Pārejai uz eiro līdz šim neliela ietekme uz cenu izmaiņām
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) otrdien, 11. februārī, publiskotā informācija par inflāciju šā gada janvārī uzrāda, ka patēriņa cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājušās par 0,6%, un par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri. Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, „Godīgs eiro ieviesējs” un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.
„Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,” saka finanšu ministrs Andris Vilks.
Patēriņu cenas šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir kāpušas par 0,6%, kas ir nedaudz mazāk nekā FM prognozētais cenu kāpums janvārī. Kā arī gaidīts, patēriņa cenu dinamiku spēcīgi ir ietekmējuši sezonālie faktori, jo katru gadu janvārī ir novērojams gada laikā spēcīgākais cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, dārzeņiem. Savukārt, pēc jaunā gada parasti būtiski mazinās apģērbu un apavu cenas, sakarā ar vērienīgajām ziemas preču izpārdošanām. Visi šie faktori neizpalika arī šogad.
Jau iepriekš bija sagaidāms, ka janvārī inflāciju lielākoties ietekmēs tieši pakalpojumu cenas. Tas lielā mērā saistāms ar ienākuma līmeņa kāpumu zemo algu segmentā, saistībā ar minimālās darba algas celšanu, kam attiecīgi arī sekoja darbaspēka ietilpīgo pakalpojumu cenu kāpums. Jāatzīmē, ka tieši pakalpojumu sektorā gan cenas, gan arī algas ir zemas salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, un gaidāms, ka cenu konverģence pakāpeniski turpināsies.
Tomēr nevar noliegt, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu. Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.
Eiro ietekmes novērtēšanu veic, salīdzinot cenu izmaiņas pirms un pēc valūtas maiņas, lai noteiktu, kuras izmaiņas atbilst sezonālajiem un citiem faktoriem, un kuras izmaiņas klasificējamas kā netipiskas. Daudzas cenu pārmaiņas var būt īslaicīgas, tādējādi sezonai netipisku cenu pārmaiņu (piemēram, eiro ieviešanas) ietekmi uz inflāciju būs iespējams novērtēt gada laikā. Tomēr līdzšinējie dati par netipiskām izmaiņām neliecina.
Atšķirībā no vairākām citām valstīm, Latvijā ir pieejami cenu monitoringa dati, kuros cenas redzamas latos pirms valūtas maiņas, un eiro pēc valūtas maiņas. Tas ļauj analizēt psiholoģiski pievilcīgo, jeb „apaļo” cenu izmaiņas valūtas maiņas procesā. Šāda cenu politika visbiežāk raksturīga pakalpojumu, taj skaitā sabiedriskās ēdināšanas sfērā.
Iedzīvotāju priekšstatu par cenām veido biežāk pirktās preces, kas veido pusi no izdevumiem
Pētījumu kompānija TNS februāra sākumā veica aptauju, vaicājot iedzīvotājiem, kā viņuprāt 2013. gadā Latvijā mainījušās patēriņa cenas, un par cik procentiem. Vairumam aptaujāto (83%) šķiet, ka patēriņa cenas Latvijā ir augušas, vidēji par 10,5%. Savukārt CSP apkopotā statistika liecina, ka cenas gada laikā kāpušas vien par 0,4%.
„Interesanti, ka vairums iedzīvotāju uzskata – cenas visvairāk augušas pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, mājoklim, kā arī transportam un degvielai. Tikmēr CSP dati šajās grupās liecina par niecīgām cenu izmaiņām vai pat kritumu,” saka socioloģe, pētījumu kompānijas TNS valdes locekle Ilva Pudule. „Minētās trīs patēriņa grupas iedzīvotāji min kā tās, kas veido lielāko izdevumu īpatsvaru viņu mājsaimniecībā. Tomēr vairumā gadījumu iedzīvotāju cenu uztveri veido ikdienas pirkumi, kuri cenu ziņā ir samērā nelieli, bet notiek salīdzinoši bieži.”
Kopumā ikdienas pirkumi Latvijā veido nedaudz vairāk nekā 50% no kopējiem izdevumiem. Pētījumi liecina, ka cilvēki cenu pieaugumu pamana daudz spilgtāk, un bieži vien nenofiksē gadījumus, kad cenas krītas.
Piemēram, lielākais cenu pieaugums 2013. gada decembrī, salīdzinot ar 2012. gada decembri, ir novērots kartupeļiem – par 14,2%, pienam un piena produktiem par 6,5%, un svaigām zivīm par 5,1%. Tikmēr cenas ir kritušās – olām par 17,2%, tējai un kafijai par 10,2%, un siltumenerģijai – par 8,%. Tātad kopējais patēriņa cenu indekss ir samazinājies par 0,4%. Tomēr iedzīvotājiem šķiet, ka cenas kopumā ir augušas.
I. Pudule uzsver, ka nozīme ir arī naudas vērtības izpratnei, kas līdz ar valūtas maiņu valstī vēl tikai veidojas. „Cenu vērtības izpratne eiro veidosies pamazām – vismaz gadu, senioru grupā ilgāk. Šo procesu katram ir lietderīgi mērķtiecīgi veicināt, izmantojot cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, kad līdz 1. jūlijam cenas būs atspoguļotas gan latos, gan eiro.”
Ekonomikas attīstība noteiks inflācijas dinamiku nākotnē
Cenu izmaiņas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju ienākumu līmeni. Ar 2014. gada janvāri minimālā darba samaksa ir paaugstināta par 12,4%. Atbilstoši darba samaksas pieauguma tendencēm, straujāk varētu sadārdzināties vienīgi pakalpojumi, kuru sniegšanai ir liela darbietilpība. Arī nodokļu izmaiņām, izņemot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un dabasgāzei, nozīmīga iespaida uz cenām šogad nebūs. Līdz ar to FM prognozē, ka spēcīgākais ietekmējošais faktors 2014. gadā būs elektroenerģijas tarifu kāpums ar prognozēto ietekmi ap 0,5 procentpunktiem, savukārt kopumā gada vidējā inflācija saglabāsies salīdzinoši zema – 2014. gadā nepārsniedzot 2%.
Vienlaikus eksperti uzsver, ka tālākā attīstība būs atkarīga no produktivitātes kāpuma. „Kāpinot darba samaksu straujāk nekā produktivitāti, valsts ekonomika riskē ar konkurētspējas zudumu. Tieši konkurētspējas zudums padarīja 2008.-2010. gadu ekonomisko krīzi īpaši smagu. Tāpēc valdības prioritāte ir atgriezt darba tirgū tos darbaspējas vecuma iedzīvotājus, kuri pašlaik nevar atrast darbu,” uzsver A.Vilks.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]