06.09.2012
Latvijai ir svarīgs katrs pilsonis!


Autore: Rasma Kārkliņa

Šodien (06.09.2012.) Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus „Pilsonības likumā”. Šie ir ļoti nozīmīgi grozījumi Latvijas nākotnes vārdā, jo novērš vēsturisko netaisnību, kas izveidojās ar aizliegumiem dubultpilsonības reģistrācijai politiskiem trimdiniekiem, kuri to nebija paspējuši veikt līdz 1995. gada 1. jūlijam. Likums arī sakārto nepilsoņu bērnu jautājumu un pieaugušo naturalizācijas procesu.

Ilgi gaidīts un liels ieguvums ir tas, ka likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki atgūst tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi arī tad, ja viņiem ir citas valsts pilsonība. Atceļot 1995. gada termiņa ierobežojumu pilsoņu reģistrācijai, Saeimas deputāti vienojušies, ka pilsonību var atjaunot visi tie cilvēki un viņu pēcnācēji, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Mūsu valstij ir svarīgs katrs pilsonis, un jo sevišķi tas kopums, kuri ilgos okupācijas gadus trimdā dzīvojot, cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ar likuma grozījumiem ir pieņemts arī cita veida „dubultpilsonības” institūts, kas pieļauj Latvijas pilsoņiem līdztekus Latvijas pilsonībai pieņemt vai saglabāt arī citas valsts pilsonību.

# Latvijas pilsonība būs saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai NATO dalībvalsts pilsonību.
# Papildus paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī personas, kas ieguvušas citu iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja.
# Attiecībā uz etniskajiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir atbalstīts priekšlikums pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu. Vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, naturalizācijas procesā zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācību valodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmām vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu. Taču vienlaikus likums padara stingrākus noteikumus par iespējām atteikt pilsonības iegūšanu personām, kuras nav lojālas Latvijai.

Komentāri: