BŪTISKĀKIE KULTŪRAS MINISTRIJAS PAVEIKTIE UN TURPINĀMIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

2012. gada valsts budžetā stabilizēts finansējums kultūras jomai. Uzsākta XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu finansēšana, kā arī palielināts finansējumu UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai.

Izsludināts iepirkums par funkciju audita veikšanu Latvijas Nacionālajā operā (LNO), lai noskaidrotu tās finanšu situāciju un izvērtētu iespējas uzlabot likumā „Par Nacionālo operu” paredzēto funkciju veikšanu. Risinot operas vadības jautājumu, Kultūras ministrija parakstīja darba līgumu ar LNO direktoru uz vienu gadu, nosakot tā pienākumus, kas direktoram jāveic nākamajos trīs mēnešos.

Pilnveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta uzraudzība – izstrādāts un projekta īstenošanas Uzraudzības padomē saskaņots detalizēts veicamo darbu grafiks. Izsludināta iepirkumu procedūra infrastruktūras būvdarbu pirmajai kārtai.
Sabiedrības integrācijas jomā atbalstīti NVO projekti pilsoniskās līdzdalības, mazākumtautību un lībiešu etniskās identitātes, latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas jomā. Sniegts atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu iniciatīvām un organizācijām valstiskās saiknes stiprināšanai ar Latviju. Uzsākta Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda kārtēja gada programmas apguve, kuras mērķis ir uzlabot trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā, nodrošinot latviešu valodas kursus, izglītojot par Latvijas vēsturi, valsts konstitucionālajiem pamatiem, sociālo un ekonomisko vidi, kultūras dzīvi.

KULTŪRAS MINISTRIJAS PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Viena no šā gada Kultūras ministrijas prioritātēm ir nodrošināt veiksmīgu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības gaitu - veikt iepirkuma procedūras bibliotēkas darbībai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes izveidei; turpināt darbu pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas un koordinēt bibliotēkas krājumu sagatavošanu pārvietošanai uz jaunajām telpām.

Ieviešot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, plānots iedibināt koordinētu pārresoru rīcībpolitiku. Prioritātes: iespēja nepilsoņiem un jaunajiem imigrantiem apgūt latviešu valodu un iesaistīties integrācijas pasākumos. Nepieciešams izstrādāt izglītojošus materiālus par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, demokrātisko līdzdalību, tiesībām un pienākumiem, sniegt atbalstu izglītības iestādēm, kuras īsteno programmas ar latviešu mācību valodu un kurās mācās bērni un jaunieši ar dažādu latviešu valodas prasmju līmeni. Sadarbībā ar Latvijas Universitāti plānots izstrādāt pilsoniskās mūžizglītības koncepciju un metodiku. Paredzēts arī uzsākt darbu pie atmiņu politikas attīstības dokumenta izstrādes.

Ministrija turpinās aktīvu dialogu ar pašvaldībām kultūras dzīves veicināšanai un sadarbību kultūras telpas attīstīšanā.
Tiks nodrošināta arī veiksmīga gatavošanās XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, tostarp sniedzot priekšlikumus likumam par 2012. gada valsts budžeta grozījumiem, lai atjaunotu mērķdotāciju amatieru mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Plānots arī izstrādāt starpnozaru stratēģiju un sadarbības platformu „Radošā Latvija” Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai nākamajā ES fondu plānošanas periodā. Turpināt Radošā kvartāla izveidi Miera ielā. Šā gada martā organizēt „Radošuma nedēļu” ar mērķi veicināt diskusiju valsts pārvaldes un sabiedrības līmenī.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

Sarmīte Ēlerte, kultūras ministre "Sākot darbu 2010. gada novembrī, es izvirzīju trīs prioritātes: kvalitatīva kultūrtelpa(1), kultūras un radošās industrijas(2), nacionālā identitāte un integrācija(3)."

Kvalitatīva kultūrtelpa. Profesionālā māksla un institūcijas
Latvijas profesionālā māksla un mākslinieki piedāvā pasaules līmeņa kvalitātes, tā ir viena no nemainīgi konkurētspējīgajām Latvijas eksporta „precēm”. Kultūras ministrijai profesionālās mākslas jomā ir trīs galvenās atbildības.

Pirmā, nodrošināt, lai Latvijas māksla ir pārstāvēta stratēģiski svarīgajos pasaules mākslu tirgos un festivālos. Šai gadā jaunais: pēc tikšanās ar Leipcigas grāmatu tirgus vadītājiem, pieņēmu lēmumu par Latvijas līdzdalību nākamā gada Leipcigas grāmatu tirgū, tas ir viens no lielākajiem Eiropā un nozīmīgs ceļš Latvijas rakstniecībai uz plašo vācvalodīgo lasītāju un pircēju pasauli. Ir sagatavota koncepcija – centrā Valentīnas Freimanes „Ardievu, Atlantīda”, līdzās – Inga Žolude, Margarita Perveņecka, Sergejs Timofejevs, Māris Putniņš un Liāna Langa. Tas nākamajam ministram jāturpina.

Šogad KM atbalstīja Latvijas scenogrāfu līdzdalību Prāgas kvadrinnālē – mūsu Mākslas akadēmijas studenti ieguva Zelta nomināciju „Labākā ekspozīcija starp skolām”. Latvijas mākslinieki tradicionāli piedalās Venēcijas mākslas biennālē, šovasar rosināju Igaunijas, Lietuvas, Latvijas kuratorus pārdomāt iespēju nākotnē Baltijas valstīm apvienot spēkus, lai īrētu telpas kādā no biennāles centrālajām izstāžu vietām. Tas nepieciešams, lai mūsu māksla nepaliktu neievērota, atrodoties nomaļus no centrālajiem biennāles notikumiem. Idejai bija atbalsts, tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas kultūras ministriem, nolemts strādāt pie šādas iespējas. Tas nākamajam ministram jāturpina.

Otra KM atbildība attiecībā uz profesionālo mākslu ir nodrošināt atbilstošu finansējumu profesionālās mākslas netraucētai attīstītībai. Finansējums kultūras jomai ir nepietiekams, 2010. gadā tas bija vairāk nekā uz pusi mazāks, salīdzinājumā ar 2008. gadu. 2011. gadā, rūpīgi uzraugot Nacionālās bibliotēkas būvniecību un tai nepieciešamās izmaksas, izdevās ietaupīt un par 1 miljonu latu palielināt finansējumu kultūrai. Pildīju solījumu pakāpeniski atjaunot VKKF finansējumu (kopš 2009. gada, divu gadu laikā tas tika samazināts par divām trešdaļām), šogad palielinot to par Ls 300 000 vai 14%.

Ietaupījums no Rīgas Biržas īres maksām (atvērta apmeklētājiem vēlāk nekā plānots) deva iespēju nedaudz kompensēt dramatisko samazinājumu filmu nozarei (vairāk nekā divas trešdaļas). Bija izveidojusies absurda situācija – latviešu kinematogrāfisti nevarēja izmantot ES fondu līdzekļus, jo trūka Latvijas līdzfinansējuma, šogad tam piešķīrām Ls 120 000.

Augstvērtīgu mākslu spēj radīt ne vien valsts pārvaldījumā esošās kultūras institūcijas, bet arī nevalstiskie profesionāļi, tāpēc pieņēmu lēmumu izsludināt KM konkursu nevalstisko teātru institucionālajam atbalstam. Kopumā Ls 40000 tika sadalīti starp 12 nevalstiskajiem teātriem. Otra novitāte - Ls 20 000 „Literārajai akadēmijai” – finansējums rakstnieku profesionālajai izaugsmei. Tās ir nelielas, taču svarīgas iniciatīvas KM kopējā atbalstā nevalstiskajam sektoram, kas nostiprina Latvijas kultūrtelpas kvalitāti. Pēc diskusijām Nacionālajā kultūras padomē, kas kā būtisku trūkumu Latvijas kultūrainā nosauca kultūras periodikas vājumu, izsludinājām konkursu kultūras nedēļraksta (savienojumā ar interneta portālu) atbalstam. Konkursā uzvarēja „Kultūras Diena” – profesionāls kultūras izdevums, kas nu varēs palielināt apjomu un kultūras procesu informatīvu un analītisku aptveri.

Nākamajam kultūras ministram ir jāspēj argumentēt un panākt, ka kultūras budžets nākamajā gadā netiek samazināts (jāatceras, ka kopumā valstij vēl nākamgad nāksies samazināt izdevumus, lai iekļautos 3% budžeta deficītā). Tai pašā laikā jāatceras, ka būs nepieciešams uzsākt finansējumu tādiem svarīgiem pasākumiem kā 2013. gada Dziesmu un deju svētki un 2014. gada Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta. KM ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā budžeta pieprasījumu pa gadiem šiem pasākumiem, tai skaitā nepieciešamo naudas apjomu 2012. gadam.

Ar budžetu ir saistīta trešā, ļoti nopietnā kultūras ministra atbildība. Nauda kultūras nozarē ir jāsadala, balstoties uz argumentētiem, caurspīdīgiem, izskaidrojamiem kritērijiem. Kultūras ministram slikts padomnieks būtu subjektīva patika vai nepatika pret kādu mākslinieku vai kultūras institūciju, tas naudas ziņā noplicinātajā kultūras nozarē nestu jaunus postījumus. Rosināju izstrādāt uz rezultātiem balstītus kritērijus naudas sadalei muzejiem un koncertorganizācijām, līdzīgi jau ir spēkā teātra nozarē. Ņemot vērā, ka pašlaik budžeta finansējums, piemēram, muzejiem nepilnīgi nosedz eksistēšanas izdevumus, kritērijus pilnībā varēs iedarbināt, tikai atjaunojoties finansējumam. Bet jau šobrīd tie var kalpot kā labs atskaites punkts.

Pārredzot kopumā kultūras budžeta sadalījumu, varu teikt, ka vismazāk 2009. gada dramatisko budžeta samazinājumu ir izdevies kompensēt muzeju un kino nozarei, Latvijas valsts arhīviem, Nacionālajai bibliotēkai un VKKF. Tāpēc ieteiktu nākamajam kultūras ministram pievērst šo jomu finansējumam īpašu uzmanību.

Pacietīgu iedziļināšanos no nākamā ministra prasīs Daugavpils teātris. Teātra finansiālā un mākslinieciskā lejupslīde ir apturēta, šovasar nomainījām teātra vadību, ir sākts ieviest Daugavpils teātra mākslinieciskās attīstības un ilgtspējīgas finansiālās pastāvēšanas plāns. Bet vēl vismaz gadu teātrim vajadzēs gan īpašu atbalstu, gan rūpīgu uzraudzību.
Kultūras ministram būs jāturpina nodrošināt, lai KM un kultūras jomas pārstāvji piedalītos visu svarīgo valsts plānošanas dokumentu izstrādē. Esmu uz to stingri pastāvējusi līdz šim. Tikai tā var nodrošināt, ka kultūru „neaizmirst” un tiek nostiprināta tās nozīmīgā loma tautas dzīvē un valsts attīstībā, kā arī kultūras jomai nākotnē tiek piesaistīti atbilstošus līdzekļus gan no Latvijas budžeta, gan Eiropas fondiem.

Šī gada sākumā iedibinājām tradīciju – pateicības koncertu kultūras sponsoriem. 2010. gadā ziedojumi kultūras jomai sasniedza Ls 1,2 miljonus. Gatavība ziedot kultūrai ir jāveicina arī turpmāk un par ziedoto jāmāk pateikt paldies. Ziedojumu jomā nozīmīgs ir valsts kapitālsabiedrību pienesums. Taču līdz šim tas noticis bez pietiekami skaidriem un caurspīdīgiem kritērijiem. Šī gada sākumā rosināju diskutēt par to, piedalījāmies Finanšu ministrijas noteikumu izstrādē par kapitālsabiedrību ziedojumu kārtību, tie būs jāpieņem nākamajai valdībai. Taču jau šobrīd esam vienojušies ar Latvijas Valsts mežiem par ziedojumu kārtību kultūras nozarē – nauda nonāks VKKF mērķprogrammās un tiks sadalīta konkursa kārtībā – caurspīdīgi, kā jau tas gadiem iedibināts VKKF principos.

Lielie projekti
Nākamajā gadā tiks pabeigta Nacionālās bibliotēkas būvniecība. Nākamajam ministram ir jāturpina nodrošināt rūpīgu uzraudzību par naudu, kas tiek tērēta šai nozīmīgajai būvei. Tas ir iespējams, labi sadarbojoties ar Hill International – pasūtītāja pārstāvi, kas pārbauda un prasa atskaites par katru iztērēto latu, kā arī turpinot sadarbību ar Delnu, kas piedalās būvniecības uzraudzībā. Bibliotēkas kvalitatīva gatavība jaunajiem uzdevumiem, tās ienākšana Latvijas un Eiropas kultūrtelpā ir laicīgi un kvalitatīvi jāsagatavo. Pēc mana rosinājuma šim mērķim ir izveidota projekta grupa, kurā kopā ar bibliotēkas pārstāvjiem darbojas KM, Rīgas domes, Bibliotēkas atbalsta biedrības cilvēki. Šai grupai, ministram līdzdarbojoties, jānodrošina, lai 2012. gada 18. novembrī, kad bibliotēka tiks atklāta, tā būtu gatava Gaismas pils lomai Latvijas garīgajā dzīvē.

KM sagatavoja un augustā iesniedza valdībā pasākumu plānu un finansējuma pieprasījumu Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta. Valdība to pamatā apstiprināja, kultūras ministram jānodrošina, ka jau 2012. gada budžetā parādās plānotā finansējuma daļa. Līdzās kultūras galvaspilsētas mākslinieciskās padomes konkursā apstiprinātajiem projektiem, mēs piedāvājām pasākumu plānā ietvert arī dažas kultūras virsotnes, kas pievērstu Rīgai īpašu uzmanību: Vijas Celmiņas un Marka Rotko izstādes, Alvja Hermaņa ārzemēs iestudēto izrāžu festivāls, Eiropas kino balvas ceremonija, Pasaules koru olimpiāde. Lai šie pasākumi tiešām notiktu, nepieciešams pakāpenisks finansējums, sākot ar 2012. gadu, un kultūras ministra pārraudzība.

Īpaša kultūras ministra atbildība būs nodrošināt, lai nākamajā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES struktūrfondu programmās būtu iespēja izmantot ES naudu gan kultūras darbinieku tālākizglītībai, gan kultūras nozares funkciju nostiprināšanai, gan radošajām industrijām, gan kultūras infrastruktūras sakārtošanai visā Latvijā.

Pieejamība un kultūrvides kvalitāte
Kultūras ministrija šajā gadā ir panākusi izmaiņas, kas palielina kultūras pieejamību. Vairs nav obligāti kases aparāti nelielajos kultūras namos un brīvdabas pasākumos – tas bija būtisks šķērslis kultūras pasākumu organizēšanai reģionos. Izstrādājām finansējuma sadales sistēmu profesionālās mākslas pieejamībai reģionos. Jau šogad plānošanas reģioni saņems noteiktu naudas summu, ar kuru varēs finansēt profesionālo teātru un koncertorganizāciju viesizrādes reģionos. Nākamajam ministram būtu pakāpeniski jāaudzē naudas apjoms šim mērķim.

2009. gadā tika par divām trešdaļām samazināta valsts dotācija interneta pieslēgumiem 832 Latvijas bibliotēkām. Aicināju pašvaldību vadītājus pārslēgt līgumus ar Kultūras informācijas sistēmām un Lattelekom. Šobrīd izmaksas ir samazinātas dotācijas ietvaros. Pagājušajā gadā noslēdzām līgumu 17,7 miljonu ASV dolāru vērtībā ar Microsoft par programmatūras iegādi Latvijas bibliotēkām. Tas ir būtisks atbalsts, bet nākamajam kultūras ministram būs jāmeklē risinājumi, lai palīdzēt bibliotēkām un pašvaldībām pamazām nomainīt novecot sākušos datorus. Būs jāsadarbojas ar citām ministrijām, visupirms – ar Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām, lai piesaistītu naudu bibliotēkām, kas šobrīd pilda gan izglītības, gan sociālās un etniskās integrācijas centru lomu visā Latvijā. Tiekoties ar labklājības un izglītības ministriem, rosināju domāt par kopīgām sadarbības programmām – tas jāturpina. MK apspriežot e- pakalpojumu attīstības koncepciju, lūdzu iekļaut bibliotēkas kā iespējamos e - pakalpojumu punktus. Neviena cita infrastruktūra Latvijā nav tik plaša un pieejama kā bibliotēkās esošā, visās bibliotēkās ir bezmaksas interneta pieslēgumi un izglītots personāls. Tas ir milzīgs potenciāls, kas valstij atbilstoši jānostiprina un jāizmanto.

Šajā gadā esam panākuši kultūrvidei būtisku regulējumu. Turpmāk Rīgas vēsturiskajā centrā vairs neparādīsies vidi degradējošas būves. Pēc „tingel - tangeļu” skandāla Esplanādē, iesniedzām grozījumus MK noteikumos, tagad publiski pasākumi, kas ietekmē Rīgas vēsturiskā centra kultūrvidi, tai skaitā, īslaicīgu atrakciju iekārtu uzstādīšanu, būs pieļaujami tikai ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumu un atļauju.

Dziesmu un deju svētki
Ar augošu vērienu notiek gatavošanās Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Ir apstiprināta koncepcija „Līgo, lai top!”, izraudzīti svētku mākslinieciskie vadītāji. Šogad notika 80 reģionālās skates visā Latvijā. Šovasar rosinājām Dziesmu un deju svētku likuma grozījumus – tie sakārtoja svētku māksliniecisko un organizatorisko struktūru, iedibināja sadarbību starp KM un IZM gan „lielo” gan skolnieku Dziesmu un deju svētku organizēšanā, koordinācijas sistēmu 119 Latvijas novados, NVO iesaisti svētku organizēšanā. Iesniedzām valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai finansējuma pieprasījumu svētku sagatavošanai un norisei. Nākamajam ministram būs jārūpējas, lai finansējums tiktu iekļauts gan 2012, gan 2013. gadu budžetos. Tāpat jāpanāk, lai no 2012.gada vidus tiktu atjaunotas dotācijas amatierkolektīvu vadītājiem. Šādu solījumu priekšvēlēšanu laikā deva visu partiju kultūras ministru kandidāti, tagad tas jāpilda.

Amatierkolektīvu vadītāji ir viens no nozīmīgākajiem posmiem Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanai. Pašlaik, atbilstoši savām iespējām, algas kolektīvu vadītājiem maksā pašvaldības. Taču Dziesmu un deju svētku process ir Latvijas nacionālās valsts līmeņa atbildība, nacionālās identitātes būtisks pamats, tāpēc valstij jāpiedalās ar savu finansējumu. Šoruden aicinājām kopā kultūras namu vadītājus un darbiniekus Latvijas kultūras darbinieku konferencē. Turpmāk tai jākļūst par ikgadēju tradīciju, kurā kultūras darbinieki apmainās ar labākajām un inovatīvākajām praksēm. 532 Latvijas kultūras nami ir iespaidīgs tīkls, kas nepieciešams mūsu nacionālās identitātes saglabāšanai un turpinātībai. Ir uzsākts darbs pie metodisko vadlīniju izstrādes kultūras centru attīstībai, valsts uzdevums ir nodrošināt atbalstu kultūras darbinieku tālākizglītībai, šobrīd notiek vajadzību un iespēju apzināšana, par to tālāk jārūpējas nākamajam kultūras ministram. Ir jāstiprina kultūras darbinieku pašapziņa, apziņa, ka viņi veic ne vien nozīmīgu darbu savā lokālajā kopienā, bet ka viņu darbam ir nacionāla nozīmība. Tas valstij jāparāda attiecīgās nacionālajās programmās un finansiālā atbalstā.

Kultūrizglītība
Šajā gadā turpinājām Inta Dāldera laikā iesākto reformu. profesionālās ievirzes kultūrizglītībā. Tas ir ilglaicīgs process, un būs jāturpina arī nākamajam ministram. Reformas mērķis: saglabājot izcilību gatavošanu, līdztekus ieviest demokrātiskākas, uz plašāku audzēkņu loku orientētas profesionālās ievirzes programmas. Tas ļauj profesionālās ievirzes skolām piesaistīt plašāku audzēkņu loku un labāk pildīt savu uzdevumu – būt atvērtiem vietējo kopienu radošās izglītības un tālākizglītības centriem. Šobrīd pamata programmas (no 1. līdz 4. klasei)ieviestas 143 mūzikas, mākslas un dejas skolās. Šogad ir izstrādāta un MK iesniegta jauna profesionālās ievirzes izglītības finansēšanas kārtība, metodiskie materiāli izglītības satura uzlabošanai, tajā skaitā jauni priekšmeti mūzikas un mākslas skolās teorijas un prakses sasaistei. Reformu turpinot, līdz 2014. gadam jāizstrādā un jāievieš atbilstošā programma 5. līdz 9. klasei.

Būs jāturpina reforma profesionālajā vidējā kultūrizglītībā (14 mūzikas un mākslas vidusskolās). Šogad pasūtījām pētījumu par kultūrizglītības iestāžu absolventu sekmēm darba Ņemot vērā pētījuma rezultātus, jāaktualizē profesionālo skolu izglītības saturs un jāizstrādā jauni profesijas standarti. Ir uzsākts darbs pie strukturālas reformas, kuras mērķis ir izveidot profesionālās kultūrizglītības nacionālā līmeņa kompetenču centrus, daļu skolu, iespējams, nododot pašvaldībām. Lai šo reformu īstenotu, nākamajam ministram jārūpējas, lai tiktu piesaistīts ES finansējums. Vēl svarīgs tuvākā laika uzdevums – kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt un ieviest vienotu radošās izglītības politiku vispārējā, interešu un kultūrizglītības jomā.

Valdība šogad atbalstīja KM strukturālo reformu augstākajā kultūrizglītībā un iekļāva Latvijas Kultūras koledžu kā Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienību, nosakot tai aģentūras statusu. Reforma ļaus veidot saskaņotas programmas un uzlabot studiju kvalitāti, zinātnisko bāzi, ļaus racionālāk izmantot pieejamos resursus.

Kultūras infrastruktūra
Mans pirmais darbs, stājoties amatā, bija panākt vienošanos starp dažādu institūciju atšķirīgajiem viedokļiem, lemjot par ES un valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, kas apdraudēja iespēju Daugavpils pašvaldībai saņemt finansējumu Marka Rotko mākslas centra attīstībai Daugavpils cietoksnī. Valdības līmenī panācām atbalstu KM priekšlikumam, tādejādi Daugavpils pašvaldība ieguva iespēju piesaistīt ES un valsts budžeta līdzekļus aptuveni 4,7 miljonu eiro apmērā šī centra izveidei.

Pārrunās ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) Finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta pārstāvjiem šogad panācām būtisku kultūras nozares īpatsvara palielināšanu atbalsta programmā periodā līdz 2014. gadam – 10,02 miljonu eiro (iepriekšējā periodā no 2004. - 2009. gadam – 2,72 miljoni eiro). Finansējuma ietvaros rekonstruēs Rakstniecības un mūzikas muzeju, digitalizēs Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojumu un izstrādās virtuālo muzeja ekspozīciju, izveidos Radošo industriju un restaurācijas centru Latgalē un restaurēs Rēzeknes Zaļo sinagogu, kā arī Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā, Raiņa memoriālo māju Tadenava un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavu. 500 000 eiro paredzēts grantiem kultūras apmaiņai.

Šogad noslēdzās konkurss ERAF līdzekļu apguvei. Ar Eiropas naudas palīdzību rekonstruēs pašvaldību īpašumā esošos kultūras pieminekļus: jau minēto Marka Rotko centru, turpinās Bauskas pils atjaunošanu, rekonstruēs vēsturisko Bangerta villu Kuldīgā, Livonijas ordeņa pils kompleksu Ventspilī, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, Tukuma muzeja vajadzībām piemēros telpas Durbes pils kompleksā. Kopumā kultūras objektu atjaunošanā tiks ieguldīti 9 miljoni latu. Tāpat ar ERAF līdzekļu atbalstu restaurēs Rīgas Doma baznīcu, renovēs Ēdoles pili, kā arī restaurēs un remontēs ēku Spīķeru kvartālā Rīgā. Šo pieminekļu atjaunošanā tiks ieguldīti 5, 57 miljoni latu, no kuriem Eiropas līdzfinansējums ir 2, 68 miljoni latu un privātais finansējums 2,89 miljoni latu. Nesen noslēdzies papildkonkurss uz ERAF līdzekļiem privātīpašnieku kultūras pieminekļu atjaunošanā, notiek projektu izvērtēšana. Konkursa 2. kārtā ir pieejami līdzekļi 1 321 190 LVL apmērā.

Jūlijā panācām atbalstu valdībā Okupācijas muzeja rekonstrukcijai, muzeja piebūves Nākotnes Nama būvniecībai un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidei. 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, šim kompleksam, kas ir nozīmīgs gan Latvijas tautas, gan Eiropas kopējai atmiņai, jābūt pabeigtam.

Augustā panācām valdības atbalstu vēl vienam nozīmīgam kultūras infrastruktūras projektam – Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijai, izvirzot to kā prioritāti kultūras infrastruktūras sakārtošanā. Šobrīd VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) veic aprēķinus, būs nepieciešams konkrēto tāmi vēlreiz apstiprināt valdībā. Alvja Hermaņa Jaunā Rīgas teātra izrādes ir pieprasītas Eiropā un pasaulē. Izrādes ārzemēs honorāros ir nopelnījušas apmēram 2,5 miljonus eiro, no kuriem attiecīga daļa ir samaksāta nodokļos Latvijā. Valsts pienākums ir nodrošināt šo izcilo teātri ar atbilstošām telpām, šobrīd tās ir kritiskā stāvoklī. JRT ir vienīgais teātris, kura telpu uzlabošanā 20 gados valsts neko nav ieguldījusi.

Kultūras līdzsvarotai attīstībai svarīgi ir daudzfunkcionālie kultūras centri reģionos. Rēzeknē un Cēsīs uzsākta būvniecība, piesaistot ES fondu un valsts līdzfinansējumu. Daudzfunkcionālā centra projekta izstrādes finansējumu ieguvusi arī Liepājā, nākamajam kultūras ministram būs jārūpējas, lai tiktu piesaistīti atbilstoši līdzekļi tā būvniecības uzsākšanai.

Sekojot Imanta Lancmaņa iniciatīvai, esmu rosinājusi Lestenes baznīcas atjaunošanas iniciatīvu. Lestenes baznīca ir neaizdziedēta Otrā pasaules kara rēta. Pirms kara tajā bija skaistākais baroka interjers Latvijā. Kara laikā cietusi, padomju laikā nopostīta, tajā iekārtoja graudu kalti. Lestenes baznīca gaida savu atjaunošanu, tai jābūt nacionāla līmeņa iniciatīvai. Brīnumainā kārtā Rundāles muzejam ir izdevies savākt un saglabāt 80% no Lestenes baznīcas interjera. Septembrī rosināju parakstīt nodomu protokolu starp KM, Rundāles pils muzeju, Tukuma novadu domi un Lestenes baznīcas fondu par baznīcas interjera atjaunošanu. Esam piesaistījuši Rīgas Amatniecības vidusskolu, Rīgas Dizaina un mākslas koledžu un Dzirciema speciālo internātpamatskolu, uzrunājuši informatīvos atbalstītājus. Šis darbs nākamajam kultūras ministram jāturpina.

Kultūras un radošās industrijas
Viens no maniem pirmajiem darbiem, stājoties amatā, bija novērst Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta slēgšanu. Savulaik uzņemtās saistības produktu izstrādē un naudas piesaistē izrādījās nepaceļamas, tāpēc vajadzēja panākt izmaiņas līgumā starp VMA un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Augustā LMA bija Dizaina nodaļas absolventu izstāde „Dizains un emocijas”– talantīgi, inovatīvi, pārsteidzoši darbi, no kuriem daži jau atraduši rūpniecisku noietu. Tāpēc šāda, Eiropas fondu kontekstā lēta iniciatīva, ir ļoti nozīmīga radošo industriju attīstībā, tās cieši saistot ar augstākās izglītības iestādi.

Latvija radošo industriju politikas un zīmola atpazīstamības ziņā ir krietni atpalikusi no citām Baltijas valstīm, it īpaši no Igaunijas. Tāpēc šī gada janvārī notika seminārs kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un radošo industriju pārstāvjiem. Nodomu memorands, kuru 6. maijā parakstīju ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, iezīmēja jaunu labas sadarbības posmu gan ar Ekonomikas ministriju, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Liels solis kultūras un radošo industriju attīstībā un atpazīstamībā bija mana iniciatīva rīkot ideju konkursu Radošā kvartāla Miera ielā 58, bijušās Tabakas fabrikas saturiskajai un telpiskajai vīzijai. Konkursa noteikumos nodefinējām šī kvartāla nākotni un nozīmi: tai jākļūst par telpu, kurā koncentrējas aktīva kultūras dzīve, kurā kultūras un radošo industriju uzņēmumi veido sinerģijas un jaunus projektus, kurā veidojas klasteri un radošie inkubatori, kurā tiek nodrošināta sasaiste ar izglītības institūcijām un radošo ideju pārnese tautsaimniecībā. Tai jābūt atvērtai telpai apmeklētājiem un katram, kas grib iesaistīties, atbalsta punktam radošajiem produktiem no visas Latvijas, zīmola „Radošā Latvija” telpiskam iedibinājumam, kas dabiski iekļaujas Baltijas un Ziemeļeiropas radošo centru tīklojumā un pieredzes apmaiņā. Konkursā prēmējām četrus labākos projektus, mūsu pirmajā tikšanās reizē mudinājām visus četrus uzvarētājus veidot kopīgu projekta grupu, piesaistot pārstāvjus arī no pārējiem astoņiem konkursā iesniegtajiem, taču neprēmētajiem projektiem, un trīs mēnešu laikā izstrādāt konkrētu Radošā kvartāla attīstības projektu, priekšlikumu par kvartāla iemītniekiem, labas pārvaldības modeli un ilgtspējīgu tā apsaimniekošanas un biznesa plānu. Šī projekta izstrādei kā konsultantus piesaistīsim arī Rīgas Ekonomikas augstskolu, Britu padomi, starptautiskos radošo industriju ekspertus. Vienlaikus KM veidos uzraudzības padomi, kuras sastāvā bez KM būs arī EM, VNĪ, LIAA pārstāvjiem. Un KM, sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem, jādefinē sabiedriskais labums, pakalpojums sabiedrībai, kura dēļ šāds kvartāls Latvijai vajadzīgs. Līdz šim paveiktais ir labs un stiprs pamats kultūras un radošajām industriju attīstībai, šis process enerģiski jāveicina nākamajam ministram.

Nacionālā identitāte un integrācija
2010. gada oktobrī, sākot darbu Kultūras ministrijā, es valdības deklarācijā ierakstīju uzdevumu izstrādāt Nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādnes. Janvārī KM pārņēma no Tieslietu ministrijas integrācijas departamentu un atbildību par šo politiku. 11. oktobrī valdība apstiprināja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam. Pamatnostādņu izstrādes laikā notika neskaitāmas tikšanās ar ekspertiem, skolotājiem, NVO, mazākumtautību pārstāvjiem. Pamatnostādnes tika plaši apspriestas gan reģionos, gan dažādās interešu grupās. Šo pamatnostādņu būtība ir: valsts sekmīgi attīstās, ja ir saliedēta sabiedrība. Demokrātija nevar labi funkcionēt, ja sabiedrība ir sašķelta nacionālajā līmenī. Nacionālās saliedētībai ir jābalstās uz latviešu valodu un latvisko kultūrtelpu (ko gadsimtos, protams, bagātinājis citu tautu pienesums). Viens no trijiem konceptuālajiem un rīcībpolitikas virzieniem attiecas uz latvisko kultūrtelpu, tāpēc cieši saskaņojas ar KM uzdevumiem kultūras jomā. Kultūrtelpas nostiprināšanā būtiskākā nozīme ir latviešu valodai, profesionālajai mākslai, amatiermākslai, tradīcijai un jaunradei.

Pamatnostādnes atgādina, ka vienīgais iemesls, kāpēc 1918. gadā radās Latvijas valsts un 1990./91. gadā pēc okupācijas tā tika atjaunota – lai latviešiem būtu sava valsts, kurā sevi demokrātiski pārvaldīt; ka valsts tika radīta, lai nodrošinātu latviešu nācijas, valodas un kultūras saglabāšanos cauri gadu simtiem. Tādēļ kultūra nav vaļasprieks vai atsevišķu entuziastu pašizpausme, ko pie skarbākiem budžeta apstākļiem var arī ignorēt. Kultūra ir Latvijas valsts pamats un tās pastāvēšanas iemesls. Viens no pamatnostādņu politikas svarīgiem virzieniem ir ciešu saišu nostiprināšana ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un reemigrācijas veicināšana. Tāpēc – ierakstījām kopīgas darbības apņēmību nodomu memorandā, ko, manis rosināti, parakstījām kopā ar izglītības un ārlietu ministriem.

Sabiedriskie mediji
Nākamajam ministram būs jāturpina uzsāktais darbs sabiedrisko mediju jomā. NEPLP nesen izstrādāto koncepciju par vienota sabiedriskā medija izveidi pirms iesniegšanas valdībā aicināju apspriest un papildināt KM sasauktā ekspertu grupā. Mūsu priekšlikumi daļēji tika ietveri NEPLP koncepcijā. Pēc valdības lēmuma par to, kuru no trim koncepcijā piedāvātajiem attīstības scenārijiem tālāk atbalstīt, būs nepieciešams nopietns darbs, lai normatīvajos aktos nostiprinātu sabiedriskā medija neatkarību, labu pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu, kura mērķis ir kalpot sabiedrības interesēm. Tālāk jau konkrēti modelējot jaunā sabiedriskā medija redakcionālo organizāciju, jānodrošina, lai saglabātos redakcionālo viedokļu daudzveidība, lai augtu žurnālistikas kvalitāte un medija finansiālais nodrošinājums. Sabiedriskie mediji ir izšķirīgi svarīgi demokrātijas kvalitātei Latvijas valstī. Lai kvalitatīvi līdzdarbotos demokrātijā, cilvēkiem ir jābūt zinošiem un labi informētiem – tas, pirmkārt, ir sabiedrisko mediju uzdevums. Uzskatu, ka KM jābūt vienam no dzinējspēkiem pārmaiņām sabiedrisko mediju jomā.

Atpakaļ