ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS BŪTISKĀKIE PAVEIKTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

Zemkopības ministrija panāca, ka Eiropas Komisija (EK) ļāva mēnesi ātrāk lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (vienotā platību maksājuma, mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta) avansa maksājumus 45,5 miljonus latu apmērā. Tas bija ievērojams atbalsts lauksaimniecības nozarei, jo lauksaimnieki ātrāk ieguva papildus apgrozāmos līdzekļus.

Aktīvi aizstāvēta Latvijas pozīcija un mūsu valsts lauksaimnieku intereses, lai Eiropas Savienības nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijas lauksaimnieki saņemtu taisnīgus un objektīvus tiešos maksājumus. Tas panākams, nosakot minimālo tiešo maksājumu līmeni vismaz 80% apmērā no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu. Šogad 20. janvārī trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par vienotu nostāju prasībā par godīgiem tiešajiem maksājumiem Baltijas valstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.

Pārstāvot Latvijas intereses ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, Latvija balsoja pret regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012. gadā, kas pēc EK ierosinājuma ievērojami samazināja vairāku zivju sugu nozvejas apjomu mūsu valstij un citām Baltijas jūras valstīm. Kaut arī EK Latvijas prasībām daļēji piekāpās, piekrītot mazākam nozvejas kvotu samazinājumam, nekā bija sākotnēji iecerējusi, Latviju šāds lēmums neapmierināja, jo ar to ļoti negatīvi tiek ietekmētas zvejas un zivju apstrādes nozares, kas ir būtiskas valsts tautsaimniecībā un nodarbinātībā.

Panākts, ka 2012. gadā tiks turpinātas programmas „Skolas piens” un „Skolas auglis”, kas dod iespēju bērnudārzu audzēkņiem un izglītības iestāžu skolēniem bez maksas saņemt dienā glāzi piena un svaigus augļus un dārzeņus. „Skolas piena” programma atjaunota pēc divu gadu pārtraukuma, valdība radusi iespēju šim pasākumam piešķirt valsts līdzfinansējumu, tādējādi nodrošinot bērnudārza audzēkņiem un 1. - 4. klašu skolēniem saņemt dienā glāzi piena bez maksas, savukārt 5. - 12. klašu skolēni glāzi piena vai kefīra var iegādāties par pazeminātu cenu. Šogad paplašināta programmas „Skolas auglis” mērķauditorija, jo tagad Latvijas izglītības mācību iestādēs bezmaksas dārzeņus un augļus saņems 1. - 9. klašu skolēni (iepriekš tikai 1. - 6. klašu skolēni).

Kopumā Lauku atbalsta dienests 2011. gadā ir nodrošinājis Eiropas Savienības un valsts atbalsta (subsīdiju) izmaksas vairāk nekā 70 tūkstošiem finansējuma saņēmēju par kopējo summu 369 miljoni latu, kas ir 3 reizes vairāk nekā 2004. gadā. 2012. gadā saglabātas valsts subsīdijas lauksaimniecības atbalstam 2011. gada līmenī – 6 miljoni latu un lauksaimniecības nozarēm pieejamā atbalsta nosacījumi būtiski netiek mainīti.

Īstenoti Lauku atbalsta dienesta pasākumi „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” un „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”. Tie paredzēti jauniem un laukos strādāt gribošiem cilvēkiem, lai viņi varētu sākt savu saimniecisko darbību, un arī mazās un vidējās saimniecības varētu saņemt ES atbalstu. Šo pasākumu apguvei atvēlēti 6 miljoni latu.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1) Zemkopības ministrija Eiropas Komisijā (EK), gan sarunās ar citām ES dalībvalstīm nepārtraukti iestājusies un arī turpinās cīnīties pret pastāvošo netaisnīgumu un negodīgumu Kopējā lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmā, kuru nepieciešams reformēt tā, lai pēc 2013. gada tiešie maksājumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, arī Latvijai, tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem.

2) Šās valdības laikā turpināts apgūt ES atbalsta līdzekļus, 2010. gadā kopumā lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem dažādos atbalsta maksājumos izmaksāti 314 miljoni latu. Vienkāršota kārtība attiecībā uz ES projektu realizāciju, lai projekta iesniedzējam būtu iespēja ņemt mazāku kredītu, jo viņam vairs nav ar kredīta līdzekļiem jāsedz ES līdzfinansējuma daļa. ( MK noteikumi)

3) Zvejniekiem atlikts PVN maksājums - zvejnieki PVN var nomaksāt tad, kad ir saņēmuši maksājumu par realizēto preci. (Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”)

4) Par 2010. gadā iegādāto lauksaimniecības zemi, ja tā pirkta , izmantojot kredītu, no valsts subsīdijām tiks atmaksāti kredītprocenti līdz 3% .(MK noteikumi)

5) Zemkopības ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) Latvijas pozīciju par ierobežojumiem ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi - Latvija izmantos iespēju pagarināt pārejas periodu līdz 2014. gada 1. maijam. No EK jāsaņem akcepts, tad šo jautājumu skatīs Saeimā.

6) Zemkopības ministrija pārņēmusi visu atbildību no Veselības ministrijas institūcijām par veterināro zāļu reģistrāciju un veterināro zāļu lieltirgotavu un ražotņu uzraudzību. Tas nozīmē, ka no 1.janvāra par visu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (gan reģistrācija, gan aprite) , tagad atbildīga viena institūcija. Tā rezultātā ir samazinātas veterināro zāļu reģistrācijas izmaksas, atsevišķās pozīcijās pat līdz 30%. Ir radīti apstākļi, lai arī tirgū samazinātos veterināro zāļu cenas. ( Izmainīti 17 MK noteikumi, veikti grozījumi 3 likumos).

7) Nodrošināts, ka šajā mācību gadā vispārizglītojošās skolas pieteicās ES programmai „Skolas auglis”. Tas nozīmē, ka bērni un jaunieši var ikdienā saņemt bezmaksas Latvijā audzētus augļus. Programma sāka darboties 10. janvārī. Šogad dalībai programmā „Skolas auglis” (2010./2011.mācību gadā ) pieteicās ap 90 000 1. - 6. klašu skolēni ( tas ir ap 80% no šajā mācību gadā kopumā reģistrētajiem 1. - 6. klašu skolēniem).(MK noteikumi).
 

ZEMNKOPĪBAS MINISTRIJAS BŪTISKĀKIE PLĀNOTIE DARBI:

/2011.gada 25.oktobris līdz 2012. gada 1. februāris/

2012. gads ir izšķirošs Latvijas cīņā par taisnīgiem un godīgiem tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem Eiropas Savienības nākamajā plānošanas periodā 2014.-2020. gadam. Tāpēc ir svarīga saskaņota rīcība starp Zemkopības ministriju, valsts augstākajām amatpersonām, Eiropas Parlamenta deputātiem, vēstniekiem un cieša sadarbība ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Lauksaimnieku interešu aizstāvībā 2012. gadā ļoti nozīmīga būs sadarbība Baltijas valstu lauksaimniecības ministriju un valsts augstāko amatpersonu starpā. Tāpat svarīga būs triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sadarbība, prasot Eiropas Komisijai un ES taisnīgus tiešos maksājumus. Latvijas Zemkopības ministrija un lauksaimnieku organizācijas neatkāpsies no prasības, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, jo pašreizējā sistēma Latvijas un dažu citu ES dalībvalstu lauksaimniekus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, minimālajam tiešo maksājumu līmenim ir jābūt vismaz 80% apmērā no ES vidējā, kas jāsaņem ikvienai dalībvalstij, turklāt jau sākot jau ar 2014. gadu.

Tiks meklēts risinājums, lai rastu līdzekļus zemes kreditēšanas programmas izveidei, lai lauksaimnieki, kas vēlas paplašināt savu lauksaimniecisko darbību vai sākt to, varētu bankās saņemt kredītus zemes iegādei ar ilgu kredīta atmaksas termiņu un zemām procentu likmēm. Šāds kredīts lauksaimniekiem tiks izsniegts ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota tikai un vienīgi lauksaimnieciskajai ražošanai.

Svarīgs 2012. gada uzdevums ir arī Lauku attīstības programmas izstrāde 2014.-2020.gadam. Programmas mērķis ir Latvijas lauksaimniecības konkurētspēja, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un līdzsvarota teritoriālā attīstība lauku apvidos. Lauku attīstības programma tiks izstrādāta kopā ar visu iesaistīto nozaru nevalstiskajām organizācijām, lai arī nākotnē Latvijas laukos turpinātos attīstība, tiktu radītas jaunas iespējas lauku iedzīvotājiem un arī turpmāk reģionos notiktu aktīva saimnieciskā darbība, un pārtikuši lauki cilvēkiem būtu gan jēgpilna darba vieta, gan pilnvērtīga dzīves telpa.

2012. gadā būtisks darbs ir Latvijas interešu aizstāvība Kopējās zivsaimniecības politikas reformā un ES atbalsts nākamajam programmēšanas periodam zivsaimniecības nozarei Zivsaimniecības fonda ietvaros. Tikpat svarīga būs Zivsaimniecības attīstības programmas izstrāde 2012. gadā, lai nodrošinātu Latvijas zivsaimniekiem tālāku attīstību. Arī šī programma tiks izstrādāta sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām.
 

/2010. gada 3. novembris - 2011. gada 13. februāris/

1. Turpināsim cīnīties un aizstāvēt godīgus un taisnīgus tiešos maksājumus starp ES dalībvalstīm pēc Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pēc 2013. gada.

2. Ņemot vērā Latvijas reģionu dažādo situāciju un lauksaimnieku iespējas ES projektu apguvē, Zemkopības ministrija pārskatīs Lauku attīstības programmas ieviešamos pasākumus un finansējumu, īpašu vērību pievēršot tieši Latgales reģionam. Šajā reģionā ir ļoti daudz aktīvu, nelielu saimniecību īpašnieku , kuriem ir grūti realizēt lielus ES projektus. Tāpēc Zemkopības ministrija nolēmusi atjaunot pasākumus: „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” un „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, lai pēc iespējas vairāk lauksaimniekiem būtu iespējas attīstīt savas saimniecības.

3. Virzīsim jautājumu valdībā par iespēju Latvijas lauksaimniekiem iegādāties zemi ilgtermiņā ar pazeminātiem kredītprocentiem lauksaimnieciskajai ražošanai. Tātad – tā būs programma, kuras mērķis būs rast iespēju lauksaimniekiem iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem tieši un tikai lauksaimnieciskajai darbībai.

4. Paplašināsim apgrozāmo līdzekļu pieejamību lauksaimniekiem visā Latvijā – nodrošinot finanšu resursus šim mērķim arī komercbankās ( šobrīd kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem izsniedz tikai Hipotēku bankā).

5. Izstrādāsim nosacījumus Krājaizdevumu sabiedrībām, lai arī tās būtu tiesīgas novirzīt Zemkopības ministrijas izveidotā Kredītfonda resursus lauksaimniekiem ES projektu realizācijai. Šobrīd Kredītfonda finanšu resursus drīkst piešķirt komercbankas.

6. Nodrošināsim EK programmas „Pārtikas produktu piegāde labdarības organizācijām izdalīšanai vistrūcīgākajām personām” darbību. EK 2011. gadā Latvijai piešķīrusi 7 miljonus EUR vistrūcīgāko personu nodrošināšanai ar pārtikas produktu komplektiem. (Prasījām 11 miljonus EUR).

7. Nodrošināsim, lai pirmskolas un 1. - 12. klašu bērniem un jauniešiem būtu iespēja Latvijas vispārējās izglītības iestādēs saņemt bezmaksas pienu. Lai pēc iespējas vairāk skolu pieteiktos šai programmai, ir samazināts administratīvais slogs - izglītības iestādei, produktu ražotājam vai pašvaldībai turpmāk būs jāaizpilda tikai viena veidlapa.

8. Nodrošināsim, lai arī nākamajā mācību gadā darbotos EK programma „Skolas auglis”’, paredzot iespēju palielināt programmas „Skolas auglis” budžetu.

Atpakaļ