01.12.2011
Demokrātijas akadēmija


Autors: Krišjānis Bušs

Vienotības kongresā Tukumā runājām par daudzām svarīgām, valstij aktuālām lietām un risinājām partijas turpmākas attīstības jautājumus.

Gribētu pievērsties ne mazāk nozīmīgiem pasākumiem, kas var palīdzēt stiprināt uzticību Vienotības mērķiem un vienlaikus tam, ko partija var sniegt tās biedriem un atbalstītājiem. Vēlos aktualizēt sabiedrības politiskās izglītošanas nepieciešamību, pilsoniskās apziņas paaugstināšanu kā tādu.

Šī ideja nav jauna, šādas politiskās izglītošanas skolas ir bijušas un pastāv ar lielākām vai mazākām atšķirībām pie visām lielajām politiskajām organizācijām pasaulē. Tā ka ir iespējams pamācīties no citiem un izvēlēties labāko pieredzi.

Kāpēc Vienotībai nepieciešama sava politiskās izglītības akadēmija? Turklāt šodien, kad partija atkal krīzes laikā uzņēmusies smago atbildību un rūpi par valsti.

Mēģināšu nedaudz argumentēt.
Latvijas sabiedrība ir jauna demokrātija. Diemžēl, kā liecina socioloģiskie pētījumi, tautas lielākās daļas izpratne par demokrātiju un demokrātiskā apziņa joprojām ir vāja un, lietojot akadēmisko terminu, nereproducē sevi. Varbūt tādēļ ka, mums tomēr pietrūkst šo speciālo zināšanu - izpratnes par demokrātiskajām vērtībām!

Domāju, ka šis ir viens no iemesliem, kā dēļ cilvēki nespēj izšķiroši rīkoties, kaut gan paši ir demonstrējuši savu izvēli par šīm demokrātiskajām vērtībām. Tas ir šis pārliecības, tātad - ticības jautājums.

Ja indivīdi neticēs demokrātijai, demokrātija netiks reproducēta. Toties var rasties situācija, ka notic kādam, kurš atgādina, cik labi bija padomju laikos. Kad valsts pārvaldības jautājumi ģimenēs nebija dienas kārtībā, jo tie neskāra ikdienišķo. Jo visus apmierināja piemēram, bezmaksas medicīna, par telefonsarunām nebija jāmaksā, bet izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem bija smieklīgi mazi utt... Tai pat laikā sabiedrība pēc vispārējām ideoloģiskajām nostādnēm it kā bija vienots veselums...Bet šī vienotība nebija reāla tad un diez vai ir šodien.

......Vienmēr ir bijuši sarežģīti vai neskaidri jautājumi, bez kuru noskaidrošanas cilvēks nejūtas droši un nav pārliecināts.
Varam te uzdot kaut vai šos atklātos jautājumus:
- Kāpēc tika atlaista Saeima?
- Vai mums ir vajadzīga parlamentāra vai prezidentāla republika?
-Vai tas, ka tagad Saskaņas Centrs cenšas noskaņot par labu otrai valsts valodai vēl šaubīgos, neatstās paliekošu iespaidu uz Latvijas tālāko gaitu kaut vai tās starpetniskajās attiecībās? Un - kā mēs rīkosimies?
- Kāpēc tik daudz vēlētāju bieži maina savu izvēli un katrās vēlēšanās balso par jaunu partiju?
- Ko patiesībā domā tie, kas uz vēlēšanām neatnāca un tie, kas šaubījās (un kāpēc viņi šaubījās?) līdz pat pēdējai dienai - par ko balsot?

Secinājums - sabiedrībā joprojām (pēc 20 demokrātijas gadiem! ) vērojama vāja orientēšanās pašu valsts un pat pagasta pārvaldes un vispārējos varas struktūru jautājumos, politisko zināšanu trūkums, no kā arī izriet pilsoniskā pasivitāte.

Demokrātija uzliek par pienākumu vienmēr kritiski izvērtēt esošo politisko un ekonomisko situāciju, kritiski uztvert izpildvaras vai lēmējvaras rīcību, pārbaudot, vai tā kalpojusi tautas vispārējām interesēm, vai tikai ietekmīgās sabiedrības daļas vajadzībām. Protams, šai lietai kalpo ceturtā vara, taču informācijas gūzmā bieži vien ir grūti aptvert, kas patiesībā notiek un kas spēlē paslēpes, kas palicis aiz kadra?

Bez šaubām, mūsu partijas galvenais uzdevums ir nepiekāpīgi tiekties uz demokrātiskas un aktīvas sabiedrības izveidi. Taču, lai tā būtu, vienlaikus jāparūpējas, lai sabiedrība izprot demokrātiskās vērtības un politiskās līdzdalības procesu.

Politiskās izglītības akadēmija sekmētu, lai aizvien lielāka daļa sabiedrības, tai skaitā jaunatne, apzinās savu vietu un savas tiesības šajos valstiskajos jautājumos, saprot, kā notiek likumdošanas process, ar ko atšķiras likumdošanas vara no izpildvaras, kas ir politiskās partijas un kāda īsti ir to loma sabiedrības vajadzību un interešu pārstāvībā.

Šo minēto zināšanu un prasmju apguvi viens no mūsdienu politikas zinātnes izcilākajiem prātiem, Roberts Dāls nosauca par „demokrātijas skolu” Viņš uzskata, ka šādās skolās cilvēkiem jāmācās kaut vai vienkāršas lietas - kā organizēt tikšanos, uzstāties publikas priekšā, rakstīt vēstules, vadīt projektus un apspriest aktuālus jautājumus sabiedrībā. Dāls to definē kā pilsoniskās prasmes.

Nereti esmu saskāries ar faktiem, kas man liek nākt pie jums ar šo priekšlikumu –uzsvērt, ka mums ir vajadzīga šāda demokrātijas skola jebšu, kā es to dēvētu, akadēmija. Kur mūsu biedri un atbalstītāji iegūtu pilsoniskās prasmes, attīstītu pilsonisko drosmi aizstāvēt pašiem sevi un savu valsti.

Mums ir nepieciešama VIENOTĪBAS Akadēmija.

Pirmkārt, Vienotības Akadēmija kalpotu kā neformālās izglītības centrs, rīkojot seminārus un atklātās konferences, kas informētu sabiedrību ne tikai par demokrātiju un līdzdalību tajā, bet līdz ar to arī par Vienotības īstenoto politiku.

Otrkārt, nodrošinātu partiju ar kompetentu politiķu jauno paaudzi.

Treškārt, ilgtermiņā Akadēmija noteikti varētu kalpot kā jaunu ideju ģenerēšanas un kompetences centrs – veidotos tāda kā partijas domnīca.

Es varētu teikt, ka Akadēmijas loma būtu sagatavot tādu jauno politiķu paaudzi, kas viegli orientējas un prot paskaidrot valstī notiekošo. Tā viņi ātrāk izveidotos par īstiem šodienas demokrātijas politiķiem.

Lai mums nebūtu jākaunas pasaules priekšā par nasing špešaliem, lai nebūtu ministru, kas iesniegumu Saeimai raksta ar 6 kļūdām vienā teikumā, vai tādu politiķu, kas sabiedrībai jautā - kas es esmu?

Ja tādi būs, tad mēs paskaidrosim, kas viņi ir :)

Komentāri:
14
JAN
2012
ivars
http://www.za-rodnoj-jazik.lv/
 
Organizācija Twitterī