Šadurskis: Jaunais pedagogu darba samaksas modelis rada pamatu ilgtermiņa attīstībai
“Pedagogu jaunais atalgojuma modelis nozīmē to, ka skolotāji saņems nevis vienreizēju algas pielikumu, bet jaunu ilgtermiņa sistēmu, kas ir priekšnoteikums arī turpmākam darba samaksas pieaugumam,” šodien pēc pedagogu atalgojuma jaunā modeļa apstiprināšanas Ministru kabinetā pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
“Savu solījumu, stājoties izglītības un zinātnes ministra amatā, esmu pildījis, un pedagogi no 1. septembra saņems atalgojuma pieaugumu. Šis ir lielākais finansējuma palielinājums jebkurā no nozarēm tieši atalgojuma ziņā, kāds ir panākts pēdējo desmit gadu laikā. Kopumā pedagogu darba samaksai papildus būs pieejami 56 miljoni eiro,” norāda K.Šadurskis.
Pedagogi saņems jaunu ilgtermiņa sistēmu, kas balstīta uz izcilību un kurā alga virs vidējās sabiedriskajā sektorā ir nevis izņēmums, bet lietu kārtība, kādu ir pelnījuši gan skolotāji, gan skolēni, ir pārliecināts ministrs.
Kopumā pedagogu atalgojumam trīs gadu laikā papildus tiks novirzīti 56,5 miljoni eiro, no kuriem 47,5 miljoni eiro 2017. gadā, 52,8 miljoni eiro 2018. gadā, 2019. gadā sasniedzot 56,5 miljonus eiro. Paužot gandarījumu, ka izdevies panākt vienprātīgu atbalstu darba samaksu palielināšanai kultūras izglītības pedagogiem, ministrs norāda, ka papildus no valsts budžeta šim mērķim piešķirti 4,5 miljoni eiro. Tādejādi kopējais valsts papildus mērķdotācijas pieaugums pedagogu darba samaksai veidos 31,5 miljonus eiro ik gadu. Veicot finansējuma pārdali no izglītībai mazāk raksturīgām funkcijām, IZM ietvaros ir rasti papildu 16 miljoni eiro, kurus IZM jau 2017. gadā novirzīs atalgojuma palielināšanai arī sporta treneriem, profesionālās izglītības pedagogiem un augstskolu akadēmiskajam personālam.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu.
“Īsā laika posmā, nepilnos piecos mēnešos, Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā ir izstrādātas un valdībā pieņemtas pedagogu darba samaksas un skolu tīkla reformas, kas neauglīgās diskusijās bija iestigušas vairāku gadu garumā, tikmēr turpinoties izglītības sistēmas stagnācijai. Esmu gandarīts par valdības lēmumu reformu sākumam izglītības jomā, kas apliecina vienotu izpratni un spēju pieņemt lēmumus valdībai prioritārās jomās.”
Ministrs uzsver, ka virzītās pārmaiņas ir jāskata izglītības sistēmas reformu kopainā. Šis solis ir sākums, lai turpinātu pārmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā. Šis ir solis, lai pedagoga profesija kļūtu pievilcīga arī finansiālā ziņā, lai nozarei piesaistītu arvien jaunus un talantīgus skolotājus, jo mūsu virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas ikvienam skolēnam.
Reformu galvenais uzdevums ir celt izglītības kvalitāti, lai lielākie ieguvēji ir bērni un viņu vecāki. “Aicinu būt arī reālistiem un raudzīties ar izpratni, jo reformu ieviešana un mērķu sasniegšana prasīs gadus. Lai Somija sasniegtu savu augsto izglītības kvalitātes līmeni, bija jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, un reformas turpinās joprojām. Esmu pārliecināts: ja spēsim konsekventi īstenot vajadzīgās pārmaiņas, pirmos rezultātus sajutīsim jau tuvāko gadu laikā. Lai panāktu kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā, to īstenošanā ir jāiesaistās plašai sabiedrībai – valstij, pašvaldībām, vecākiem, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Lai sasniegtu pozitīvas pārmaiņas ir jārēķinās arī ar lēmumiem, kurus dažkārt ir smagi pieņemt,” atzīst izglītības un zinātnes ministrs.
IZM pedagogu atalgojuma modeli ir sagatavojusi saskaņā ar 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izstrādāto un Saeimā 2015. gada 17. decembrī pieņemto lēmumu „Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem un citiem politikas plānošanas dokumentiem.
Atalgojuma izmaiņas
No 2016.gada 1.septembra atalgojums tiks palielināts vispārējās izglītības pedagogiem 1.-12. klašu posmā, nosakot minimālo darba samaksas apmēru 680 eiro par likmi, kas būs 30 astronomiskās stundas. Līdz šim bija spēkā minimālā darba samaksa par likmi, kura bija noteikta 21 kontaktstunda, 420 eiro apmērā. Izlīdzinot slodzes aprēķinu, līdz šim minimālā darba samaksa veidoja 588 eiro. Jāņem vērā, ka apstiprinātais pedagogu darba samaksas modelis papildus paredz 13,5% īpašam pedagogu darba samaksas fondam, no kura skolas direktoram būs iespējas veikt piemaksas par papildus darbu un izcilību. Darba samaksu skolā veidos trīs finanšu avoti: pedagoga algas likme, atbalsta personāla fons (18%) un pedagogu darba samaksas fonds (13,5%).
No 1.septembra atalgojums tiks palielināts arī 5.-6. gadīgo pirmsskolas pedagogiem. Lai arī sākotnēji, IZM bija plānojusi noteikt algas likmi līdzvērtīgu vispārējās izglītības pedagogiem 680 eiro apmērā, tomēr ņemot vērā pašvaldību finansiālās iespējas nodrošināt atbilstošu atalgojumu pārējiem pirmsskolas pedagogiem, kas ir pašvaldību kompetencē, apstiprinātie noteikumi paredz pakāpenisku algu pieaugumu, nosakot, ka no 1.septembra tā ir 620 eiro un no 2017. gada 1.septembra 680 eiro.
Atalgojums tiks palielināts arī atbalsta personālam: psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.
No 2017. gada 1.janvāra veicot finansējuma pārdali IZM budžeta ietvaros, tiks novirzīti 16 miljoni eiro profesionālās ievirzes, profesionālās izglītības, kā arī augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanai.
Teritoriālie skolēnu/skolotāju attiecības koeficienti
Taisnīga finansējuma sadale ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko risina IZM sagatavotais pedagogu darba samaksas modelis, izlīdzinot milzīgo plaisu atalgojuma disproporcijā. Taisnīguma principi ir iekļauti arī jaunā, realitātei atbilstoša skolēnu/skolotāju proporcijas noteikšanai teritoriālajā dalījumā. Pašlaik ir spēkā administratīvi teritoriālais dalījums divās grupās, republikas pilsētās un novados, kas nespēj nodrošināt nedz taisnīgus principus, nedz atbilst reālajai situācijai. Ņemot vērā iedzīvotāju disproporciju un attiecīgi arī skolēnu blīvumu dažādos novados, turpmāk IZM piedāvā noteikt plašāku dalījumu septiņās grupās. Lauku novados un mazāk apdzīvotos novados skolēnu/skolotāju attiecība tiks noteikta proporcionāli zemāka, nekā pilsētās un blīvi apdzīvotos novados. Savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu proporcija tiek noteikta augstāka.
Pedagogu darba samaksas valsts mērķdotācijas izmaiņas pašvaldībām
Pedagogu atalgojuma mērķdotācijas apjoms pieaugs vairāk nekā 105 Latvijas pašvaldībās. Lielākais mērķdotācijas pieaugums būs šādās pašvaldībās: Priekuļu novadā (+20,9%), Sējas novadā (+20,6%), Durbes novadā (20,1%), Viesītes novadā (19,9%), Skrīveru novadā (+19,8%), Ropažu novadā (+19,6%), Skrundas novadā (+19,3%), Dundagas novadā (+19,1%), Lielvārdes novadā (+19,1%) un Ozolnieku novadā (+19%). Mērķdotācijas pieaugums virs 15% būs 49 novadiem, kas ir 41% no Latvijas pašvaldībām. Pieaugums no 10% līdz 15% būs 25 novadiem vai 21% pašvaldību. No pieciem līdz desmit procentiem mērķdotācija pieaugs 20 novadiem vai 17% pašvaldību. Līdz pieciem procentiem mērķdotācija pieaugs 11 novadiem (9% pašvaldības).
Viens no svarīgākajiem modeļa uzdevumiem ir nodrošināt izglītības pieejamību, īpaši lauku novados. Bērniem, kuri mācās sākumskolā no 1. līdz 6.klasei, modelis paredz, ka skola būs pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Kas attiecas uz izglītības posmu no 7. līdz 12. klasei, tad modelis paredz pašvaldībām finansiāli motivējošu mehānismu, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības prasībām atbilstošu, skolu tīkla attīstībai.
MK noteikumu projekts pieejams šeit.
Papildus informācija:
Mārtiņš Langrāts
Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska padomnieks
E-pasts: [email protected]
Tālr.: 67047960, 29457289