laikā izstrādāti trīs nākotnes scenāriji, kuri tiks nodoti turpmākām diskusijām. Lai runātu par stratēģiju un Latvijas enerģētikas politikas nākotni, izveidota īpaša diskusiju platforma internetā (http://wiki.em.gov.lv/wiki/Saturs), kā arī šā gada 25. janvārī noorganizēts plašs diskusiju forums. Tāpat Latvijas intereses enerģētikā aizstāvētas arī starptautiskā līmenī, pieliekot visas pūles, lai panāktu valstij labvēlīgu lēmumu reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībā. Panākta vienošanās, ka Eiropas Komisija veiks neatkarīgu pētījumu par termināļa būvniecībai ekonomiski izdevīgāko vietu.

Mērķtiecīgi virzīta valsts uzņēmumu pārvaldības reforma. Ministru kabineta komitejā iesniegtas un skatītas divas koncepcijas – Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Par koncepcijām bijušas un arī turpināsies plašas diskusijas dažādos formātos – gan Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē (NTSP), gan Tautsaimniecības padomē, gan Koalīcijas sadarbības padomē, gar Reformu vadības grupā.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pieņēmusi lēmumu veidot Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi. Tās mērķis būs sekmēt institūciju koordinētu sadarbību vienotas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā, atbalstot Latvijas eksportētājus ārvalstīs.
Sadarbībā ar Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju nodarbinātības veicināšanai izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai izstrādātu nodarbinātības politikas institucionālo ietvaru, kas kalpos par pamatu līdzšinējo nodarbinātības atbalsta pasākumu izvērtēšanai.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) Mikro uzņēmējdarbības atbalstam
Nolūkā sekmēt iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, turpinās mikro un mazās uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi – izstrādātas 2 bezmaksas grāmatvedības programmas mikrouzņēmējiem (SIA “HansaWorld Latvia” un SIA „Andi M”), kas būtiski atvieglos grāmatvedības kārtošanu un ļaus pārskatāmi kontrolēt uzņēmuma finanšu plūsmu un darbības rādītājus. Šādas datorprogrammas izveide bija viens no Mikrouzņēmumu atbalsta programmā iekļautajiem uzdevumiem.

2) Valsts atbalsts uzņēmējdarbības, eksporta un energoefektivitātes veicināšanai
2010. gadā nodrošināts valsts un ES atbalsts 38 799 725 LVL apmērā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, darbinieku apmācībām, eksporta veicināšanai, centralizēto siltumapgādes sistēmu uzlabošanai, koģenerācijas elektrostaciju izveidei, kā arī sociālo un daudzdzīvokļu māju renovācijai. Ekonomikas ministrijas ES fondu administrētajās aktivitātēs (2007. - 2013. g.) kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 582 447 576,19 LVL apjomā. Līdz 2010. gada beigām kopumā noslēgti vairāk kā 1100 līgumi par vairāk kā 380 milj.LVL un pabeigta 502 projektu īstenošana. Pašlaik Ekonomikas ministrijas ES fondu administrētās aktivitātēs brīvi līdzekļi jauniem programmu uzsaukumiem ir 35,6 milj.LVL vai 6% no kopējā apjoma.

3) Jaunu eksporta tirgu apgūšana - Valsts prezidenta un uzņēmēju vizīte Krievijā, Azerbaidžānas prezidenta I. Alijeva vizīte Latvijā
Maskavā tika parakstīti seši Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sagatavotie līgumi, to vidū par sadarbību cīņā pret noziedzību, par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā, par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, par sadarbību vides aizsardzībā un par sadarbību tūrisma jomā.
2011. gada janvārī notika Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva valsts vizīte Latvijā, kuras ietvaros norisinājās arī Azerbaidžānas – Latvijas biznesa forums. Biznesa forumā Azerbaidžānu pārstāvēja 56 uzņēmēji no medicīnas, pārtikas, celtniecības, tūrisma, tekstila, finanšu, mēbeļu, transports, naftas, alternatīvās enerģijas, IT, loģistikas, u.c. nozarēm. No Latvijas puses piedalījās vairāk kā 100 uzņmēji no pārtikas, ķīmijas, kosmētikas, enerģētikas, IT un telekomunikacījas nozares, medicīnu un farmācīju, tekstila rūpniecību, tūrisma nozari, izlgītība. Plaši pārstāvēts tiks finanšu sektors, loģistika un celtniecība.
2010. gada 15. decembrī Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča Valsts vizītes Latvijā ietvaros notika arī Latvijas – Ukrainas uzņēmēju tikšanās.

4) Tūrisma nozares prioritārie mērķa tirgi – Vācija, Krievija, Somija, Zviedrija, Lietuva un Igaunija
Tūrisma nozarei nozīmīgs bija noorganizētais „Latvijas Tūrisma forums 2010” (2010. g. 9. - 10. decembrī), kurā piedalījās vairāk nekā 250 tūrisma nozares profesionāļi, lai pārrunāto jaunāko nozarē, dalītos pieredzē un sasniegumos, kā arī plānotu veicamās aktivitātes 2011. gadā tūrisma nozares straujākai attīstībai. Forumā īpaša uzmanība tika veltīta jaunajam Latvijas tūrisma tēlam, mārketinga stratēģijai turpmākajiem 5 gadiem un tūrisma produktu izstrādei augsti prioritārajiem mērķa tirgiem – Vācijai, Krievijai, Somijai, Zviedrijai, Lietuvai un Igaunijai. Foruma noslēgumā tika pasniegtas „Gada cilvēks tūrismā 2010” balvas.

5) Enerģētikas sektora aktualitātes
Panākts gāzes piegādes cenas samazinājums 15 % apmērā no 2011. gada. Panāktās izmaiņas AS „Latvijas Gāze” un Krievijas kompānijas "Gazprom" līgumā apliecina, ka esam rīkojušies mērķtiecīgi un mūsu argumentācija tarifu pārskatīšanai ir pamatota. Latvijas valdības plāns ilgtermiņā ir diversificēt gāzes piegādes Latvijai un mazināt valsts atkarību no Krievijas monopoluzņēmuma „Gazprom”.

Pabeigts apjomīgs darbs pie Atjaunojamo energoresursu likuma izstrādes un saskaņošanas un tas iesniegts izskatīšanai valdībai. Ekonomikas ministrija par mērķi uzstādījusi likuma pieņemšanu līdz Saeimas pavasaras sesijas beigām. Likuma nolūks ir stiprināt enerģētisko neatkarību un mazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes, izskaust politikai pietuvināta biznesa ietekmi uz lēmumu pieņemšanu – līdz ar likuma stāšanos spēkā tiks atcelta „bēdīgi slavenā” kvotu sistēma.

Uzsākts darbs un noformulēti uzdevumi sašķidrinātās dabasgāzes termināļa realizācijai Latvijā. Raugoties no reģionāliem un saimnieciskiem aspektiem, jābūvē viens kopējs Baltijas sašķidrinātās gāzes terminālis. Latvijas priekšrocības termināļa izbūves projekta realizēšanai ir gan infrastruktūrā balstītas, gan ģeogrāfiskas, turklāt, pēc dažādu ekspertu aplēsēm, Latvijā šāda enerģētikas infrastruktūras objekta būvniecība izmaksātu uz pusi lētāk, nekā kaimiņos. Projekta realizēšanas priekšizpēte un sākotnējā izvērtējuma sagatavošana uzdota AS „Latvenergo”.
Pieņemts lēmums par tālāku elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu. Kā Latvijai piemērotāko darbības modeli Ministru kabinets atbalstīja neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu. Šobrīd notiek darbs pie izmaiņu gatavošanas normatīvajos aktos, lai to nodrošinātu.
 

EKONOMIKAS MINISTRIJAS BŪTISKĀKIE PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Līdz 2012. gada beigām tiks izstrādāti politikas dokumenti un atbalsta instrumentu pakete industriālās politikas ieviešanai. Moderna industriālā politika regulēs valsts atbalsta instrumentu kopumu, ar kura palīdzību Latvijas ekonomika varēs attīstīties sabalansēti, ilgtspējīgi un dinamiski.

Jau uzsākts un turpināsies mērķtiecīgs darbs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas īstenošanai, lai jau līdz pavasarim Ministru kabinetā tiktu apstiprināta Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Tādējādi pirmā pusgada laikā tiktu sagatavots reformām nepieciešamais tiesību aktu ietvars, ko Saeima varētu pieņemt līdz gada beigām.

Līdz gada beigām Saeimā tiks prezentēta un apstiprināta „Latvijas Enerģētikas stratēģija 2030” un veikts valsts atbalsta izvērtējums atjaunojamajiem energoresursiem, piedāvājot atbalsta mehānismu turpmākajam periodam. Nodrošināta tālāka lielo enerģētikas projektu attīstība, t. sk., pieņemts lēmums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstību Baltijas reģionā.

Pirmā ceturkšņa laikā īpaša darba grupa izstrādās priekšlikumus grozījumiem esošajos valsts atbalsta instrumentos nodarbinātības veicināšanai un darbinieku pārkvalifikācijai, kā arī izvērtēs nepieciešamību radīt jaunus atbalsta instrumentus. Mērķis ir nodarbinātības politiku sasaistīt ar tautsaimniecības vajadzībām.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1. A. Kampars kā galvenos uzdevumus nākamajiem četriem gadiem definējis uzņēmēju un Latvijas kopējās konkurētspējas veicināšanu, energoapgādes un enerģētikas drošības jautājumu risināšanu un valsts industrializācijas jeb Latvijas ražošanas attīstību.

2. Plānots turpināt darbu pie Latvijas uzņēmēju konkurētspējas celšanas, novirzot šim mērķim galvenos valsts atbalsta instrumentus un sekmējot ES fondu finansējuma pieejamību prioritārajām tautsaimniecības nozarēm. Tāpat jāturpina iesāktais uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, novēršot nevajadzīgos birokrātiskos šķēršļus, padarot Latvijas uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku ārvalstu investoriem, ieviešot elektronisko pārvaldi un elektronisko komunikāciju, kā arī paplašinot eksporta pārstāvniecību un interešu stiprināšanu Latvijai svarīgos tirgos.

3. Otrs virziens ir enerģētikas jautājumi – Baltijas reģionam nepieciešamo elektroenerģijas jaudu nodrošināšana; atjaunojamo energoresursu proporcijas palielināšana gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanā; starpsavienojumu veidošana ar Eiropu un Skandināviju. Plānots sagatavot arī izmaiņas normatīvajos aktos, lai nākotnē mazinātu risku elektroenerģijas būtiskiem traucējumiem. Tāpat tiks turpināts darbs pie elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšanas no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu.

4. Trešais prioritārais darbības virziens - Latvijas industrializācijas / ražošanas attīstība, lai ar dažādiem ekonomiku stimulējošiem rīkiem celtu Latvijas ražošanas potenciālu un stimulētu tās attīstību, atbalstot gan esošos, gan jaunos uzņēmumus. Ražošanas attīstību prioritāri jābalsta uz jau šobrīd savu konkurētspēju apliecinošiem sektoriem - kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, metālapstrādi, ķīmiju un farmāciju, kā arī elektroaparātu būvi. Šīs tautsaimniecības nozares jau pašreiz kopējā rūpniecības īpatsvarā aizņem aptuveni 80%.

5. Sagatavota un tuvākajā laikā tiks iesniegta valdībā AS „Parex banka” un AS „Citadeles banka” pārdošanas stratēģija ar mērķi atgūt maksimāli vairāk valsts ieguldīto līdzekļu, nodrošinot valsts finanšu sistēmas stabilitāti.

6. Tāpat 2011. gadā tiks pabeigts darbs pie Koncepcijas par publikās personas komercdarbību izstrādes, nosakot publisko personu komercdarbības pamatprincipus, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē publisko personu komercdarbību, kā arī izvērtēt publisko personu komercdarbības lietderību attiecībā uz konkrētām kapitālsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Plānots izstrādāt arī Koncepciju par valsts kapitāla daļu pārvaldi, izvērtējot iespēju centralizēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldes funkciju vienā institūcijā ar mērķi nodrošināt efektīvāku kapitālsabiedrību pārvaldi un attiecīgu finansiālu atdevi.

Atpakaļ