Dombrovska vadītās trešās valdības veikums
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās trešās valdības padarīto darbu sarakstā ir vairāki nozīmīgi lēmumi valsts tautsaimniecības attīstības, demogrāfijas un nodarbinātības veicināšanā, kā arī Latvijas reputācijas uzlabošana starptautiskajos finanšu tirgos.
Premjers V. Dombrovskis norāda: „Iekšzemes kopprodukta rādītāji liecina, ka Latvijā turpinās izaugsme un gatavojot 2013. gada valsts budžeta projektu pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā varējām atļauties palielināt budžeta izdevumus. Nākamā gada valsts budžeta prioritātes ir ekonomikas attīstība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Tāpat budžetā paredzēts finansējums, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem – Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā, Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un citiem pasākumiem. Salīdzinot ar šī gada budžeta bāzi, ievērojami papildus līdzekļi piešķirti veselības aprūpei. Paredzēts finansējums arī reģionu attīstībai, t.sk. Latgales atbalsta programmai. Turpinām finansēt sabiedrības saliedēšanas plāna pasākumus un salīdzinoši liels finansējuma apmērs prioritāšu īstenošanai piešķirts arī Satiksmes un Iekšlietu ministrijām. Taču kopumā joprojām jārealizē piesardzīga finanšu politika, lai spētu nodrošināt Latvijas labklājības pieaugumu ilgtermiņā.”
Paaugstinātas pedagogu algas, ieviešot principiāli jaunu diferencēšanas sistēmu, kas nodrošina kvalitātes sasaisti ar atlīdzības pieaugumu, tāpat arī kultūras nozarē mūzikas un mākslas skolu skolotājiem palielināts atalgojums, pielīdzinot to vispārizglītojošu skolu pedagogu atalgojumam. 2013. gada budžeta deficītu plānots samazināt līdz 1.4% no IKP, arī turpmākajos gados budžeta deficīts būs jāturpina mazināt, nonākot pie sabalansēta budžeta, vēlākais, 2016. gadā. Turklāt gada laikā ir Saeimā ratificēts Fiskālās disciplīnas līgums, izstrādāts un Saeimā iesniegts Fiskālās disciplīnas likumprojekts.
Kā vienu no nozīmīgākajiem aizvadītā gada veikumiem V. Dombrovskis iezīmē Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam izstrādi.
„Diskusijas par valsts attīstību ir bijušas plašas, tajās iesaistītas kā nevalstiskās organizācijas, tā uzņēmēji un eksperti. Nacionālais attīstības plāns ir kā ceļa karte uz Latviju, kādā vēlamies dzīvot pēc septiņiem gadiem, izvirzot konkrētus mērķus un paredzot instrumentus to sasniegšanai, tai pašā laikā koncentrējoties uz valsts kopējo attīstību”, norāda premjers.
Plāns ir svarīgākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka nozīmīgākās Latvijas attīstības prioritātes nākamo septiņu gadu laikā, tās sasaistot ar ES finanšu perspektīvu no 2014. līdz 2020. gadam un ES fondu apguvi Latvijas attīstībai svarīgajās jomās.
Premjers akcentē, ka aizvien intensīvi jāstrādā, lai nodrošinātu ilgtermiņā labklājības pieaugumu Latvijas iedzīvotājiem.
„Jāpanāk mūsu valsts interesēm atbilstoša ES daudzgadu budžeta 2014. – 2020. gadam pieņemšana, kur būtiskākais ir panākt pietiekamu finansējumu kohēzijas projektiem vismaz līdzšinējā apjomā un taisnīgus lauksaimniecības tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem 80% apmērā no ES vidējā tiešmaksājumu apmēra. Papildus jāveic sagatavošanās darbi eiro ieviešanai; jāpievienojas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, jo Latvijas līdzdalība tajā būs papildus apliecinājums mūsu valsts ekonomikas stabilitātei un ilgtspējai; jāgatavojas Latvijas prezidentūrai ES 2015. gadā, kas būs iespēja parādīt Latvijas valsts pārvaldes profesionalitāti un palielināt Latvijas starptautisko ietekmi, tāpat jāturpina darbs pie nabadzības mazināšanas, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, jāuzlabo nodarbinātības rādītāji un jāveicina Latvijas tautas ataudze”, būtiskākos darbus akcentē V. Dombrovskis.
Lai sekmētu valsts konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem, šā gada 1. jūlijā samazināta PVN likme līdz 21%. Savukārt šā gada septembrī Latvija jau veica Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma pirmstermiņa atmaksu 152 miljonu latu apmērā, tādējādi ietaupot procentu maksājumos teju trīs miljonus latu.
Būtiskāko darbu sarakstā ir vairāki lēmumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai valstī. No nākamā gada palielinās tā saukto māmiņu algu griestus, dubultojot dienā izmaksājamo pabalsta apjomu. Personām, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, tiks dubultota tā summa, no kuras veic iemaksas pensiju fondā. Papildus vienošanās panākta, palielinot finansējumu demogrāfijas pasākumu realizēšanai, tai skaitā atbalsts vecākiem par bērnu līdz pusotra gada vecumam: bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta minimālā apmēra palielināšana līdz 100 latiem; bērna kopšanas pabalsta no 1 – 1,5 gadiem paaugstināšana līdz 100 latiem; atbalsts pirmsskolas iestāžu rindu likvidēšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma celšana par 10 latiem par apgādībā esošu personu, kopumā paredzot 8 miljonus latu.
Gada laikā realizēti nozīmīgi pasākumi sabiedrības saliedētības veicināšanai, skaidrojot valsts pamatus, vēsturi un nacionālās vērtības, kā arī veicinot latviešu valodas apguvi. Pie paveiktā arī – sabiedrisko mediju vienota ziņu portāla izveide; Latvijas Radio 1 programmas kapacitātes stiprināšana un Latvijas Radio 4 apraides atjaunošana pierobežā; Latvijas valstij nozīmīgu notikumu un svētku pasākumu translācija ar sinhrono tulkojumu krievu valodā; atbalsts latviešu kultūras un izglītības pieejamībai latviešiem ārvalstīs. Veselības nozarē nolemts, ka valsts turpmāk apmaksās diagnostiku neauglības cēloņu noteikšanai un arī zāles tās ārstēšanai, tāpat arī mākslīgo apaugļošanu. Valdība apstiprinājusi zemes kreditēšanas programmu, kas sniedz iespēju zemniekiem iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi.
Šī ir pirmā valdība, kuras deklarācijā paredzēts īpašu uzmanību pievērst Latgales reģiona attīstībai un šī gada jūnijā valdība apstiprina Latgales reģiona rīcības plānu 2012. – 2013. gadam “Iespēju Latgale” ar finansējuma apjomu gandrīz 83 miljonu latu apmērā, kā arī augustā papildus piešķirti 1,3 miljoni latu Latgales ceļu uzturēšanai.
Pilnveidots arī nodarbinātības veicināšanas pasākumu klāsts. Šogad sāksies projekts „Darbnīcas jauniešiem”, kas ļaus iemēģināt roku trīs profesijās, palīdzot izvēlēties sev piemērotāko. Uzsākts darbs pie nodarbinātības veicināšanas programmas „Darbs Latvijā”. Tiek īstenoti arī pakalpojumi, kas vērsti uz personu ar invaliditāti sociālo iekļaušanu (piem., asistents izglītības iestādē). Latvija Investīciju un attīstības aģentūra uzsāks īstenot projektu „Atbalsts darba vietu radīšanai”. Šai programmai var pieteikties Latvijā reģistrēts komersants un projekta ietvaros ir nosacījums projekta iesniedzējam radīt vismaz 50 jaunas darba vietas. Ar projekta palīdzību plānots piesaistīt lielas investīcijas Latvijai un attīstīt ražošanu, kas netiek pēc pāris gadiem pārnesta uz citām valstīm.
Gada laikā ieviestas t.s. „nulles deklarācijas”, lai cīnītos pret ienākumu, uzkrājumu un īpašumu slēpšanu ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, kā arī izveidots uzņēmēju „baltais saraksts”, lai motivētu uzņēmumus, kuriem bijusi nevainojama sadarabība, atvieglojot un paātrinot saziņu ar Valsts Ieņēmumu dienestu. Tāpat gada laikā Saeimā akceptēti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz atteikties no slēgtiem balsojumiem, ievēlot vairākas augstas amatpersonas. Rīkots atklāts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu, vērtēšanā piedaloties arī NVO pārstāvjiem. Saeima absolūtā vienbalsībā tajā apstiprināja līdzšinējo KNAB darbinieku Jaroslavu Streļčenoku.
Apkopojums par valdības veikumu nozaru ministriju griezumā
Apkopojums par valdības turpmāk plānotajiem darbiem nozaru ministriju griezumā
Informāciju sagatavoja:
Ilze Pavlova
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Valsts kanceleja
Tālr.: 67082902
E-pasts: [email protected]