Gunti, VIENOTĪBAI ir iznākušas piecas avīzes, un visas pieejamas šeit: http://www.vienotiba.lv/aktuali/avize/

Labdien, atvainojamies par novēlotu publicēšanu, dažādu apsvērumu dēļ tas vēl nav izdarīts, taču ceram to izdarīt tuvākajās dienās, lai Jūs un citi vēlētāji var savlaicīgi iepazīties ar kandidātu profiliem!

Cilvēkiem, kuri Vienotības programmas vietā sagaida atbildes dažu teikumu apjomā, varu teikt vienu, ka Latvijas dalība NATO un ES sniedz mūsu valstij līdz šim nebijušas drošības garantijas. To lieliski saprot mūsu ideoloģiskie pretinieki un mūsu sabiedrotie. Diemžēl par to, kā ārējā, jeb militārā drošība ir kļuvusi pašaprotamu vērtību, daudzi Latvijas iedzīvotāji jau ir piemirsuši un pat vairs nepiedomā, jo tā ir mūsu dzīves realitāte. Taču par starptautisko drošību ir jāmaksā ar savu līdzdalību, ar finansiālu ieguldījumu attīstot valsts aizsardzības sistēmu, konkrētas valsts aizsardzības spējas un piedaloties starptautsikās miera misijās sabiedroto sastāvā. Ir noteikti starptautiskie standarti, kas nosaka kādi līdzekļi dalībvalstīm jāiegulda savas valsts aizsardzības spēju uzturēšanā. Latvija pašreiz, ekonomiskās krīzes iespaidā, ir ievērojami atkāpusies no šīm prasībām un jau gandrīz divas reizes iepriekšējā gada laikā samazināja finansējumu valsts aizsardzībai. Tālāka līdzekļu samazināšana nozīmētu šīs vitāli svarīgās jomas pamatspēju likvidāciju un iepriekšējo gadu smaga attīstības procesa rezultātā sasniegtā iznīcināšanu. Latvijas valsts to nedrīkst atļauties.

Vairums no politiskajām partijām piekrīt, ka nodokļu slogs ir jāpārliek no darba spēka uz īpašumu, kapitālu un patēriņu. Bez tam, īpašuma nodokļa īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos Latvijā ir krietni zemāks nekā attīstītajās valstīs. Nodoklim ir jābūt tādam, ka mazāk tūrīgie, kuru īpašums ir ar zemu vārtību to vispār nemaksā, vidējais iedzīvotāju slānis to izdara bez problēmām (it sevišķi, ja pakāpeniski tiks mazināts IIN un palielināts neapliekamais minimums), bet turīgie iedzīvotāji ir spējīgi maksāt lielāku nodokli, ja vēlas dzīvot prestižās vietās vai lielās mājās. Problēma ir neadekvātās kadastrālās zemes vērtības, kuras joprojām valsts institūcijas nespēj padarīt atbilstošākas situācijai. Tiklīdz tas tiktu izdarīts, tikai retais vairs sūdzētos par šī nodokļa neatbilstību ienākumiem. Tiesa, problēma paliks Jūrmalā un Rīgas centrā, kur ir jāmeklē cits risinājums, vietējos iedzīvotājus atbalstošs. Arī nākamgad īpašuma cenām netiks pielietots 25% kāpums, vietās, kur cenas ir kāpušas strauji iepriekš. Pats galvenais ir tas, ka pašvaldības joprojām var piešķirt līdz pat 90% atlaides no šī nodokļa, ja situācija to prasa. Bez tam, nav plānots likt ārā iedzīvotājus no dzīvokļiem vai mājām, bet parādu uzkrāt bez soda procentiem. Precīzāk par šī nodokļa lielumu, iespējamajām zemes vērtībām nākamgad un visu sistēmu kopumā uzzināsim uz gada beigām. Visticamāk, ka nodoklis varētu būt mazāks, kamēr reālās zemes cenas parādās arī kadastrālajās vērtībās.

Labdien, mūsu adrese ir Kr. Barona 3, Rīga, LV - 1050

Paldies par jautājumu! Pirmajā brīdī varētu šķist, ka pilnīga pāreja uz valsts finansētu izglītību tikai valsts valodā būtu loģiska, jo galu galā pagājuši 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, latviešu valodas pozīcijas ne tuvu nav valsts valodas cienīgas un turklāt vēl pasliktinās, daļā sabiedrības vērojama pieaugoša nelojalitāte pret valsti - varbūt izglītības sistēmas lingvistiskās sašķeltības novēršana varbūt būtu brīnumlīdzeklis šo un citu nevēlamu parādību pārvarēšanai. Tomēr jāņem vērā vairāki fakti, kas rāda, ka situācija nav tik vienkārša un sasteigts lēmums nebūtu atbalstāms. Minēšu tikai dažus no tiem. Pirmkārt, pašreizējās mazākumtautību izglītības sistēmas ietvaros. Atgādināšu, ka šī sistēma Latvijā ir attīstījusies uz stingriem zinātniskiem pamatiem, pakāpeniski un konsekventi, iesaistot apjomīgus Latvijas un ārvalstu līdzekļus, ciešā sadarbībā ar labākajiem pasaules ekspertiem. Kopš 1989. gada - obligāta latviešu valodas mācīšana visās izglītības iestādēs, kopš 1992. gada - pedagogu valodas atestācija, 1995. g. - 2 priekšmeti latviešu valodā pamatskolā, 3 - vidusskolā, 1999. gadā - 4 mazākumtautību izglītības modeļu ieviešana, 2004. gadā - 60: 40 proporcijas vidusskolā. Jāpanāk gan, lai skolas vairāk izvēlētos modeļus ar lielāku latviešu valodas īpatsvaru, lai noņemtu visus šķēršļus mazākumtautību bērnu uzņemšanai skolās un bērnudārzos ar latviešu mācībvalodu. Tomēr nav pamata uztraukties, ka skolas varētu ignorēt latviešu valodas apguvi. Zinot, ka centralizētais eksāmens ir neizbēgams, neviens skolotājs neriskēs klasē tikai spēlēt teātri. Eksāmeni liecina, ka valodas zināšanas tik tiešām ir reālas - tikai ne vienmēr tiek izmantotas un var ātri zust, saskaroties ar latviešu iztapību krievu valodas nepamatotā lietošanā. Otrkārt, šādi tiktu pārtraukts daudzu mazākumtautību identitātes atdzimšanas process. Mazākumtautību izglītība Latvijā nebūt netiek īstenota tikai krievu valodā - mums ir 6 poļu skolas, lietuviešu, igauņu, ukraiņu, ebreju utt. skolas, kurās veiksmīgi tiek pārvarēta mazo minoritāšu rusifikācija, nodrošinot gan etniskās identitātes saglabāšanu, gan augsta līmeņa latviešu valodas zināšanas. Daudzas no šīm skolām arī attiecīgās valstis un kopienas, tomēr bez valsts atbalsta daudzas no tām darbību pārtrauktu. Nedomāju, ka tas vairotu vismaz 10% valsts iedzīvotāju pozitīvu attieksmi pret valsti. Varam, protams, teikt, ka akadēmiska krievu vai citas valodas apguve ir pašas kopienas ziņā - bet tad rēķināsimies, ka līdz ar to var nākt arī nevēlama ideoloģija. Starp citu, tiem, kas uzskata, ka izglītība minoritātes valodā ir pašas kopienas darīšana (jā, valstij nav pienākuma finansēt izglītību citā valodā), jāizvērtē variants, ka Latvijā masveidā var parādīties Krievijas finansētas privātskolas, kurās mācību saturu valstij būtu ļoti grūti kontrolēt. Treškārt, un galvenokārt, Latvijas problēmu cēlonis nav valsts valodas neprasme, bet valsts valodas (ne)lietošana! Defekts ir pavisam citā jomā - ne izglītības sistēmā!! Kā pārliecināmies daudzos sociolingvistiskos pētījumos (piem., konkurētspējīgu latviešu valodas zināšanu līmeni var nodrošināt Latviešu valodas aģentūras un SIA Fieldex padziļinātajā apjomīgajā pētījumā 2009. gada nogalē), tikai 8-12% respondentu (atkarā no vecuma un reģiona) latviešu valodas zināšanu nav vai arī tās ir vājas. Vecuma grupā 15-24 (tātad skolēnu un absolventu vidū) ļoti labu un labu valodas pratēju īpatsvars pārsniedz 90%. Jebkurš pamatskolas vai vidusskolas absolvents kārto centralizēto eksāmenu latviešu valodā, tā ka bez latviešu valodas zināšanām skolu beigt nevar. Līdz ar to latviešu valodas zināšanas jau tagad nodrošina esošā bilingvālās izglītības sistēma. Valodas reālo lietojumu turpretim nodrošina pavisam citi faktori - valodu ekonomiskā vērtība vai stereotipi par to, tradīcijās un/vai mentalitātē balstīti latviešu un krievu valodas kolektīvi atšķirīgie lingvistiskās uzvedības modeļi. Kamēr amatpersonas, pārstāvot valsti, atļausies nerunāt valsts valodā, kamēr korespondenti bez mazākās aiztures latviešu ziņu pārraidēs regulāri intervēs jauniešus (kas noteikti runā arī latviski) krievu valodā, kamēr par normālu tiks uzskatīti tādi raidījumi kā "Zveja", kur latvieši ar latviešiem runā krieviski, kamēr darba sludinājumos un amata aprakstos automātiski tiks pieprasīta krievu valodas prasme, mācības latviešu valodā situāciju nemainīs. Tādēļ “Vienotība” stingri iestājas par konsekventu un zinātniski pamatotu valodas latviešu valodas stiprināšanu, nepieļaujot nepārdomātus un no konteksta izrautus lēmumus nevienā valodas politikas aspektā.

Labdien! Filmu var noskatīties interneta vietnē www.vfilma.lv

Labdien, jā, kā jau jūs minējāt, iespējams ir balsot tikai par viena vēlēšanu apgabala sarakstu (Jūsu gadījumā - Rīgas kandidātiem).

Labdien, nelielu aprakstiņu un fotogrāfijas var aplūkot šeit: http://www.vienotiba.lv/aktuali/mini-zinas/arendole-ar-ps-atbalstu-tiek-atklats-piemineklis-nepaklavibai/

Labdien, info par vizīti Stendē: Laiks: 2010.gada 27.augustā (piektdiena) no plkst. 10:00 – 18:00. Vieta: Talsu novads. Pasākuma rīkošanas mērķis: Apvienības Vienotība pārstāvji tiekas ar Talsu novadā esošajām interešu grupām un iedzīvotājiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un notikumus novados un valstī kopumā. Stende, Tautas nama zālē, plkst. 10:00 tikšanās ar Stendes pagasta iedzīvotājiem. Papildu informācijai: Maija Dulle - Sūniņa, diskusiju rīkotāja, mob. 27791708, maija@repute.lv. Atbildes uz jautājumiem visbiežāk tiek atbildētas nedēļas laikā - atkarībā cik ātri atbildi sniedz uzrunātais VIENOTĪBAS pārstāvis.