Dzīve pirms un pēc 18. februāra referenduma – riski un sabiedrība
2012. gada 25. janvārī VIENOTĪBAS Jaunatnes organizācija tikās ar premjera padomnieci Sarmīti Ēlerti un Saeimas deputātu Andreju Judinu, lai diskutētu par tēmu „Dzīve pirms un pēc 18. februāra referenduma – riski un sabiedrība”.
VIENOTĪBAS pārstāvji pauda, cik svarīgi 18. februārī nepalikt mājās, bet aktīvi piedalīties referendumā – paliekot mājās, pilsonis neizrāda tikai vienaldzību pret valstī notiekošo, bet gan balso par divvalodību. Šajā situācijā svarīgi paust kategorisku „nē”, balsojuma rezultātiem jābūt pārliecinošiem, lai nerastos atkārtotas diskusijas par šo jautājumu.
Ēlerte un Judins uzsvēra, ka nepieciešams mobilizēt sabiedrību dalībai referendumā, skaidrot jautājuma būtību un sekas, lai valsts iedzīvotāji izprastu referenduma nozīmi. VIENOTĪBA aicina ikvienu Latvijas pilsoni 18. februārī piedalīties referendumā, lai aizstāvētu un parādītu uzticību Latvijas valsts pamatiem – latviešu valoda ir viens no tiem.
Šis referendums nav cīņa starp „mums” un „viņiem”, bet gan cīņa par Latvijas valsts pamatiem un to saglabāšanu.
„Nemeklēsim ienaidniekus! Tas nav balsojums pret krievu tautību vai krievu valodu, tas ir balsojums par latviešu valodu,” uzsvēra Andrejs Judins.
Tāpat viesi norādīja, ka referendumā noteikti piedalīsies un „pret” balsos ne tikai latvieši, bet arī mazākumtautības, kurām divvalodība nav izdevīga. Divvalodība nozīmē, ka veidosies sašķelta divkopienu sabiedrība, šāda sabiedrība nes līdzi nepārtrauktu spriedzi – un šāda spriedze nav izdevīga ne mazākumtautībām, ne latviešiem.
Diskusijā tika runāts arī par pilsonības jautājumiem – VIENOTĪBAS pārstāvji pauda, ka tautas nobalsošana šajā gadījumā neatrisinās nepilsoņu jautājumu. Nepieciešams domāt par integrāciju un veidot saliedētu nāciju – neatkarīgi no tā, kurai tautībai pieder nācijas piederīgie. Integrācija ir ilglaicīgs process, rezultāti panākami tikai maziem solīšiem, nevis piespiedu ceļā – cilvēkus ir jācenšas informēt, un viņiem ir jādod iespēja iepazīt citu Latviju, bet tajā pašā laikā viņiem ir jāpiedāvā arī izvēle.
„Izmaiņas, kas Latvijā notikušas 50 gadu laikā, nav iespējams izlabot vai izmainīt 20 gadu laikā, tas ir pietiekami ilglaicīgs process. Tāpat svarīgi apzināties, ka pilsonība – tas nav pašmērķis. Naturalizācija bez integrācijas ved uz sabiedrības dezintegrāciju. Mūsu mērķis ir vienota un saliedēta sabiedrība, taču šādai sabiedrībai nepieciešami kopīgi pamati – kopīga valoda un kopīga sociālā atmiņa,” norādīja Sarmīte Ēlerte.