01.09.2011
Jaunatne - Latvijas attīstības pamats

Domājot par valsts attīstību, mums ir svarīgi apzināties, ka resursi ir ierobežoti, taču iespējas, ko ar tiem varam izdarīt, ir pakļautas tikai mūsu gribas robežām. Tādēļ, lai izvingrinātu prātu, aicinu iedomāties jaunieti kā ekonomisku resursu, kurā esam investējuši un tagad sagaidām atdevi. Nekādā ziņā negribu salīdzināt cilvēku ar koksni vai naftu, bet, ekonomiski domājot, arī mēs paši esam resurss, kura lietderība sabiedrībai aug - pareizi investējot. Nav jāpierāda, ka visas sabiedrības, arī pensionāru interesēs ir investīcijas jaunatnē, jo nākotnē ne tikai pensiju sistēma aizvien vairāk kļūs atkarīga, tā teikt, no jaunatnes lietderības.

Lai mūsu investīcijas nestu maksimālu atdevi, pats galvenais nosacījums ir pēc iespējās ātrāk jaunieti iesaistīt darba tirgū. Protams, šeit derētu piebilde, ka mūsdienu ekonomikā noteicošais vairs nav muskuļu spēks, bet gan smadzenes. Latvijai tiecoties uz savu mērķi – uz zināšanās balstītu ekonomiku, aizvien mazāks kļūs pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbiniekiem. Tādēļ ieraut jaunieti darba tirgū uzreiz pēc pamatizglītības iegūšanas nebūtu ekonomiski pamatoti un atdeve būtu salīdzinoši niecīga. Turklāt tas radītu papildus stresu sociālajam budžetam, jo jaunatne ir sociālā grupa ar visnepastāvīgākajiem ienākumiem, kas ir visvairāk pakļauta bezdarba riskam. Kā parādīja krīzes gadi, tad tieši jaunieši bez augstākās izglītības vai tie, kas neturpināja mācīties, visbiežāk palika bez darba. Arī šobrīd statistika liecina, ka bezdarba līmenis starp pamatizglītību ieguvušajiem ir 27,2 %, kamēr tas ir krietni zemāks – 7,7% - starp augstāko izglītību ieguvušajiem.

Salīdzināsim: Vācijas federatīvajā zemē Bādene-Virtemberga, kas ir viens no ekonomiski spēcīgākajiem Eiropas Savienības reģioniem, jauniešu bezdarba līmenis ir zem 3%. Sasniegt šādu līmeni – tas būtu arī mūsu mērķis. Latvijā gan pirmkārt jaunieti vajadzētu motivēt turpināt izglītības procesu. Kā? Kaut vai sekojoši: zinātnieki secina, ka katrs papildus izglītības gads palielina algas apmēru vidēji par 8%. Sabiedrībai tas nes arī papildus līdzekļus jaunām investīcijām. Tendences mums ir skaidras – nākotnē jaunas darba vietas būs nozarēs ar augstām izglītības prasmēm.

Vienotības centieni ir nodrošināt pilnīgu valsts budžeta finansējumu klātienes studentiem, kas izvēlas ražošanas attīstībai svarīgās specialitātes, pirmkārt - dažādas inženierzinātnes. Tikai ko darīt jaunietim, kurš ar labu izglītību tik un tā nevar atrast darbu? VIENOTĪBA apņēmusies darba devējiem, kas dod jaunietim pirmo darba vietu, sniegt sociālā apdrošināšanas nodokļa atlaides. Arī - nodarbinot ilgstoši bez darba bijušu jaunieti. Jo jaunietis atrodas bez darba ilgāku laiku, jo viņa motivācija strādāt samazinās, zūd arī darba spējas.

Vēl viens svarīgs arguments visam iepriekšminētajam : cita starpā, ir pierādījumi, ka jo ātrāk jaunietis uzsāk stabilu profesionālo dzīvi, jo ātrāk viņš sāk dibināt ģimeni - kas noteikti būtu vēlams pie šī brīža demogrāfiskās situācijas! Nobeigumā pats galvenais ir radīt vidi, kurā katram ir iespēja pilnveidoties, vidi, kurā jaunietis nebaidās uzņemties atbildību par savu nākotni un kurā pirmās neveiksmes netiek nosodītas. Tikai tā nākošās paaudzes augs neatkarīgas un veidosies uzņēmīga sabiedrība.

Krišjānis Bušs
VIENOTĪBAS Jauniešu padomes loceklis,

VIENOTĪBAS valdes loceklis,

deputāta kandidāts Zemgalē
 

 

 

Komentāri:
 
Organizācija Twitterī