23.11.2015
„GAZPROM” politiskais noriets


Autors: Atis Lejiņš

Šobrīd Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir gāzes tirgus atvēršana. Līdz šim tiesības pārdot dabasgāzi Latvijas patērētājiem bija tikai „Latvijas Gāzei”, kas tieši un pastarpināti pieder Krievijas „Gazprom”, bet jau no 2017. gada aprīļa Latvijas uzņēmumi dabasgāzi drīkstēs un varēs iegādāties no ikviena piegādātāja pasaulē par konkurētspējīgām cenām.

Nenoliedzami, viens no galvenajiem gāzes tirgus atvēršanas uzdevumiem ir zemāku dabasgāzes cenu nodrošināšana Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo līdz šim esam bijuši spiesti maksāt vienu no augstākajām cenām ES. Tomēr nav noslēpums, ka „Gazprom” vienīgais mērķis Eiropā līdz šim nav bijis peļņas gūšana, bet gan arī Krievijas politiskās ietekmes stiprināšana.

To lieliski parāda tas, ka dabasgāzes cenas Latvijā ietekmēja politiski lēmumi. Vai ir normāla situācija, ka, piemēram, premjeram jādodas uz Maskavu un „jāizlūdzas” zemākas cenas dabasgāzei? Manuprāt, nē! Tādēļ ir svarīgi, lai Ekonomikas ministrija un parlaments pieliktu visas pūles un tirgu tiešām izdotos atvērt jau 2017. gada pavasarī. Tad mēs būtu neatgriezeniski pārcirtuši vienu Krievijas politisko pavadu, lai mazinātu tās ietekmi uz Latvijas un ES politiku.

Cīņa ar „Gazprom” virzīto „politisko biznesu” šodien notiek ne tikai Latvijā, bet jau visā ES. Un to ir svarīgi apzināties laikā, kad Latvijā strādājam pie tirgus liberalizācijas un saskaramies ar destruktīvu pretestību.

Eiropas Savienības mērogā lielākās galvassāpēs „Gazprom” ir sagādājuši mūsu kaimiņi lietuvieši. 2011. gadā lietuviešu pacietības mērs bija pilns un viņi vairs nespēja izturēt politisko tirgošanos par dabasgāzes cenām. Lietuva iesniedza Eiropas Komisijai (EK) sūdzību par „Gazprom” ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanu un prasīja EK uzsākt izmeklēšanu. Un EK izmeklēšanu uzsāka, kam sekoja arī kratīšanas ar „Gazprom” saistītos uzņēmumos vairākās ES dalībvalstīs.

Šī gada aprīlī mēs redzējām pirmos rezultātus EK izmeklēšanai – no komisijas puses tika izvirzītas oficiālas apsūdzības „Gazprom”. Uzņēmums tiek vainots ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanā, netaisnīgu cenu noteikšanā vairākās dalībvalstīs un klientu ierobežošanu dabasgāzes pārdošanā tālāk citām valstīm. Tāpat EK norādījusi: „Iespējams, ka uzņēmums „Gazprom” arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.” Turklāt apsūdzības EK uzrādīja gan attiecībā uz situāciju Lietuvā, kura iesniedza sūdzību, gan arī Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Polijā un Slovākijā.

„Gazprom” tika dota iespēja sagatavot atbildes uz EK izvirzītajām apsūdzībām. Septembrī uzņēmums paziņoja, ka nepiekrīt izvirzītajām apsūdzībām, bet, neskatoties uz to, vēlas panākt ārpustiesas risinājumu. Tas nozīmē vien to, ka „Gazprom” saprot, ka ir nonācis sprukās un līdzšinējo politiku turpināt nevarēs.

Ja apsūdzības „Gazprom” tiks atzītas par pamatotām, kompānijai var noteikt sodu līdz 10% apmērā no tās gada apgrozījuma. Eksperti lēš, ka tas var sasniegt pat 10 miljardus eiro – turklāt tas var nebūt arī viss. Tāpat tādā gadījumā pret energouzņēmumu varēs vērsties arī dalībvalstis individuāli, lai panāktu, ka tām tiek kompensēti zaudējumi par nesamērīgajām gāzes cenām un konkurences kropļošanu.

Tādēļ uzņēmums šobrīd cenšas rast izlīgumu ar EK, lai nenonāktu līdz notiesājošam spriedumam. Tomēr arī izlīgums „Gazprom” izmaksās ļoti dārgi un turpmāk liks piebremzēt savas politiskās ambīcijas. Draudošās soda naudas „Gazprom” var piespiest arī pārdot savus aktīvus ES, lai gadījumā, ja tiks piemērotas soda naudas, ES nebūtu īpašumi, kurus apķīlāt.

Situāciju „Gazprom” vēl sarežģītāku padara attiecībā uz Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas. Turklāt jāņem vērā, ka „Gazprom” līdz šim nav rūpējies par savu finansiālo un ekonomisko stāvokli, priekšplānā izvirzot politiskus projektus.

Latvijā šobrīd parādījušies jauni spēki, kas vēlas kavēt Latvijas likumu pieņemšanu un ES direktīvu ieviešanu par tirgus atvēršanu – un atlikt to uz 2019. gadu vai varbūt pat vēl tālāk. Ir redzama kopsakarība ar procesiem par tiesas darbiem pret „Gazprom”. Vai „Gazprom” nevēlas zaudēt savu politisko ietekmi Latvijā?

Tā mēs šobrīd varam vērot „Gazprom” politisko norietu!

 

Komentāri: