Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VARAM BŪTISKĀKIE PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Veikti intensīvi sagatavošanās darbi nākamajam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam (2014 - 2020), izstrādājot Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam un organizējot plašu diskusiju reģionos. Sagatavots piedāvājums un normatīvais regulējums Nacionālās attīstības plāna prioritāšu un kritēriju noteikšanai, saistot to ar ES fondu finansējumu, kā arī nodrošināts atbalsts Pārresoru koordinācijas centra izveidē.

Lai izvērtētu administratīvi teritoriālās reformas norisi un tās rezultātu reālo ietekmi, un uz šī izvērtējuma bāzes sagatavotu priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām, uz laiku apturēta otrā līmeņa vēlēto pašvaldību izveide. Šāds lēmums pieņemts, jo vairāku plānošanas reģionu robežas nav ekonomiski un sociāli pamatotas; īpaša uzmanība būtu pievēršama nelielajiem novadiem, kuru kapacitāte pašlaik neļauj nodrošināt visu to iespēju un pakalpojumu pieejamību, kas iespējami lielākajās pašvaldībās.

Sagatavots likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Tā mērķis ir sekmēt pašvaldību iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību vietējās nozīmes aktuālo jautājumu risināšanā un konkrētu lēmumu pieņemšanā. Likums dos iespēju pašvaldībām iespējami precīzi īstenot iedzīvotāju gribu, bet iedzīvotājiem – iesaistīties tādu jautājumu lemšanā kā nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošana, ilgtspējīgas attīstības stratēģija un publiskā apspriešanā nodoti jautājumi, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātu, kā arī domes atlaišana.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidošana (01.01.2011.)
Apvienojot VIDM un RAPLM, ar 2011. gada 1. janvāri tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Apvienojot šīs divas ministrijas, tika veikta ministriju atbalsta funkciju optimizēšana un bija iespējams samazināt institūcijas darbinieku skaitu par 36 cilvēkiem. Īstenotās reorganizācijas rezultātā tika panākts institūcijas kopējo uzturēšanas izdevumu ietaupījums - vairāk kā 1,2 milj. LVL

2) Atbalsta nodrošināšana pašvaldībām:
• Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros novada pašvaldībām piešķīra 3,2 milj. LVL finansējumu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, tai skaitā 96 autobusu iegādei.
• Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros 59 novadu pašvaldības saņēma 110 autobusus 9,5milj. LVL apmērā skolēnu pārvadāšanai.

3) pieņemts jaunais „Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums” (Saeimā pieņemts 28.10.2010., Valsts prezidents izsludināja 17.11.2010.), kas nosaka jūras ūdeņu izmantošanas principus, kā arī nosaka darbības, kurām nepieciešama atļauja vai licence jūras ūdeņu izmantošanai.

4) Latvija un Krievija noslēdz starpvaldību līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā (20.12.2010.)

5) norisinājās intensīvs darbs pie vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas:
• EK 2010. gada decembra beigās ir apstiprinājusi vides projektu par vēsturiski piesārņoto vietu - Inčukalna sērskābā gudrona dīķu - attīrīšanas jeb sanācijas darbiem 20,3 miljonu latu apmērā. No projekta kopējām izmaksām valsts budžeta finansējums ir ~ 6,1 miljons latu jeb 30%, bet ERAF finansējums ~ 14,2 miljoni latu.
• parakstīts līgums „Vēsturiski piesārņotās vietas „Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve „Kosmoss""" projektēšana un sanācijas darbi” (04.11.2010.) par 2 044 652 LVL, lai novērstu turpmāku piesārņojuma izplatīšanos izgāztuvei piegulošās teritorijas gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos (grāvjos), kā arī gruntī un augsnē.

6) diskusijas rosināšana pret ĢMO – 2010. gada 10. decembrī Vides ministrijā notika starptautiska konference “Ģenētiski modificēti augi un pārtika – Eiropas nākotne vai posts?”.
2011. gada 18. janvārī, VARAM tika parakstīts sadarbības memorands par turpmāku „Brīvs no ĢMO” attīstīšanu un popularizēšanu. Sadarbības memorandam pievienojusies VARAM, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un biedrība Zemes Draugi.
7) veiksmīgi realizēti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu konkursi –
• līdz š.g. 28. martam VARAM pieņem projektu pieteikumus konkursam par atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecību sektorā. Konkursa finansējums no KPFI ir 11 399 481LVL. Šī ir pirmā reize, kad fiziskām personām ir pieejams līdzfinansējums mazu jaudu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kas balstītas uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām.
• parakstīti līgumi par energoefektivitātes projektu realizēšanu valsts un pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs par kopējo KPFI finansējumu 11 422 744,57 LVL

8) vides investīciju projekti:
• noslēdzies lielākais iepriekšējā plānošanas perioda projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” – projekta kopējās izmaksas – 104 399 560 EUR. Projekta iesaistītas 18 Latvijas austrumu daļas pašvaldības.
• noslēgts līgums (15.12.2010.) par ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta” īstenošanu - projekta kopējās izmaksas – 34,73 miljoni lati.


VARAM BŪTISKĀKIE PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šā gada uzdevums būs stiprināt pašvaldību un reģionu rīcībspēju, dodot tiem plašākas pilnvaras noteikt savas teritorijas attīstību, tai skaitā palielinot to iesaistīšanos saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un pakalpojumu pieejamībā, kā arī nodrošinot ES fondu finansējumu reģionu un pašvaldību attīstības programmu īstenošanai.

Paredzēta jauna Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrāde. Tā sastāvdaļa būs atkritumu rašanās samazināšanas valsts programma. Darbs ar normatīvo regulējumu obligātā depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanai no 2015. gada.

Plānots mainīt kompensācijas sistēmu par saimnieciskās darbības veikšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ministra izveidota darba grupa turpinās strādāt pie grozījumu sagatavošanas, kas paredz vienreizējo atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizstāt ar ikgadējiem maksājumiem.

Iecerēts izveidot un attīstīt politikas koordinācijas sistēmu „Zaļā ekonomika” - enerģētika, energoefektivitāte, klimats, reģionālā attīstība, ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tās mērķis ir veidot vienotu integrētu valsts politiku, nodrošinot efektīvu koordināciju un sadarbību straujākai ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībai.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) turpināt intensīvu darbu pie depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanas Latvijā. Pašlaik norisinās darbs pie ES fondu finansējuma piesaistīšanas depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanas atbalstam, izveidojot jaunu 3.5.1.2.5. apakšaktivitāti „Depozīta sistēmas ieviešana iepakojumam”.

2) tiks sagatavoti priekšlikumi reģionālā līmeņa pašvaldību – apriņķu izveidei. Ir izveidota darba grupa, kura sagatavos un līdz 1. maijam iesniegs priekšlikumus MK. Taču šāda reforma būs efektīva vienīgi tad, ja decentralizēsim valsts pārvaldi, uz reģioniem novirzot virkni funkciju, ko šobrīd pilda dažādas ministrijas un citas institūcijas.

3) Tiks sagatavotas jaunas reģionālās politikas pamatnostādnes 2011. - 2017. gadam, paredzot atbalsta pasākumus reģionālās politikas mērķa teritorijām (attīstības centri, austrumu pierobeža, piekraste, Rīgas metropoles areāls), pakalpojumu klāstu jeb „grozu” dažādiem apdzīvojuma līmeņiem, kā arī sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, lai palielinātu pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā. Pamatnostādnes plānotas līdz augustam izsludināt Valsts sekretāru sapulcē

Atpakaļ

Aptauja
Kā veicināt sabiedrības saliedētību un vienotību?
kultūras jomas un sabiedrisko mediju attīstība (3%) Balsot
sniegt iespēju visu tautību bērniem mācīties vienotās, nevis etniski nošķirtās izglītības iestādēs (44%) Balsot
ikkatram sniegt iespēju apgūt un izprast Latvijas valsts pamatus (4%) Balsot
atbalstīt latviešu valodas apmācības iespējas ikvienam iedzīvotājam (8%) Balsot
nostiprināt latvisku vidi un latviešu valodas lomu sabiedriskajā telpā (17%) Balsot
galvenokārt jārūpējas par sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi (24%) Balsot
Uzdod jautājumu
Vārds:
E-pasts:
23
MAI
17:00 iedzīvotāju tikšanās ar Saeimas deputāti Rasmu Kārkliņu (Z. A. Meierovica 12-3)
23
MAI
Ministru prezidents dodas uz Briseli, lai piedalītos neformālajā Eiropadomes sanāksmē.
23
MAI
10:00 labklājības ministre tiksies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, lai diskutētu par valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem aktuāliem jautājumiem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/3)
24
MAI
Finanšu ministrs piedalās Baltijas AML/CFT konferencē