Skip to main content

Kristovska runa “Eiropeiska Vienotība dinamiskā pasaulē” VIENOTĪBAS kongresā

Latvija kā ikviena valsts ir pasaules dinamisko procesu neatraujama sastāvdaļa. Prasība pēc vairāk brīvības, labklājības, drošības un solidaritātes ir milzīgs izaicinājums valstu valdībām un visai starptautiskajai sabiedrībai. Šādu mērķu sasniegšana prasa plašus resursus un to efektīvas izmantošanas koordināciju, kas nav pa spēkam vienai valstij vai tautai. Tāpēc un tikai cieši integrēta dalība ES un NATO rada vairāk Latvijas valsts pašcieņas, paļāvību uz nākotni un mazina saskatāmus īstermiņa riskus. Tomēr radušās iespējas ir jāspēj pēc iespējas sekmīgāk izmantot ciešas konkurences vai pat ekonomiskās krīzes apstākļos.

Eiropas atbilde krīzei – ir vairāk spēcīgas Eiropas! Darba vietu radīšana, valstu, Eiropas ilgtspējīga, videi draudzīga izaugsme ir ikdienas aktuālā tematika. Ko tas nozīmē Latvijai? Kā rīkoties un izvērsties Vienotībai, lai valsts tās vadībā spētu mazināt pārrobežu riskus, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrības radošumu, inovatīvu garu, valsts izaugsmi un konkurētspēju!? Ir pavisam konkrētas izpausmes Eiropas stabilitātes mehānisma izpratnē, ekonomiskās pārvaldības jomā, līdz pat finanšu uzraudzības un dalībvalstu nodokļu politikas koordinācijas izveidei, kas arī Latviju tuvina federālai Eiropai.

Vienotībai ir jātiek skaidrībā vai solidaritāte dalībvalstu starpā, sadarbība tādās pārrobežu politikas jomās kā enerģētika, transports un ārlietu politika, kur ES pievienotā vērtība var būt ļoti liela, pilnībā apmierina mūsu priekšstatus par Latviju Eiropā, modernajā pasaulē! Ir jāsaprot, ka ir jomas, kurās

ES gatavojas daļu dalībvalstu valdību esošo politisko pienākumu pārcelt uz Eiropas līmeni. Tiek apgalvots, ka šāds solis paaugstinās ES konkurētspēju, pieaugs atdeve no ieguldījumiem un samazināsies dažādas izmaksas. Šajā sakarā Eiropas Tautas partijas grupas EP līderis francūzis Žozefs Dols norāda, ka „krīze tiks pārvarēta tikai tad, ja dalībvalstis sapratīs, ka kopēja 27 valstu rīcība izmaksās mazāk un būs produktīvāka nekā izolēta.”

Neskatoties uz to mēs dzīvojam laikā, kad nepietiek „eiroentuziasma”, toties „populisma” un emocionālu nostāju, kas neko nerisina ir pārpārēm. Ir skaidri jāpasaka, ka mēģinot norobežoties vai ignorējot pasauli, Latvija neizvairīsies no globālās sasilšanas sekām, tā nespēs ignorēt Fukušimas sindroma radīto postu, Latvijai nepalīdzēs vaimanas par politisko augstprātību, kuru apliecina lielvaras. Mūsu nacionālie resursi var atrisināt tikai niecīgu daļu no kopējās Eiropas, Eiroatlantiskās telpas, kopējās globālās problēmas.

Tāpēc, nodrošināt mūsu nākotni nozīmē nodrošināt, pirmkārt jau izprast mūsu laikmetu, globālos procesus, Eiropas, Latvijas, galu galā Vienotības un tās veidojošo partiju, tās ļaužu kopējās vērtības! Mēs, kas nākam no PS skaidri tās apzināmies un vēlamies dzīvot to kontekstā, kas apliecina piederību Rietumu pasaulei, kuras demokrātijas un cilvēktiesību, labas pārvaldības pamatā ir kristietības pamat atziņas. Tātad Eiropa ir risinājumu meklējums problēmu gūzmai, kas skar arī mūs ikvienu.

Tā ir centriski labēja politikas izpratne, kas dziļi iesakņota Eiropas kontinenta nesenajā vēsturē un civilizācijas humānisma izpausmēs. Eiropas projekts. Spēcīga Eiropa Globālā pasaulē. Pārtikusi, sociāli atbildīga Eiropa, kuru virza brīvā tirgus ekonomika. Demokrātiska, transparenta un efektīvā Eiropa, kas atrodas tuvu saviem pilsoņiem. Tie ir principi, kas raksturo Eiropas tautas partiju kopu (EPP) pašā Eiropā un starptautiski.

Atgādinu, ka EPP kā lielākā Eiropas partija, kurā sastāv 75 partijas (JL un PS tajā skaitā) dalībnieces no 39 valstīm. 20 valstu un ministru prezidentu (14 ES (V. Dombrovskis) un 6 ne ES dalībvalstis), 13 eirokomisāri (A. Piebalgs), lielākā EP deputātu grupa ar 265 dalībniekiem, kas palielināsies (K. Šadurskis). EPP vada trīs galvenās ES institūcijas. Eiropas Komisiju – Žozē Manuels Barroso, EiroPadomi – Hermans Van Rompejs, Eiropas Parlamentu – Jerži Buzeks. Arī Polijas prezidentūra pašreiz ir EPP ietilpstošas partijas premjerministra Daniela Tuska vadībā.

Ar šādi strukturētu politisku sistēmu un aktīvu darbu un tā rezultātiem dažādās valstīs, EPP ir atbildīga kā savu pilsoņu, tautas, savu vēlētāju priekšā, tā arī, nebaidos teikt – pašreizējās sociāli ekonomiskās krīzes apstākļos par visas Eiropas, par visa kontinenta nākotni. Nav šaubu, ka mēs Vienotība esam veduši Latviju ārā no ekonomiskās krīzes, esam uzkrājuši pieredzi, EPP esam pamanīti un atzīti. Taču man ir pilna pārliecība, ka EPP ietvaros ir jāveic daudzkārt lielāks aktīvs darbs, lai savu politisko varēšanu apliecinātu un gūtu redzamu ietekmi uz Eiropas politiskās skatuves. Ir daudz formātu EPP, kur Vienotībai būtu jāņem aktīva dalība. Tam ir jāvelta atbilstoši vienotības līdzekļi un jānodrošina dažādos EPP formātos un politikas procesos iesaistīto Vienotības pārstāvju darbības, nebaidos pat teikt ideju, domu, to izpausmju koordinācija. Varu apliecināt, ka varu tikai nepiekrist tiem, kas par tādiem EPP formātiem, kā EPP Politiskā asambleja vai EPP ikgadējais kongress izsakās ar jaušamu skepsi vai intereses trūkumu. EPP ietvaros tiek veidota Eiropas, tātad Latvijas nākotne.

Tātad es vēlos pieteikt nepieciešamību un gatavību Vienotībai mērķtiecīgi un organizēti sevi apliecināt uz EPP politiskās skatuves pat finansiālu līdzekļu trūkuma situācijā. Runa ir par aktīvu līdzdalība un regulāru darbu uz Eiropas un starptautiskās politiskās skatuves.

 

Dalies ar ziņu