Kalniņas-Lukaševicas uzruna Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komitejā
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs!
Godātie komitejas pārstāvji!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks šodien uzstāties Jūsu godātajā komitejā.
Seši mēneši, vadot ES Padomes darbu, bijis iespēju un arī izaicinājumu laiks.
Iespējas saistījās ar jaunu institucionālo ciklu, kas sākās īsi pirms Latvijas prezidentūras, kad darbu uzsāka jaunai Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sastāvs. Eiropas Komisija uzsāka jaunu priekšlikumu izstrādi, kas tika iesniegti apstiprināšanai Eiropas Savienības likumdevējiem.
Galvenie izaicinājumi Latvijas prezidentūrai saistījās ar situāciju drošības jomā Eiropas Savienībā, tās kaimiņos un pasaulē kopumā. Situācija Ukrainā, Eiropas Savienības reakcija uz Krimas aneksiju dominēja visās aizvadītā gada valstu un valdību vadītāju sanāksmēs.
Vērā ņemami izaicinājumi starptautiskajai drošībai bija un joprojām pastāv arī citos reģionos, t.sk., Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Papildus, gada sākumā mēs saskārāmies ar jauniem pārbaudījumiem Eiropas Savienības drošībai, kas atklāja ES vājās vietas cīņā pret terorismu.
Vienlaikus Eiropas Savienība saskaras ar ievērojamu migrācijas spiedienu. Šī gada pirmajos mēnešos ES jau ieradušies vairāk nekā 150 000 patvēruma meklētāju.
Laikā, kad Latvija pārņēma ES Padomes vadību no Itālijas, Eiropas Savienības darba kārtībā svarīgāko vietu ieņēma sociālekonomiskā situācija Eiropas Savienībā un diskusija par izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu.
Trauslā izaugsme, kas liecināja par stagnācijas risku, zemā inflācija, un ievērojamie bezdarba rādītāji lika Eiropas Savienībai meklēt izaugsmi veicinošus risinājumus. Lai arī šogad ES ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, 2008. gada finanšu un ekonomikas krīzes sekas joprojām nav pilnībā pārvarētas. Finanšu situācija Grieķijā ir spilgts apliecinājums tam.
Lai arī Latvijai ir bijis jāvada ES Padomes darbs krīžu, satricinājumu un neskaidrības apstākļos, varu būt lepna par savu valsti, kas ir veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru pēc 10 gadu dalības Eiropas Savienībā. Mums ir izdevies īstenot savas stratēģiskās prioritātes – Konkurētspējīga Eiropapa, Digitāla Eiropa un Iesaistīta Eiropa.
Konkurētspējīga Eiropa
Eiropas Savienības konkurētspēja ir cieši saistīta ar izaugsmi un tādējādi – iedzīvotāju dzīves kvalitāti Eiropas Savienībā. Latvijas prezidentūra veltīja visas pūles, lai radītu un veicinātu maksimāli labvēlīgus apstākļus Eiropas Savienības sociālekonomiskajai attīstībai.
Latvijas prezidentūrā tika panākta vienošanās par trim Eiropas Savienības ekonomikas politikas prioritātēm – investīciju veicināšana, strukturālo reformu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošana –, kā arī uz šīm prioritātēm balstītām individuālām rekomendācijām katrai dalībvalstij.
Digitāla Eiropa
Latvijas prezidentūra sniedza ieguldījumu Eiropas digitālās ekonomikas un Digitālā vienotā tirgus potenciāla atraisīšanā, lai sekmētu ES konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu izveidi. Digitālā Vienotā tirgus potenciālais ieguldījums Eiropas Savienības ekonomikai varētu sniegt papildus 415 miljardus eiro un radīt simtiem tūkstošu jaunu un kvalitatīvu darba vietu.
Iesaistīta Eiropa
Sadarbojoties ar ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Latvijas prezidentūra veicināja drošību, ekonomisko un sociālo stabilitāti Eiropas Savienības kaimiņu reģionos un plašākā pasaulē. Īpašu uzmanību prezidentūra pievērsa attiecībām ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kā arī ES sadarbībai ar stratēģiskajiem partneriem tirdzniecības un drošības jomā.
Vienlaikus mēs spējām nodrošināt tūlītēju un kvalitatīvu reakciju uz negaidītiem izaicinājumiem.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, plānojot un nodrošinot prezidentūras norisi, mērķtiecīgi realizēja trīs vērtības – iesaiste, izaugsme un ilgtspēja.
Pilsoniskais dialogs
Pilsoniskās sabiedrības iesaiste un sociālais dialogs ir svarīgi visos politikas veidošanas procesos. Tāpēc esam gandarīti, ka kopīgi šīs vērtības prezidentūras laikā esam stiprinājuši.
Prezidentūras sagatavošanas posmā un tās norisē neatsveramu atbalstu sniegušas nevalstiskās organizācijās un sociālie partneri. Jau prezidentūras plānošanā 93 nevalstiskās organizācijas parakstīja sadarbības protokolu, apņemoties līdzdarboties prezidentūras sagatavošanā un norisē. Savukārt sociālie partneri un Latvijas valdība jau 2014.gada vasarā parakstīja Memorandu par sadarbību Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanā un norisē.
Pirmkārt, šī gada martā Rīgā notika nevalstisko organizāciju forums – viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pilsoniskā dialoga notikumiem Latvijas prezidentūras laikā. Forumā tika pieņemta Rīgas ceļa karte pilsoniskā dialoga stiprināšanai.
Tāpēc ar gandarījumu varu atzīmēt Jūsu komitejas rīkoto 10. Pilsoniskās sabiedrības dienu, kurā man bija tas gods piedalīties. Mums jāturpina strādāt, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības un to pārstāvju strukturētu un efektīvu iesaisti Eiropas Savienības interešu definēšanā, lēmumu pieņemšanas procesā, radot jaunus veidus pilsoniskās sabiedrības iesaistei.
Otrkārt, šī gada maijā Rīgā notikusī Austrumu Partnerības Pilsoniskās sabiedrības konference. Tā sniedza ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un iesaistē Austrumu partnerības politikas plānošanā un īstenošanā. Konference pulcēja vairāk kā 300 pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un ekspertus no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas.
Treškārt, Eiropas pilsoņu iniciatīva. Tai ir reāls spēks sabiedrības viedokļa mobilizēšanai. Taču mums ir jādomā, kā to padarīt efektīvu. Pēdējos mēnešos notika aktīva diskusija par Pilsoņu iniciatīvas pieredzi. Ceram, ka 23.jūnijā Vispārējo lietu padomē apstiprinātais Latvijas prezidentūras ziņojums par Padomē notikušo sākotnējo viedokļu apmaiņu un pirmajiem secinājumiem sniegs savu ieguldījumu kopīgajai diskusijai.
Ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas pilsoņu iniciatīva kļūtu pieejamāka un saprotamāka ES pilsoņiem.
Priekšsēdētāja kungs, komitejas pārstāvji,
Šodien, atskatoties uz paveikto, vēlos izcelt būtiskākos prezidentūras sasniegumus. Sasniegumus, kas nodrošina ieguvumus ikvienam Eiropas iedzīvotājam.
Jāatzīst, ka lai iepazīstinātu tikai ar galvenajiem sasniegumiem un paveiktajiem darbiem šo sešu mēnešu laikā, būtu vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Tādēļ esmu izvēlējusies šodien pieminēt 10 nozīmīgus, spilgtus un pilsoņu labklājību un drošību ietekmējošus lēmumus.
1. Eiropas stratēģisko investīciju fonds
Ar lepnumu varu teikt, ka, pateicoties mūsu pragmatiskajai pieejai darbam, rekordīsā laikā esam izveidojuši Eiropas stratēģisko investīciju fondu. Tas ļaus stiprināt ekonomikas konkurētspēju un atbalstīs mazos un vidējo uzņēmumu attīstību.
Piekritīsiet, ka 5 mēnešu laikā panākt vienošanos par vienu no galvenajām iniciatīvām konkurētspējas veicināšanai, ir liels sasniegums. Neapšaubāmi, ka vienošanās tika nodrošināta arī pateicoties sociālo partneru iesaistei.
2. Enerģētikas savienība
Esam likuši pamatu Eiropas Enerģētikas savienībai, kas vērsta uz ES enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu un kopīgu enerģētikas politiku Eiropas Savienībā.
Savā darbā mēs fokusējāmies uz nepieciešamību nodrošināt patērētājiem stabilas un pieņemamas enerģijas cenas, lielākas izvēles iespējas enerģijas tirgū un skaidrāku informāciju par enerģijas piegādātājiem.
Vēlos atzīmēt, ka komitejas sagatavotais atzinums par klimata un enerģētikas politikas ietekmi uz lauksaimniecību un mežsaimniecību sekmēja dalībvalstu izpratni par labākajiem veidiem kā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
3. Digitālais vienotais tirgus
Esam vienisprātis, ka mums ir jāiet roku rokā ar digitālo tehnoloģiju attīstību, lai spētu pielāgot sabiedrību digitālajam laikmetam.
Tāpēc esam vienojušies par darbībām, kas sekmēs digitālo risinājumu arvien plašāku izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tie būs digitālo datu piekļuves un drošības aspekti, kā arī digitālo prasmju nodrošināšana.
Par būtisku ieguldījumu uzskatām komitejas izpētes atzinumu par digitālās vides piedāvāto iespēju izmantošanu virzībā uz stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanu.
4. Sociālā dimensija
Esam vienisprātis, ka efektīvs sociālais dialogs sekmē nodarbinātību un darba vietu kvalitāti un ir būtisks priekšnosacījums ES konkurētspējas stiprināšanai ilgtermiņā.
Esam gandarīti, ka nodarbinātības veicināšanā akcentējām jautājumus, kuriem ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē bija pievērsta mazāka uzmanība, proti, darba vietu ilgtspēja un kvalitāte, ienākumu pietiekamība, karjeras iespējas, droša pāreja no vienas darba vietas uz citu.
Savukārt, jau šogad tiks sniegts atbalsts līdz 650 000 jauniešiem Eiropas Savienībā, izmantojot 1 miljarda eiro avansa maksājumus Jauniešu iniciatīvas īstenošanai un Jauniešu garantijas pasākumiem.
Stiprinot Eiropas Savienības sociālo dimensiju un Eiropas sociālās aprūpes politikas attīstību, nozīmīgu pienesumu sniedza komitejas izpētes atzinums par ilgtermiņa aprūpi un deinstitucionālizāciju.
5. Bioloģiskā lauksaimniecība
Esam gandarīti, ka mūsu paveiktais bioloģiskās lauksaimniecības jomā nodrošinās sektora tālāku attīstību, uzlabojot bioloģiskās ražošanas tiesību normas. Tāpat tas garantēs godīgu lauksaimnieku un uzņēmēju konkurenci, un vairojot patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem.
Šķēršļu novēršana bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai ES veicinās patērētāju pieprasījuma nodrošināšanu pēc bioloģiskiem produktiem, kā arī veicinās iedzīvotāju saudzīgu attieksmi pret vidi.
Godātais priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi,
Pēdējā gada laikā Eiropas iekšējā un ārējā drošība ir sastapusies ar nopietniem izaicinājumiem. Drošības izaicinājumi ir likuši mums pārvērtēt savas vērtības, un lielu darbu esam ieguldījuši atbildēs šiem izaicinājumiem.
6. Eiropas drošība
Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemti lēmumi, kas palielinās iekšējo drošību Eiropas Savienībā. Lēmumus izpildījām, balstoties uz trīs rīcības prioritātēm cīņai pret terorismu – iedzīvotāju drošības garantēšana, radikalizācijas novēršana un vērtību aizsardzība, kā arī sadarbība ar starptautiskiem partneriem.
Pamatojoties uz 12. februāra Eiropadomes secinājumiem, kā arī Rīgas kopīgo paziņojumu, Latvija savas prezidentūras laikā īpašu uzmanību veltīja tam, lai pilnībā izmantotu iespējas, ko sniedz Šengenas sistēma, pastiprinot un modernizējot ārējo robežu kontroli; apkarotu terorisma un vardarbīgā ekstrēmisma veicinošu saturu internetā; intensīvāk apmainītos ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un aģentūrām; kā arī pastiprinātu cīņu pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību.
Prezidentūras laikā atjaunojām ES iekšējās drošības stratēģiju 2015.-2020. gadam, par prioritātēm turpmākajam darbam izvirzot cīņu pret terorismu, smago un organizēto noziedzību, kā arī kibernoziedzību. Atjaunotā ES iekšējās drošības stratēģija ļaus visaptverošā un koordinētā veidā reaģēt uz jauniem apdraudējumiem.
Latvijas prezidentūra veicināja izpratni Eiropas Savienībā par ārējās drošības izaicinājumiem, t.sk. hibrīddraudiem, un iespējamām ES atbildēm, t.sk. stratēģisko komunikāciju.
Tāpat prezidentūras laikā tika izstrādāts ES rīcības plāns stratēģiskās komunikācijas jomā, lai pretotos dezinformācijas un propogandas kampaņām, kā arī sniegts mandāts ES Augstajai pārstāvei līdz 2015. gada beigām izstrādāt plašāku kopīgu ES ietvaru hibrīddraudu atvairīšanai.
Latvijas prezidentūras laikā uzsākts Eiropas Drošības stratēģijas pārskats, sniedzot mandātu ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos līdz 2016. gada jūnijam izstrādāt pirmo ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju.
Šie pasākumi veicinās lielāku ES un partnervalstu noturību pret valstisko un bezvalstisko grupējumu īstenotajiem hibrīddraudiem un kopumā stiprinās ES ārpolitiku un drošības politikas īstenošanu.
7. Sadarbība ar AP un Centrālāzijas valstīm
Esam gandarīti, ka Rīgas samits apliecināja stabilas ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā turpmāku diferenciētas pieejas attīstību, turpmākajā Austrumu Partnerības attīstības posmā svarīgs uzdevums būs saglabāt Austrumu partnerības vienotību.
Lai to sasniegtu, Rīgas samitā noteicām četras sadarbības prioritārās jomas laika posmam līdz 2017. gadam: valsts institūciju stiprināšana un labas pārvaldības stiprināšana; mobilitāte un cilvēku kontakti; tirgus iespēju attīstīšana; starpsavienojumu enerģētikas un transporta jomā uzlabošana.
Tāpat mums izdevās panākt vienošanos par finansiālo atbalstu Ukrainai un vienotu Eiropas Savienības nostāju konflikta Ukrainas austrumos risinājuma meklējumos.
Esam gandarīti, ka ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējo darbības dienestu, mums ir izdevies saglabāt ES vienotību Krievijas jautājumā, vēlreiz uzsverot, cik būtiski ir pildīt Minskas vienošanās saistības.
Esam gandarīti, ka mūsu prezidentūras laikā Centrālāzija ir atgriezusies aktīvajā Eiropas Savienības dienaskārtībā. Šajā kontekstā komitejas sagatavotais izpētes atzinums par ES – Centrālāzijas stratēģiju bija nozīmīgs ieguldījums diskusijās.
8. Migrācija
Liels izaicinājums mūsu prezidentūrai bija migrācijas jautājums, kas ir ļoti sarežģīts un politiski jūtīgs. Tas prasa līdzsvarotu pieeju, un tam nav risinājuma "uz ātru roku".
Latvijas prezidentūra nodrošināja nekavējošu ES Padomes iesaisti, lai rastu risinājumu migrācijas plūsmu radītā spiediena mazināšanai Vidusjūrā.
Tika sniegts ieguldījums ārkārtas Eiropadomes sagatavošanā, kurā tika lemts par tūlītējiem un ilgtermiņa migrācijas krīzes risinājumiem. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemts lēmums par FRONTEX[1] Aģentūras stiprināšanu, kā arī tika panākta vienošanās par militāras operācijas uzsākšanu Vidusjūrā kontrabandistu tīklu apkarošanai.
Vienlaikus redzam, ka atšķiras dalībvalstu viedokļi par to, kādai tieši jābūt Eiropas Savienības atbildei šim izaicinājumam un kā tā atsauksies uz katru atsevišķo dalībvalsti. Jau tagad ir skaidrs, ka migrācijas radītie izaicinājumi būs aktuāli turpmākajā Eiropas dienaskārtībā.
Dāmas un kungi!
Kā pēdējos divus es minēšu jautājumus, kas noteica mūsu prezidentūras noslēdzošās nedēļas darba kārtību.
9. Grieķija
Nenoliedzami, ka situācija Grieķijā ir ietekmējusi Eiropas dienaskārtību. Kā prezidentūra esam atbalstījuši mērķtiecīgus centienus rast situācijas risinājumu.
Tieši šajā brīdi turpinās sarunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem. Mēs patiesi ceram uz situācijas pozitīvu risinājumu.
10. Viesabonēšana
Aizvakar pēc vairāk nekā 12 stundu intensīvām sarunām ar Eiropas Parlamentu mums izdevās vienoties par viesabonēšanas piemaksas atcelšanu jau no 2017. gada 15. jūnija un par pirmajiem atvērta interneta noteikumiem Eiropas Savienībā.
Šis nozīmīgais mūsu prezidentūras sasniegums būs ieguvums ikvienam iedzīvotājam, jo vienošanās paredz būtisku viesabonēšanas maksas samazināšanu jau no nākamā gada 30. aprīļa.
Priekšsēdētāja kungs, komitejas pārstāvji,
Kā jūs variet redzēt – Latvijas prezidentūra ES Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs – Konkurētspējīga Eiropa, Digitāla Eiropa un Iesaistīta Eiropa -, vienlaikus spējot nodrošināt tūlītēju un kvalitatīvu reakciju uz izaicinājumiem ES iekšējai drošībai un ES migrācijas un patvēruma politikai.
Latvija nodrošināja ES Padomes ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomiskās atlabšanas un izaugsmes politikā. Sadarbojoties ar ES Augsto pārstāvi ārējā un drošības politikā, Latvijas prezidentūra ir veicinājusi drošību, ekonomisko un sociālo stabilitāti ES kaimiņu valstīs un plašākā pasaulē.
Tādējādi Latvijas prezidentūra ir sniegusi savu artavu t.s. trio prezidentūras ietvaros definētā mērķa īstenošanā: "pilnībā pārvarēt ekonomisko un finanšu krīzi, veicināt Savienības izaugsmi, stiprināt Savienības spēju nodrošināt vairāk darbvietu un izmantot digitālās iespējas, aizsargāt pamattiesības un pilnā mērā pildīt savus uzdevumus strauji mainīgajā pasaulē".
Atskatoties uz sasniegto, redzams, ka esam strādājuši un izmantojuši mums sniegtās iespējas. Mums ir izdevies sasniegt konkrētus rezultātus. Tāpat esam aizsākuši vairākas būtiskas iniciatīvas.
Godātais priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi,
Vēlos vēlreiz pateikties Jūsu komitejai par izcilo sadarbību un ieguldījumu Eiropas Savienības aktuālās dienas kārtības veidošanā.
Tāpēc tieši šodien man ir īpašs prieks apliecināt, ka pirmdien COREPER tika panākta vienošanās par Padomes lēmumu par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sastāvu, kas ļaus komitejai netraucēti turpināt savu darbu. Šis lēmums vēl būs formāli jāapstiprina kādā no jūlija Padomēm. Taču jau tagad mēs visi varam ar lielu atvieglojumu uzelpot.
Šodien mums ir patiess pamats uzskatīt, ka ir labi pastrādāts. Es novēlu vislabākos panākumus Malosse kungam un aizejošajam komitejas sastāvam. Kā arī vēlos apsveikt Dassis kungu kā ienākošo komitejas priekšsēdētāju. Mēs visi ar nepacietību gaidīsim, kad jaunais komitejas sasaukums sāks savu darbu.
Paldies par uzmanību!