Ne prezidentu, ne pašvaldības vadītāju Latvijā iedzīvotāji nevar ievēlēt tiešās vēlēšanās. Šoreiz par pašvaldības vadītāju tiešajām vēlēšanām. Jūrmalā un Daugavpilī gada laikā pēc vēlēšanām ir mainījušies domes vadītāji, pie kam – ar līdzīgiem scenārijiem. Nelielajās pašvaldībās vadītāju nomaiņa notiek ar vietējā mēroga publicitāti, bet ne ar mazākām kaislībām kā Jūrmalā vai Daugavpilī. Vadības maiņas periodā pašvaldībā darbs notiek „brīvgaitas režīmā”. Iedzīvotājiem rodas viedoklis, ka deputāti tikai kašķējas un dala portfeļus. Tas grauj ticību demokrātijai kopumā, ļaujot no putekļainajām aizkulisēm uz politiskās skatuves izlīst dažāda kalibra „stingrās rokas” vai „saimnieka” teoriju sludinātājiem.
Atšķirībā no valsts prezidenta, pašvaldības vadītājam vispār nav nekādu garantiju. Domes vadītāju pēc neilga laika (Jūrmalā pēc 100 dienām) deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu var atstādināt no amata. Bez amata zaudēšanas, līdzi nāk arī negatīvā aura, jo kā saka tautas paruna: „Nav dūmu bez uguns”. To, ka dūmi ceļas no varas gāzēju puses, ne visi pamana. Šis apstāklis attur no atbildības uzņemšanās spējīgus vadītājus, kuri jau ir labos amatos vai vada savu biznesu. Ir saprotama vēlme nenosmulēt savu vārdu. Vieglāk ir būt par ierindas deputātu. Līdz ar to pašvaldībās, kurās nav spēcīga vadītāja vai līdera, varas krēslā iekšā raušas tie, kam varbūt pat pienākas cietuma ķeblis.
Izmainīt aprakstīto situāciju ir samērā vienkārši, tas neprasa milzīgus budžeta līdzekļus un, proti, vienlaikus izvēloties pašvaldību deputātus no partiju vai apvienību sarakstiem, balso arī par domes priekšsēdētāju jeb mēru. Pašvaldības vadītājus iekļauj atsevišķā listē un par viņu balso neatkarīgi no tā piederības kādai partijai vai vēlētāju apvienībai. Atsevišķā mēru kandidātu liste nepieciešama, lai iedzīvotāji skaidri redzētu, kam uzticēt viņa pašvaldības vadību, ko uzlabos kandidāts, cik darba vietas solīs utt.
Mēra ievēlēšana ir jāsasaista ar partijas vai apvienības panākumiem vēlēšanās – ja saraksts, kura līderis ir arī mēra kandidātu listē nepārvar 5% barjeru, arī mēra amats nepienākas. Šāda barjera nepieciešama, lai izslēgtu to, ka viens aktīvs un finansiāli nodrošināts mēra kandidāts ar reklāmas palīdzību „iesēdīsies” domes vadītāja krēslā. Ja nebūs šāda līdzsvara mehānisma, tiks degradēts gan tautas pārstāvniecības princips, gan ir liels risks, ka šāds „mēris” neko labu pašvaldībai neatnesīs.
Ja tauta ir uzticējusies mēra kandidātam vai kandidātei, tad tam ir 18 mēnešus garantija amata saglabāšanai (izņemot, ja ir likumpārkāpumi), lai būtu laiks, kurā sevi parādīt kā vadītājam, veikt redzamas pārmaiņas pašvaldībā, kā arī izveidot stabilu pozīciju. Pusotrs gads ir pietiekami, lai pierādītu, ka priekšvēlēšanu solījumi tiek pildīti. Vienlaikus ir vēl pietiekami daudz laika līdz nākamajām vēlēšanām, lai nomaiņas gadījumā, cits domes vadītājs sasniegtu labus rezultātus.
Šāds ir mans izklāsts par Vienotības programmā izvirzītajām tiešajām pašvaldības vadītāja vēlēšanām.
Kā rāda mana desmit gadus garā ministrijas darba pieredze, grozījumus pašvaldību deputātu ievēlēšanu regulējušajos likumos iespējams sagatavot un Saeimā pieņemt 9 līdz 12 mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka vismaz gadu pirms nākošajām pašvaldību vēlēšanām (2013.gadā), būtu zināma jaunā vēlēšanu kārtība.
Jūrmala ir spilgts piemērs un pat simbols, ka ir nobriedusi nepieciešamība mainīt pašvaldību vadītāja ievēlēšanas kārtību.
Man un Vienotībai ir apņemšanās to paveikt!
