Druviete: problēma nav latviešu valodas prasme, bet gan lietošana
Trešdien, 9. martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja, valodniece Ina Druviete Vienotības frakcijas kolēģiem, kā darbojas pašreizējā mazākumtautību izglītības sistēma Latvijā.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumiem, deputāte uzsvēra, ka pašreizējā mazākumtautību izglītības sistēma darbojas labi, un 12. klašu beidzēju latviešu valodas zināšanas ik gadu uzlabojas. Problēma nav latviešu valodas prasme, bet gan lietošana. "Ko dos tas, ja jaunieši pratīs latviešu valodu, bet valsts amatpersonas medijiem sniegs intervijas krieviski un darba sludinājumos prasīs obligātas krievu valodas prasmes?" retoriski vaicāja Druviete. Viņa arī uzsvēra, ka bez vainas neesot daudzi latvieši, neformālās sarunās ar mazākumtautību pārstāvjiem pārejot uz krievu valodu.
Druviete uzsvēra, ka "defekts nav izglītības sistēmā", turklāt, lai panāktu to, ko vēlas VL – TB/LNNK – pilnīgu pāreju uz latviešu valodu jau pamatskolās, – neesot nepieciešams grozīt Satversmi, jo tas esot iespējams jau tagadējo normatīvo aktu ietvaros.
Druviete norāda, ka parakstu vākšanas vienīgais rezultāts ir spriedze sabiedrībā, ko pierādot arī pretreakcija – "pilnīgi muļķīgā parakstu vākšana par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai".
Jau ziņots, ka biedrībai "Sargi valodu un Latviju", visticamāk, ir izdevies savākt nepieciešamos 10 000 iedzīvotāju parakstu, lai sāktu tautas nobalsošanas procedūru par apvienības VL – TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts skolās pakāpeniski pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, un līdz marta vidum tos varētu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).