Galīgajā lasījumā pieņemts Fiskālās disciplīnas likums
Ceturtdien, 2013. gada 31. janvārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir nākamais solis pretī atbildīgās fiskālās politikas nostiprināšanai, jo pirmo reizi ar likumu tiks noteikts, ka Latvijā ir jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets.
Pagājis vairāk nekā gads kopš valdība Saeimā iesniedza Fiskālās disciplīnas likumprojektu. Šajā laikā likumprojekts ir piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas. Uz Fiskālās disciplīnas likumprojekta otro lasījumu tajā tika iekļauti jaunie Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumi, kas ir ietverti Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ko Latvija ratificēja 2012. gada 22. jūnijā.
„Likumprojekta pamatideja ir nosacījums par ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu, tādā izpratnē, kā to nosaka ratificētais fiskālās disciplīnas līgums – proti tas balstās divos skaitliskajos fiskālajos nosacījumos – strukturālais deficīts nedrīkst būt lielāks par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izdevumi nedrīkst augt ātrāk nekā desmit gadu vidējais potenciālā IKP pieaugums,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Likumprojektā ir definēti būtiskākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievērošanā ir paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo turpmāko trīs gadu periodam.
Likums attieksies uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām kā arī uz citām vispārējās valdības sektorā iekļaujamām institūcijām atbilstoši Eiropas Padomes regulējumam.
Likumprojektā ir ietverts korekcijas mehānismus, kas tiek iedarbināts, ja pēc fakta ir vērojamas novirzes no plānotās strukturālās bilances mērķa vērtības. Koriģēšanas mehānisms ir bāzēts uz Šveices un Vācijas piemēra, kas paredz reģistrēt novirzes no plāna un koriģēt tās nākamajos gados līdz uzkrātās novirzes tiek izlīdzinātas.
Likumprojektā paredzēts arī attīstīt fiskālo risku pārvaldības sistēmu, paredzot sava veida apdrošināšanas mehānismu, proti, valsts budžeta izdevumu griesti tiek noteikti mazāki, nekā to varētu atļauties saskaņā ar strukturālā deficīta līmeni. Šī starpība tiks definēta kā fiskālā nodrošinājuma rezerve, kas aprēķināta, izvērtējot fiskālos riskus.
Tāpat likumprojekts paredz arī Fiskālās padomes izveidi, kurs uzdevums būs kontrolēt, vai šajā likumā noteiktie nosacījumi ir ievēroti vidēja termiņa budžeta likumā un gadskārtējā valsts budžeta likumā. Paredzēts, ka padome Saeimā iesniegs ikgadējo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un pēc nepieciešamības neatbilstību ziņojumus, ja tiek konstatēti šī likuma pārkāpumi. Fiskālās padomes locekļi būs fiskālās politikas lietpratēji no Latvijas vai citām ES dalībvalstīm.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Kaunese
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]