03.08.2018
Šadurskis: finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un pedagogu atalgojumam - IZM budžeta prioritātes

Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi papildus finansējuma pieprasījumu kopumā 25 prioritāro pasākumu īstenošanai 2019.gadam un turpmākajiem diviem gadiem, prasot papildu finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, studiju izmaksas koeficientu palielināšanai un valsts pētījumu programmu īstenošanai.

Pedagogu atalgojums, līdzekļi augstākās izglītības konkurētspējas veicināšanai un kvalitatīvai izaugsmei ir prioritārās jomas, kurām vajadzīgs papildus valsts budžeta finansējums, lai veidotu apstākļus valsts ekonomikas attīstībai un sabiedrības ilgtermiņa labklājībai, pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Jārada priekšnoteikumi, lai Latvijas augstskolām ir iespējas attīstīties un stiprināt to nozīmi Baltijas valstu un plašāka reģiona mērogā, uzskata ministrs.



“Pēdējos divos gados esam spējuši nodrošināt gan pedagogu atalgojuma kāpumu, gan finansējuma palielināšanu augstskolu akadēmiskajam personālam,” saka Šadurskis.



Pedagogu atalgojumam vispārējās, interešu un profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, kā arī pirmsskolai 2019.gadā kopumā nepieciešami 35.3 miljoni eiro. Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielināšanai 2019.gadā nepieciešami 5 834 553 eiro, 2020.gadā - 10 265 578 eiro un 2021.gadā - 26 963 308 eiro.

Šis finansējums ļautu nodrošināt pedagogu zemākās darba algas pieaugumu un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma izmaksu pedagogiem tām pašvaldībām, kas veikušas skolu tīkla sakārtošanas pasākumus un ievēro normatīvajos aktos noteikto skolēnu un skolotāju skaita attiecību.

 

Atalgojuma palielināšana motivētu jaunos skolotājus strādāt skolā un noturēt augsti kvalificētus pedagogus.

 

Zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski. Saņemot papildu finansējumu, līdz 2024.gada 1.septembrim pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro. Savukārt pedagogu darba samaksas nodrošināšanai bērnu no 1,5 gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pedagogiem 2019.gadā nepieciešami 25,3 miljoni eiro, vienlaikus nododot brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju pašvaldībām.

Tāpat ministrija par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi palielināt finansējumu studijām valsts dibinātajās augstskolās, lai varētu nodrošināt studiju vietas izmaksas pilnā apmērā. Šobrīd par vienu budžeta vietu augstākās izglītības iestādes saņem noteikto minimālo izmaksu koeficientu, lai gan vienas studiju vietas nodrošināšana izmaksā dārgāk. Lai pakāpeniski divu gadu laikā pārietu no minimālajiem uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem, kā arī nodrošinātu papildu 50 budžeta vietas dabaszinātņu skolotājiem, palielinātu snieguma un attīstības finansējumu, nākamajā gadā nepieciešami papildus 20,8 miljoni eiro, 2020.gadā un turpmāk ik gadu papildus 41,3 miljoni eiro. Sākot ar 2020. gadu tiek paredzēts arī snieguma finansējuma pieaugums par 7,3 miljoni eiro, lai ieviestu jaunus snieguma rādītājus, piemēram, sadarbība ar darba devējiem, internacionalizācija, iesaiste mūžizglītībā, absolventu nodarbinātība, iekļaujošā augstākā izglītība. No 2021. gada tiek paredzēts ieviest arī trešā pīlāra nacionālo finansējumu, lai pakāpeniski aizstātu Eiropas Sociālo fondu finansējumu.

Savukārt valsts pētījumu programmu izveidei, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem, 2019.gadā papildus nepieciešami 7,4 miljoni eiro, 2020.gadā- 9,5 miljoni eiro un 2020.gadā 10 miljoni eiro. Ar nozaru valsts pētījumu programmu izveidošanu tiks īstenota Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu, izaugsmes prioritāšu un specializācijas jomu attīstība. Nozaru ministrijas īstenos tādu tautsaimniecības nozaru pētniecības, tehnoloģijas un inovāciju valsts pasūtījumu, kas nodrošina pieprasījumu pēc zinātniskās pētniecības, jaunām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem un fokusē to sabiedrībai nozīmīgos virzienos.

Paredzēts arī pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu un nodrošināt jaunu datu apmaiņas pakalpojumu izstrādi un ieviešanu, kas atvieglos dažādas informācija apriti.

 

Iedzīvotājiem tiks atvieglota iespēja saņemt valsts pakalpojumus, pabalstus un atvieglojumus, jo nebūs nepieciešamas izziņas papīra formā.

 

Ministrija arī turpina darbu pie studējošo un absolventu reģistra, kas būs saistīts ar Valsts ieņēmuma dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, lai topošie studenti pirms augstskolas un studiju programmas izvēles varētu mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas absolvēšanas.

Tāpat tiek prasīts finansējums latviešu valodas apguvei diasporas nedēļas skolās, ārvalstu augstskolās, tālmācībā, kā arī Daugavas stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) rekonstrukcijai un tenisa centra "Lielupe" attīstības projekta pabeigšanai. Papildu līdzekļi nepieciešami arī atbalsta mehānismiem jaunatnes organizācijām, paredzot papildus valsts budžeta finansējumu to darbības nodrošināšanai.


Ar visiem IZM iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem iespējams iepazīties
ŠEIT.

 

Papildus informācija:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: prese@izm.gov.lv
Tālr.: 67047893, 26689592

Komentāri: