28.05.2011
„Roulendi” nesnauž


Autors: Artis Kampars

Rietumeiropas parauga labklājība, tiesiska valsts, demokrātija un personu brīvība ir vērtības, kuras Latvijā jau labu laiku uzskatām par pašsaprotamām un tādām, kas neizraisa politiskas diskusijas. Šo vērtību nostiprināšana ir galvenais dzenulis, kāpēc savulaik nācu un joprojām darbojos politikā. Tomēr ir acīmredzami, ka aizvien vēl tāls ceļš ejams līdz pārliecībai, ka politiskās virtuves vārītāji tās saprot vienādi un ir gatavi tās īstenot arī dzīvē. To šo ceturtdien vienā balsojumā spilgti apliecināja vairākums Saeimas deputātu.

Manā ikdienas darbā reti kad iespējams tik koncentrētā veidā izskaidrot sabiedrībai valsts attīstībai un pat faktiskajai neatkarībai nozīmīgus procesus, tāpēc šajā bloga ierakstā vēlos akcentēt jautājumus par atsevišķu, joprojām ietekmīgu politikas spēlētāju vēlmi personīgās intereses stādīt augstāk par Latvijas interesēm.

Nav šaubu, ka labklājība sasniedzama ar cītīgu darbu, tāpēc viena no augstākajām prioritātēm ir nacionālas rūpniecības atjaunošana un jaunu darbavietu radīšana. Lai būtu darbs Latvijā, esam radījuši sistēmu mikrouzņēmumu veidošanai, sekmīgi strādā eksporta garantiju un apdrošināšanas sistēma, ES finansējums tiek novirzīts jauniem rūpniecības objektiem utt.

Nozīmīgākais uzdevums pašlaik ir radīt rūpniecības finansējuma fondu, kura mērķis būtu jaunu ražojošu uzņēmumu stimulēšana. Kamēr Latvijā joprojām dzīvojam nozīmīga budžeta deficīta apstākļos, ekspertu ieteiktais risinājums ir investēt šajā fondā līdzekļus no valsts kapitāldaļu pārdošanas uzņēmumos Lattelecom/LMT. Zināms, ka par šo nozīmīgo uzņēmumu privatizācijas/pārdales pīrāgu jau divas reizes 2001.un 2007.gadā rosījušies tie paši politiskā teātra darboņi, kuri spēlē galvenās lomas arī pēdējo dienu notikumos ap KNAB pārbaudēm. Lai arī, vadot šo procesu, nodrošinām iespējami caurspīdīgu procedūru (protams, ievērojot uzņēmumu komerciālās intereses un lieku neatklājot arī potenciālajiem pretendentiem), speciālistu iesaisti un profesionālu ekspertīzi, ik uz soļa jūtama vēlme pat no koalīcijas partneru puses izvirzīt nesaprotamus priekšnoteikumus, piedāvāt samudžinātus risinājumus un pat šajā, sagatavošanās stadijā saglabāt veto tiesības.

Līdzīga situācija ir ar Latvijas enerģētiskās drošības nozīmīgākā projekta – sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības virzību. Kamēr valsts un iesaistīto personu galvenais uzdevums būtu argumentēt mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem (un šādi spēcīgi argumenti ir, tai skaitā bāzēti Latvijas unikālo nacionālo dabas resursu bagātībā) par Latvijas priekšrocībām, notiek bezkompromisa aizkulišu cīņa, lai „iecementētu” šo projektu Ventspilī vai „izsistu” termināļa būvniecību ar esošo gāzes piegādātāju „Gazprom” saistītām personām. Ne viens, ne otrs piegājiens nav realizējams, jo Ventspils gadījumā izmaksas ir būtiski lielākas, bet Eiropas komisijas kā līdzfinansētāja kategoriska prasība ir projekta attīstītāja neatkarība no esošā Krievijas monopolista.

Zinu, ka esmu neērts, jo, atrodoties ministra amatā, esmu pret jaunu ārzonas „roulendu” ietekmi uz šiem Latvijai nozīmīgajiem procesiem. Nepieļaušu, ka nacionālās vērtības tiek izkropļotas un publiski demonstrēts saimnieciskums faktiski virzīts šauram pašlabumam. Tomēr manis minētie piemēri rāda, ka shēmas un idejas par jaunām RTO, LK, VN u.c. joprojām ir dzīvas un to īstenotāji nesnauž.

Komentāri:
 
31
AUG
10:00 Partijas VIENOTĪBA kongress (Spīķeru koncertzāle, Ģenerāļa Radziņa krastmala 3, Rīga)