BŪTISKĀKIE FINANŠU MINISTRIJAS PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Sagatavots un Saeimā atbalstīts 2012. gada valsts budžets, kas ir pēdējais konsolidētais budžets, un paredz deficītu ne lielāku par 2,5% no IKP. Lai turpmākos gadus atbildīgi un rūpīgi plānotu valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts.

2012. gada 22. decembrī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde pieņēma lēmumu slēgt trīs gadu starptautiskā aizdevuma programmu Latvijā. Programmas laikā Latvija kopumā izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Kopējais aizdevuma apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā, taču ņemot vērā ekonomiskās un finanšu situācijas uzlabošanos, nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu.

Ieviesta sākumdeklarēšanās. Saeima pērnā gada 1. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu jeb tā saukto sākumdeklarēšanās likumu, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli. Tas būs jādeklarē, ja persona Latvijā ir nopirkusi nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros. Likumā noteikts, ka personai deklarācijā uzrādītā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latus, būs jāiemaksā kredītiestādē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Attiecīgi noteikumi Ministru kabinetā tiks skatīti 31. janvārī.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) Valsts budžeta projekta izstrāde 2011. gadam un fiskālā konsolidācija
Tika izstrādāts un 2010. gada 20. decembrī Saeimā pieņemts likumprojekts „Par valsts budžetu 2011. gadam”. Likumprojekta sagatavošanā tika ņemts vērā likumā „Par valsts budžetu 2010. gadam” noteiktais, ka 2011. gadā ir 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Lai šo budžeta deficīta mērķi sasniegtu, jau 2010. gadā sākumā tika definēti veicamie pasākumi, paredzot turpināt uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas un sagatavotu priekšlikumus 2011. gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai. Atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2011. gadam”, veikti konsolidācijas pasākumi 288 milj. latu apmērā un tādejādi 2011. gada plānotais budžeta deficīts veido 5,4% no IKP (atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Ņemot vērā iepriekšminēto, Starptautiskās aizdevumu programmas ietvaros noteiktais fiskālā deficīta mērķis 2010. gadam un 2011. gadam kvantitatīvi ir sasniegts.

- 2010. gada 2. decembrī tika parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2011. gada vienošanās un domstarpību protokols, ar kuru panākta vienošanās par pašvaldībām svarīgiem finanšu jautājumiem un pieejamiem finanšu resursiem 2011. gadā, tajā skaitā būtiskākie jautājumi:

o Tika panākta vienošanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) garantijas apmēra palielinājumu salīdzinājumā ar 2010. gadu. Pašvaldībām, kas IIN saņem caur Valsts kases sadales kontu, tiek garantēti IIN ieņēmumi 96% apmērā no plānotā (2010. gadā - 92%) ar nosacījumu, ka tiek noteikts nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums par ceturkšņiem (I cet. – 20%, II cet. – 24%, III cet. – 27%, IV cet. – 29%).

o Salīdzinot ar 2010. gadu palielināta pašvaldību procentuālā daļa IIN prognozes sadalījumā starp pašvaldību un valsts budžetu, attiecīgi to nosakot 2011.gadā 82% un 18% apmērā (2010.gadā- 80% pašvaldību budžetiem un 20% valsts budžetiem).

o Tika panākta arī vienošanās par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumu, paredzot finansējumu no valsts budžeta 15,49 milj. latu apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteikto normu izpildei. 2011. gadā paredzēts lielāks valsts budžeta finansējums pašvaldību izlīdzināšanas fondam 7,86 milj. latu apmērā (2010. gadā - 7,15 milj. latu) un būtiski palielināta dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. 2011. gadā dotācija tiek pārskaitīta Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Liepājas pašvaldībai 5,7 milj. latu apmērā, salīdzinājumā ar 2010. gadu tā palielināta par 5,6 milj. latu (2010.gadā - 0,1 milj. latu Daugavpils pašvaldībai).

o Salīdzinājumā ar 2010. gadu pašvaldībām ir paplašinātas aizņemšanās iespējas gan pieļaujamies kopējais aizņēmumu limits (pieaugums 30 milj. latu), gan paplašināti aizņēmuma mērķi), skaidri definējot prioritāras jomas, kā arī atļauts pašvaldībām uzņemties ilgtermiņa saistības līdz 3 gadiem pakalpojumiem, kas nepieciešami saimnieciskajai darbībai.
- 2010. gadā visām pašvaldībām tika garantēti 92% no IIN prognozētajiem ieņēmumiem, tajā skaitā Valsts kases IIN sadales konta daļa un Rīgas pilsētas un Ventspils pilsētas pašvaldībām tā IIN daļa, ko šīs pašvaldības iekasē pašās tieši savā budžetā. Ņemot vērā to, ka 2010. gada pirmajos divos mēnešos IIN faktiskā izpilde bija zemāka par prognozēto, pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem tika veikta kompensācija - 12,3 milj.latu apmērā, tādejādi nodrošinot pašvaldību budžetu stabilitāti. Kopumā 2010. gadā IIN izpilde bija 96,45% apmērā no 2010. gada IIN prognozētajiem ieņēmumiem.

2) Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana
- 2010. gadā valsts kredītreitingu līmeņos parādījās pozitīvas iezīmes, kopš 2010. gada februāra (S&P), marta (Moodys) un septembra (arī Fitch) reitingu aģentūras Latvijai ir noteikušas stabilu nākotnes vērtējumu, un gada beigās, 7. decembrī S&P arī paaugstināja Latvijas kredītreitingu uz BB + līmeni (no BB). Valsts kredītreitinga uzlabošanos noteica tādi faktori kā valdības īstenotās reformas, veiktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts makroekonomisko rādītāju un konkurētspējas uzlabošanās. Līdz ar to valsts kredītreitings šobrīd tiek noteikts Baa3/ BB +/ BB + līmenī (no Moodys/ S&P/ Fitch). Valsts kredītreitinga uzlabojums raksturo valsts reputācijas atjaunošanos starptautiskajos kapitāla tirgos un nodrošina valdībai lētāku un brīvāku pieeju finanšu resursiem, kas nepieciešami valsts budžeta izpildei un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī veicina privātā sektora - uzņēmēju un komercbanku - iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu investīcijas.

- Lai gan 2010. gadā joprojām nozīmīgs kopējās finansēšanas nepieciešamības (valsts budžeta deficīta un valsts parāda saistību) segšanas avots bija starptautiskā aizņēmuma programmas finansējums, tomēr, uzlabojoties valsts makroekonomiskajiem rādītājiem un ņemot vērā valdībai pieejamo ievērojamu finanšu resursu rezervi Valsts kases kontos, būtiska daļa – 1,9 miljardi eiro – no starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros sākotnēji plānotā finansējuma apjoma (7,5 miljardi eiro) tika aizstāta ar aizņemšanās iespēju, noslēdzot vienošanos ar Ziemeļvalstīm, saskaņā ar kuru Latvijai ir tiesības līdz 2011. gada beigām pieprasīt aizņēmuma izmaksu nepieciešamības gadījumā. Šāda pieeja ļauj ierobežot valsts parāda un valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu vidējā termiņā.

- Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma realizēta, izpildot Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010. – 2013. gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr. 203). Plāns ietver starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem dotās saistības. Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā trīs ceturkšņa informatīvos ziņojumus par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010. – 2013. gadam noteikto uzdevumu īstenošanu attiecīgajā 2010. gada laika periodā. Par šī plāna izpildi tiek sniegti regulāri ziņojumi arī Saeimas noteiktajai uzraudzības institūcijai - Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijai atbilstoši Saeimas komisijas apstiprinātajam uzraudzības plānam.

3) Fiskālās disciplīnas likuma izstrāde
Izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Finanšu ministrija 2010. gadā izstrādāja likumprojektu ”Fiskālās disciplīnas likums” (turpmāk – FDL) un likumprojektu ”Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, kas 2010. gada 14. oktobrī iesniegti Valsts kancelejā tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā. FDL mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. Piemērojot FDL, tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē, tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas lejupslīdes negatīvo seku mazināšanas politika. FDL nosaka svarīgākos pamatprincipus un fiskālos nosacījumus atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galveno instrumentu FDL paredz vidēja termiņa budžeta ietvaru, to nostiprinot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā (turpmāk – Ietvara likums). FDL arī nosaka Ietvara likuma sasaisti ar gadskārtējā budžeta likumu. Diskusiju ar konstitucionālo tiesību ekspertiem rezultātā tika izstrādāts priekšlikums kā panākt būtiskāko FDL normu nostiprināšanu normatīvo aktu sistēmā, tām nodrošinot augstāku juridisko spēku, proti, veicot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Līdz ar to Finanšu ministrija ir izstrādājusi un 2010. gada 14. oktobrī iesniegusi MK likumprojektu ”Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

4) Iepirkumu procedūru pārskatīšana
Brīva un tieša elektroniskā pieeja iepirkuma procedūru dokumentiem.
Publisko iepirkumu likuma 30. panta pirmajā daļā ir noteikts pienākums pasūtītājiem nodrošināt brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, nosakot arī tiesības saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām. Tādējādi komersantiem ir nodrošināta ātra, ērta bezmaksas piekļuve iepirkuma procedūru dokumentiem un vienlaikus samazināts administratīvais slogs saistībā ar dokumentu kopēšanu un izsniegšanu.
 

BŪTISKĀKIE FINANŠU MINISTRIJAS PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Finanšu ministrija plāno izstrādāt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, kas nodrošinās stabilitāti, prognozējamību un pakāpenisku darbaspēka nodokļu samazinājumu. Šī dokumenta izstrādes procesā plānotas plašas diskusijas ar ekspertiem, tostarp sociālajiem partneriem.

Plānots turpināt ieviest arī ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tai skaitā nodrošinot sākumdeklarēšanu. Lai sakārtotu tā saukto nulles deklarāciju jautājumu, plānots precizēt kārtību, kādā fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu jāiemaksā kredītiestādes kontā. Papildus tiks veikta arī sabiedrības informēšana.

2012. gadā noritēs aktīvs darbs pie Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas 2014. - 2020. gada plānošanas periodam. Šogad 1. ceturksnī Ministru Kabinets vienosies par atbalstāmajām investīciju prioritātēm, uz kā bāzes tiks sagatavoti plānošanas dokumenti (partnerības līgums, darbības programma). Plānots, ka ES fondu plānošanas dokumentu projekti virzāmi apstiprināšanai valdībā līdz 2013. gada 31. martam, lai pēc tam uzsāktu oficiālās sarunas ar Eiropas Komisiju par šo dokumentu apstiprināšanu.

Finanšu ministrija Aleksis Jarockis Komunikācijas nodaļa 67083850, aleksis.jarockis@fm.gov.lv www.fm.gov.lv, twitter.com/FinMin

Šogad plānots uzsākt arī ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidi. Šogad 1. ceturksnī Ministru kabinetā Finanšu ministrija piedāvās risinājumus par ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm. Vadības un kontroles sistēmas apraksts sagatavojams līdz 2013. gada vidum. Arī normatīvo aktu izstrāde ES fondu vadībai 2014. - 2020. gada periodam tiks uzsākta 2012. gadā.

Banku uzraudzības jomā paredzēt vairāki uzdevumi. Daži no tiem ir šādi: plānots izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, lai paaugstinātu kriminālatbildību par apzināti nepatiesas un neprecīzas informācijas sniegšanu uzraudzības iestādei; plānots stiprināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kapacitāti; iecerēts Izvērtēt iespēju veikt grozījumus speciālajos finanšu tirgu regulējošos normatīvajos aktos, lai ierobežotu valdes locekļu vienpersoniskas tiesības slēgt finanšu iestādes vārdā darījumus, kas var apdraudēt tās finanšu stabilitāti vai normatīvajiem aktiem atbilstošu darbību. Plānots uzlabot arī klientu izpratni par banku finansiālo stāvokli un to darbības rādītājiem, atvieglot klientiem piekļuvi banku individuālajiem statistiskajiem datiem, apkopojot FKTK mājaslapā banku ceturkšņa publisko pārskatu galvenos finanšu rādītājus, kā arī iekļaujot informāciju par regulējošo prasību ievērošanu.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1. Iepirkumu centralizācija
Publisko iepirkumu likuma 16. panta 2.1 un 2.2 daļā tiešās pārvaldes iestādēm ir noteikts pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktajām centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 100 latu vai lielāka. Minētais nodrošina Elektronisko iepirkumu sistēmas plašāku izmantošanu un atbrīvo pasūtītājus, kas izmanto centralizēto iepirkumu institūcijas starpniecību, no iepirkuma procedūru veikšanas un samazina uzņēmēju slodzi, jo samazinās iepirkuma procedūru skaits, kurām jāgatavo piedāvājumi.
Gan Publisko iepirkumu likumā (39. panta pirmās daļas 5. punkts), gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (42. panta trešās daļas 2. punkts) ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta izziņā nodokļu parādi var būt līdz 100 latiem, kas ļauj komersantiem ar nelieliem nodokļu parādiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

2. Nodokļu iekasēšanas uzlabošana. Darbs pie pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. - 2013.gadam ieviešanas, kas ietver vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai un godīgo uzņēmēju atbalstam. Pastiprināts darbs pie kontrabandas apkaršanas pasākumiem.

3. Valsts finanšu situācijas stabilizācijas jomā tiek plānots atsākt valstiskās aizņemšanās pasākumus starptautiskajos finanšu tirgos. Latvijas atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos, piesaistot resursus ar izdevīgiem nosacījumiem, investoru skatījumā būs viens no nozīmīgākajiem apliecinājumiem valsts kredītspējas atgūšanai.

4. Likumprojekta „Par valsts budžetu 2012. gadam” izstrāde. Līdz 2011. gada 1. oktobrim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, ievērojot likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam” noteikto, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95 metodoloģijai 2012. gadā ir mazāk nekā 3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. ES fondu finansējuma apgūšana. Piešķirt valsts budžeta finansējumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai 2011. gadā 698 miljonu latu apmērā un nodrošināt pilnvērtīgu šī finansējuma apguvi.

6. Publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošana. Atbildības stiprināšana publiskajos iepirkumos nolūkā nekavēt iepirkuma līgumu noslēgšanu un to izpildi, sekmējot turpmāku iepirkumu centralizāciju un pirmspārbaužu veikšanu, kā arī nepamatoto sūdzību skaita samazināšanu Iepirkumu uzraudzības birojā, noteikti jauni ierobežojumi piedalīties iepirkuma procedūrās „negodprātīgiem” piegādātājiem.

Atpakaļ