Ģ. V. Kristovskis: ir jāpalielina Latvijas ekonomikas pievilcība un jauda
Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) priekšsēdētājs un partiju apvienības VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis šodien piedalījās diskusijā “Ekonomiskā krīze Latvijā un sabiedrība: ietekme, risinājumi, perspektīvas”, kas notika jaunākā “DnB Nord Latvijas barometra” prezentācijas ietvaros un atzīmējot šī reprezentatīvā pētījuma divu gadu jubileju. Viņš norādīja, ka pētījums apstiprina – Latvijas iedzīvotāju redzējumā situācija valstī uzlabojas, tomēr ekonomiskās lejupslīdes sekas būs iespējams pārvarēt tikai, atgūstot Latvijas uzticamību un sekmējot ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.
Ir jāpaaugstina Latvijas pievilcība partneru un investoru acīs, un tas nozīmē valsts mērķtiecīgu līdzdalību tautsaimniecības procesos, kas nenotika iepriekšējo valdību laikā.
„Diemžēl šodien Latvijai ir neattīstīta ražošanas struktūra, tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir vismaz divas reizes mazāks kā vidēji ES dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas sirds nav jaudīga,” teica Kristovskis. „Trūkst bāzes, lai nodrošinātu eksportējamu produktu ražošanu. Iepriekšējo valdību bezdarbības rezultātā daudz ir nokavēts, šai valdībai ir nekavējoties jārūpējas par taisnīgas konkurences priekšnoteikumiem, jāizmanto visas nodokļu politikas iespējas, lai ieinteresētu investorus ieguldīt jaunu tehnoloģiju piesaistē Latvijas ražošanā. Valstij jāveido ilgtermiņa ekonomiskā struktūrpolitika, sākot ar izglītības sistēmu, tirgus prasībām piemērotu speciālistu sagatavošanu, konkurētspējīgu produktu radīšanu un līdz pat dalībai mārketingā un jaunu noieta tirgu meklēšanai ārvalstīs. Tas, kas netika izdarīts iepriekš, kļūst redzams tagad. Tas, ko paveiksim šodien, rezultātu dos pēc gada vai diviem. Valstij jāveido sabalansētas programmas nekavējoši. Laika gaidīt vairs nav!” uzsvēra Kristovskis.
Ģ.V.Kristovskis diskusijā norādīja, ka viens no svarīgākajiem risinājumiem, kā panākt ekonomikas izaugsmi, ir arī sabiedrības uzticības atjaunošana politiskajai varai. Ja nodokļu maksātājs domā, ka viņu nodokļos samaksātā nauda tiek izšķērdēti, tad nevienam nav motivācijas tos maksāt. Ja potenciāls uzņēmējs redz, ka konkurence ir izkropļota par labu atsevišķām ietekmīgām grupām, viņa radošums tiek noslāpēts. Rezultātā Latvijas ekonomikai trūkst plašuma un atvērtības jeb jaudas un vilkmes.
“Pilsoniskās savienības” līderis arī norādīja, ka lata devalvācijai bez eksportējamām Latvijas precēm nav racionāla pamata. Lata devalvācijas nepieciešamību var apspriest tikai, tad ja ir skaidrs, kādi būs ieguvumi. Skaidrs ir tas, ka iedzīvotāju naudas masa izkūpēs gaisā un daudzi sajutīsies aplaupīti.
Mediji jau ziņojuši, ka diskusijā “Ekonomiskā krīze Latvijā un sabiedrība: ietekme, risinājumi, perspektīvas” piedalījās “DnB Nord bankas” prezidents Andris Ozoliņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes asociētā profesore Margarita Dunska, “Latvija 2030” stratēģijas līdzautors, ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, kā arī investīciju un konsultāciju kompānijas “Prudentia” partneris, padomes loceklis Ģirts Rungainis, kā arī politiķi Andris Šķēle (TP) un Ģirts Valdis Kristovskis (PS). To vadīja žurnāla “Ir” komentētājs Pauls Raudseps,