BŪTISKĀKIE TIESLIETU MINISTRIJAS PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Viens no būtiskākajiem darbiem bijis kriminālsodu sistēmas reformas īstenošanai nepieciešamā normatīvā regulējuma virzība pēc apstiprināšanas valdībā (2011. gada 24. novembrī izskatīti Saeimā 1. lasījumā). Grozījumi Krimināllikumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai. Grozījumi nosaka kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.

Komerctiesiskās vides drošības un stabilitātes uzlabošana un cīņa ar ēnu ekonomiku arī bijis viens no būtiskākajiem darbiem šajā laikā. 2011.gada 29.novembrī valdība atbalstīja virkni likumu grozījumu, kas paredz "tukšo" un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komerctiesiskās vides (tā saucamo pastkastīšu firmu likvidēšana). Komersanta darbību varēs izbeigt pēc Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma, ja, piemēram, subjektam ilgstoši nebūs valdes, tas ilgstoši nebūs iesniedzis nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskatu. Šādas izmaiņas plānots ieviest, izdarot grozījumus Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Sodu izpildes kodeksā un Kooperatīvo sabiedrību likumā. Grozījumi sakārtos un paaugstinās trešo personu aizsardzību, komersantu atbildību, komerctiesiskās vides drošību un stabilitāti.

2011. gada 13. decembrī valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto atzinumu Saeimas Juridiskajai komisijai par grozījumiem Pilsonības likumā. Grozījumi sniedz demokrātiskus un valstiski svarīgus risinājumus Latvijas pilsonības iegūšanā, atjaunošanā, kā arī konkrētus priekšlikumus ilgi diskutētajā dubultās pilsonības ieviešanas jautājumā.
Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz tādus būtiskus un skaidrus regulējumus kā - noteikt kasācijas instances tiesai tiesības lietu izskatīt rakstveida procesā, jaunu pierādījumu iesniegšanas nepieļaujamību apelācijas instances tiesā, tādējādi efektivizējot esošo civilprocesuālo regulējumu un paātrinot lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Tāpat grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz no 2012. gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Tiesu procesu efektivizēšana turpinās ar videokonferences un skaņas ieraksta iekārtu uzstādīšanu tiesās. Visas tiesas sēžu zāles ar videokonferences iekārtām aprīkos līdz šī gada jūnija beigām. 2011. gada 15. decembrī Rīgas Apgabaltiesā demonstrēja ar videokonferences un skaņas ieraksta iekārtām aprīkoto zāli.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) Tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušana vienotajā atlīdzības sistēmā
Veikti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotās atlīdzības sistēmā, kā arī jaunu principu noteikšanu tiesnešu un prokuroru atalgojuma aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot visas atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību.

2) Kadastrālo vērtību pārskatīšana
Izstrādāti un iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kadastrālo vērtību noteikšanu, kas paredz ēku, lauku zemes, apbūves zemes kadastrālo vērtību noteikšanas metodikas pilnveidošanu. Nekustamā īpašuma nodokļa Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pārskatīšana ir viens no apsvērtajiem instrumentiem, kā nākamgad konsolidēt budžetu.

3) Tiesas procesu gaitas paātrināšana
- Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā, lai paātrinātu un uzlabotu tiesas procesu gaitu. Piemēram, paredzēts ieviest jaunu regulējumu maza apmēra prasībām par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu, kas nepārsniedz 1500 latus (iesniegti Saeimā). Noteiktas lietas turpmāk paredzēts izskatīt rakstveida procesā. Tāpat, ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, tiesnesis būs tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
- Iesniegti grozījumi Administratīvā procesa likumā, lai veicinātu lietu ātrāku izskatīšanu, administratīvā procesa efektivizēšanu un privātpersonu tiesību aizsardzību administratīvā procesa izpildes stadijā. Turpmāk tiesas sēdes norise tiks ierakstīta digitāli, ļaujot precīzi fiksēt pilnīgi visu tiesas sēdē notiekošo. Tāpat gadījumos, kad kāds no lietas dalībniekiem nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, tiesneši varēs izmantot videokonferenci un tiesas sēde nebūs jāatliek.

4) Tiesu noslogotības mazināšana
Sākts risināt tiesu noslogotības jautājums, piemēram, Vidzemes apgabaltiesa pašlaik nav tik noslogota kā citas tiesas, un iespēju robežās tā varētu pārņemt izskatīšanā Rīgas apgabaltiesas lietas, savukārt, Rīgas tiesu rīcībā tiks nodotas piecas vakantās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amata vietas, lai samazinātu tiesu noslodzi.

5) Funkciju deleģēšana notāriem
Izstrādāti un iesniegti Ministru kabineta noteikumu projekti, lai nodrošinātu likumu, ar kuriem tika paplašinātas zvērinātu notāru funkcijas, nododot to kompetencē bezstrīdus laulības šķiršanas lietu vešanu u.c. funkcijas.
 

BŪTISKĀKIE TIESLIETU MINISTRIJAS PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Viens no Tieslietu ministrijas šā gada prioritārajiem uzdevumiem ir investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšana. Plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai precizētu uzņēmumu pamatkapitāla daļu un akciju reģistrācijas un atsavināšanas kārtību, uzņēmumu pretlikumīgu un prettiesisku pārņemšanu, komercķīlu tiesisko regulējumu.

Tiks izstrādāts Hipotekārās kreditēšanas likumprojekts, kur stingrāk būs atrunāta abu pušu – kredīta devēja un ņēmēja – atbildība. Plānots izvērtēt hipotekārās kreditēšanas sistēmu, kur svarīgi iesaistīt visas ieinteresētās puses un izstrādāt konceptuāli jaunu tiesisko regulējumu hipotekārās sistēmas sakārtošanai Latvijā.

Uz Saeimu apstiprināšanai tiks virzīts Mediācijas likumprojekts. Projekta darbības joma ir strīdu risināšana civiltiesiskajās attiecībās, izmantojot mediāciju. Projekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, nodrošinātu kvalitatīvu mediācijas procesu, kā arī regulētu prasības tiesas atvasinātajai mediācijai. Vienlaikus projekts neliedz mediāciju izmantot arī citās tiesību nozarēs, ja vien konkrētās nozares regulējumā nav noteikts pretējais.

Ministrija turpinās uzsākto Civillikuma modernizāciju (Mantojuma un Ģimenes tiesību daļas), kā arī ieviesīs mūsdienīgās tehnoloģijas, lai uzlabotu informācijas pieejamību un efektivitāti (piemēram, atsakoties no oficiālās publikācijas laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas un ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, vienotas civilstāvokļu aktu reģistrācijas informācijas sistēmas ieviešana, Uzņēmuma Reģistra un tiesu e - pakalpojumu attīstība), kā arī mazinātu tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņus (videokonferenču uzstādīšana tiesās).
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1. Pievērst pastiprinātu uzmanību ieslodzījuma vietu infrastruktūras jautājumiem.

2. Ieviest modernās tehnoloģijas, lai uzlabotu informācijas pieejamību un efektivitāti, piemēram, atsakoties no oficiālās publikācijas laikraksta „Latvijas Vēstnesis” papīra formas un ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju.

3. Uzlabot regulējumu Komerclikumā saistībā ar pienākumu komercsabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par tās patiesā labuma guvējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

4. Tiesu darbinieku atalgojuma pārskatīšana, veicot grozījumus šī gada valsts budžetā.

5. Ētikas un disciplīnas nostiprināšana juridiskajās profesijās.

Atpakaļ