18.05.2016
Klusais ārprāts ar "sociālo dzimumu"


Autors: Atis Lejiņš

Latvijas valdība kā pēdējā no visām ES dalībvalstīm beidzot parakstījusi Stambulas konvenciju, un nu Saeimai stāv priekšā liels lēmums – tās ratifikācija. Pats grasos balsot „Par”, bet daļas valdības (precīzāk – Tieslietu ministrijas) un sabiedrības protesta nostāja mudina mani šo pozīciju paskaidrot.

Tāpat vēlos arī skaidrot, kas īsti ir šī Stambulas konvencija, jo man diskusiju gaitā ir radusies pārliecība, ka liela daļa tās kritizētāju nemaz nav pilnībā izlasījuši dokumenta tekstu, bet pieņem emocionālus lēmumus. Tāpat, kā daļa mūsu tautiešu ASV šobrīd emocionāli pieņem Donalda Trampa kā nākamā prezidenta kandidatūru, lai arī daudzas pazīmes liecina, ka viņa politika būs Eiropas un Latvijas drošības apdraudējums.

Emocionāla argumentēšana, neiedziļinoties būtībā, ir bīstama. Stambulas konvencijas gadījumā acīmredzot ir pieticis ar diviem vārdiem „sociālais dzimums”, lai izraisītu emociju sprādzienu bez izpratnes par šo jēdzienu.

Konvencijas mērķis un formulētais uzdevums ir aizsargāt sievietes un bērnus pret fizisku un psiholoģisku vardarbību ģimenē. Un ar kaunu jāatzīst, ka saskaņā ar statistikas pētījumiem, Latvijā vardarbības līmenis pret sievietēm pārsniedz vidējos rādītājus Eiropas Savienībā – saskaņā ar ES Pamattiesību Aģentūras veikto pētījumu esam 7. vietā pēc vardarbības līmeņa… Un psiholoģiskās vardarbības rādītājos – pat „augstākajā” vietā Eiropā.

Kaut kas nelāgs ar Latviju garajos okupācijas gados noticis, un arvien vēl neesam spējuši to atmest, lai arī neatkarībā dzīvojam jau vairākus gadu desmitus. Acīmredzot, ar mūsu vietējo likumdošanu vien tomēr nepietiek, lai kā to deklarētu konvencijas pretinieki. Te situāciju var salīdzināt ar Latvijas dalību ES un NATO – kopā drošība ir daudz lielāka. Vai, teiksim, – ja Latvija viena pati pieņemtu sankcijas pret Krieviju, tās nekādi nenostrādātu. Bet, kad to izdara reizē visa Eiropa – iespaids ir, un pavisam citā mērogā.

Īpaši savādi šķiet tas, ka tik noraidošu pozīciju pret Stambulas konvenciju ieņēmusi tieši „Nacionālā Apvienība”, kas taču par savu pamatuzdevumu sludina cīņu ar okupācijas sekām… Pieņemu, ka Latvijā taču VISI ir pret vardarbību ģimenē!

Bet ko tad nozīmē šis „sociālais dzimums”? Vispirms citēšu tekstu no paša Stambulas dokumenta: ar terminu „sociālais dzimums (dzimte)” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.

Piemēram, pie mums sievietei ir atļauts vadīt automašīnu. Bet Saūda Arābijā šāda rīcība tiek uzskatīta par sievietei neatbilstošu. Un nekāda sakara ar gejiem vai lesbietēm! Arī dienēt karaspēkā Saūda Arābijā sievietes nedrīkst. Bet pie mums armijā sievietes ir un sekmīgi pilda savus uzdevumus. Tātad droši drīkstam parakstīt konvenciju. Un vīrieši drīkst paši nomainīt autiņus saviem bēbjiem, nevis raudu pavadībā gaidīt māti, jo tas būtu viņas „sociālā dzimuma” uzdevums…

Visabsurdākais ir apgalvojums, ka Stambulas konvencija neesot saskaņā ar latviešu dzīvesziņu un mūsu valsts Satversmi. Un ka ar tās ratificēšanu mēs negodinātu mūsu brīvības cīnītājus.

Latvija kādreiz bija pirmā vietā Eiropā ar sieviešu balsstiesībām, un jau 1. Saeimas sastāvā mums bija sievietes. Un tieši par to cīnījās mūsu varoņi (to vidū arī mans tēvs)! Un vispār gāja karot tieši tāpēc, lai aizstāvētu un sargātu ģimenes. Viņi necīnījās par to, lai Latvijā būtu vardarbība pret sievietēm un bērniem, un tagad kaunā sarktu, ka mēs nespējam tos aizstāvēt.

Tāpēc balsošu PAR „Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, un aicinu arī citus deputātus neļauties uzkurinātām emocijām, bet domāt par Latvijas nacionālajām un sabiedriskajām interesēm un atbalstīt citviet Eiropā jau ratificēto vienošanos, kura pilnībā atbilst gan mūsu dzīvesziņai, gan Satversmei.

 

Komentāri: