VALSTS KANCELEJAS BŪTISKĀKIE PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Rīkots atklāts konkurss vairākās kārtās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu. Tajā tika apstiprināts līdzšinējais KNAB darbinieks Jaroslavs Streļčenoks. Viņu atbalstīja gan valdība, gan absolūtā vienbalsībā arī Saeima. Pirmo reizi šīs iestādes vadītāju vērtēja un ieteica nepolitiska nozares profesionāļu komisija. Tajā darbojās Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas pārstāvis. Kā eksperti ar padomdevēja tiesībām piedalījās arī Sabiedrības par atklātību „Delna”.

Stratēģiskās analīzes kapacitātes stiprināšanai, atbilstoši Saeimas lēmumam, 1. decembrī valsts pārvaldē izveidota jaunu institūcija – Pārresoru koordinācijas centrs. Tās galvenais uzdevums ir Nacionālā attīstības plāna, Latvijas ilgtspējas stratēģijas, kā arī citu attīstības plānošanas dokumentu izstrāde, īstenošanas uzraudzība un koordinācija. Pārresoru koordinācijas centrs darbojas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Valsts kanceleja nodrošinājusi visus nepieciešamos darbus šā centra izveidei, tostarp rīkojusi atklātu konkursu uz vadītāja amata un citiem centra konsultantiem. Centru vada atklāta konkursa kārtībā izvēlēts vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš amatā ar premjera rīkojumu iecelts šā gada 9. janvārī.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) Izstrādāts Strukturālo reformu plāna projekts 2011. - 2014. gadam, lai nodrošinātu ilgtermiņā sabalansētu valsts finanšu struktūru un veicinātu ekonomisko izaugsmi. Galvenie strukturālo reformu virzieni ir valsts pārvaldes institucionālās struktūras vienkāršošana, mazinot ministriju centrālos aparātus, centralizējot politikas veidošanas funkciju un decentralizējot pakalpojumu sniegšanas funkciju; valsts funkciju inventarizācija un optimizācija, nosakot saglabājamās, pārtraucamās un tās funkcijas, kam daļēji tiek samazināts valsts budžeta finansējums, centralizējot atbalsta funkcijas, vienkāršojot pārvaldes procedūras un attīstot e-pakalpojumus un valsts pārvaldes cilvēkresursu vadība. Pirmās diskusijas par projektu plānots Reformu vadības grupā 15. februārī.

2) Izstrādāts un valdībā apstiprināts funkciju auditu plāns 2011. gadam ar mērķi vienkāršot institucionālo struktūru un procesus, analizēt to veicamās funkcijas un uzdevumus, sniegt priekšlikumus par konkrētu funkciju un uzdevumu nepieciešamību, kā arī samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem. Funkciju audits tiks veikts valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošina fondu darbības administrēšanu vai pārvalda nodalītus budžeta līdzekļu kopumus – fondus. Lai samazinātu administratīvās prasības kontrolei un uzraudzībai, funkciju audits tiks veikts veselības aprūpes jomā. Funkciju audits plānots publisko personu darbībai privāto tiesību jomā ar mērķi panākt maksimālu atdevi no kapitāla izmantošanas līdzvērtīgas konkurētspējas apstākļos. Lai atvieglotu dokumentu arhivēšanas un uzglabāšanas prasības komersantiem, samazinot to administratīvos izdevumus, funkciju auditu veiks dokumentu arhivēšanas un uzglabāšanas jomā. Valdība noteikusi funkciju auditu veikt sertifikācijas un akreditācijas jomā, lai panāktu vienotus principus un mehānismus sertifikācijas un akreditācijas uzdevumu deleģēšanai un uzraudzībai no valsts puses un noteiktu vienotu kārtību.

3) Izstrādāts Valdības Rīcības plāna projekts „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto uzdevumu izpildei” ar mērķi panākt stabilu un prognozējamu valsts attīstību, pilnībā pārvarētu ekonomisko krīzi un sekmētu Latvijas izaugsmi, sabiedrības labklājību un drošību. Valdības rīcības plāna projektā ietverti 928 ministrijās veicamie pasākumi deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai.
 

VALSTS KANCELEJAS BŪTISKĀKIE PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Plānots turpināt darbu pie Latvijas konkurētspējas novērtējuma un valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrādes. Tas ir Latvijas vēsturē vērienīgākais valsts konkurētspējas izvērtējums, ko Hārvardas Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošā līdzstrādnieka Kristiana Ketels vadībā kopš pagājuša gada rudens veic Rīgas Ekonomikas augstskola. Pētījums tiek izstrādāts, izmantojot pasaules labāko praksi. Tas sniegs visaptverošu konkurētspējas indikatoru analīzi, identificējot tās jomas, kam ir vislielākā ietekme. Šis pētījums kalpos par pamatu analogu pārskatu sagatavošanai nākotnē un stimulēs tādu lēmumu pieņemšanu, kas nodrošina ilgtspējīgu valsts attīstību.

Atdzīvojoties ekonomikai, vērojama strauja pieredzējušo un profesionālo darbinieku aizplūšana. Kopumā ministriju centrālajos aparātos 2011. gada pirmajā pusgadā civildienesta un darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar 227 nodarbinātajiem no 2981 ministriju centrālajos aparātos nodarbinātajiem darbiniekiem. Tie ir gandrīz 8%. Tādēļ tiks izstrādāta motivējoša un uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu vērsta atlīdzības sistēma, īstenotas civildienesta sistēmas reformas un nodrošināta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā (personāla plānošana, atlase, apmācība).
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1. Īstenot un koordinēt valdībā noteiktos funkciju auditus 2011. gadā;

2. Izstrādāt pasākumu plānu administratīvo šķēršļu mazināšanai uzņēmējiem, iedzīvotājiem un NVO;

3. Izstrādāt pasākumu plānu funkciju audita izglītības iestāžu un komersantu uzraudzības uzraudzības jomas ieteikumu ieviešanai;

4. Izstrādāt politikas plānošanas dokuments par atbalsta funkciju centralizāciju;

5. Atbilstoši Pasākumu plānam ēnu ekonomiskas apkarošanai Valsts kanceleja sagatavos politikas plānošanas dokumentu par kontrolējošo iestāžu kapacitātes izvērtējumu, lai novērstu korupcijas iespējas un nodrošinātu pilnvērtīgu kontroles funkciju veikšanu;

6. Uzlabojot un optimizējot valsts pārvaldes darbu, īstenot Eiropas Sociālā fonda projektus - „Cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrāde un ieviešana”, „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” īstenošana”, „Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana”, „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai valsts pārvaldē”;

7. Izstrādāt koncepciju par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldību līmeni, kā arī amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

8. Izstrādāt jaunus MK noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darbības novērtēšanu, iekļaujot tajā īpašu sadaļu par iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu.

Atpakaļ