Valda Dombrovska runa
Godātie domu biedri, partijas biedri, Vienotības dibinātāji un atbalstītāji!
Nākamnedēļ apritēs tieši gads, kopš tika apstiprināta manis vadītā valdība. Mēs pārņēmām varu situācijā, kad vecās koalīcijas partijām vara bija kļuvusi par apgrūtinājumu. Situācijā, kad „trekno gadu” bezatbildīgā politika bija izgāzusies un valstij reāli draudēja bankrots. Toreiz „Jaunā laika“ izvēle bija ļoti smaga. Vai nu iet vienā koalīcijā ar politiķiem, ar kuru realizētās politikas sekām mēs joprojām cīnāmies, vai palikt mūžīgā opozicionāra lomā un netieši pieļaut, lai ekonomiskās krīzes apstākļos turpinās tā pati bankrotējusī politika, pret kuru sabiedrība atklāti protestēja jau Lietussargu revolūcijas laikā.
Lai cik sarežģīts ir bijis šis aizvadītājs gads, šobrīd kā Ministru prezidents varu apliecināt, ka mūsu lēmums uzņemties valdības vadību bija pareizs. Vēl vairāk: iespējams, ka šis nozīmīgais laiks valsts vadībā kļuva par tiešu apstiprinājumu tam, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām mums jāiet kopā ar saviem sabiedrotajiem. Tikai tā mēs varam nostiprināt savas pozīcijas un iegūt lielāku sabiedrības uzticēšanos ar daudz plašāku pārstāvniecību 10.Saeimā. Arī šīs valdības darbs ritētu daudz savādāk, ja koalīcijas vairākumu veidotu šobrīd topošā Vienotība. Tādēļ, izmantojot šo tribīni, es vēlos pateikties gan uzticamajiem koalīcijas partneriem – Pilsoniskajai Savienībai, gan ārpus koalīcijas esošajiem Sabiedrības citai politikai Saeimas deputātiem, kas Latvijas valstij izšķirīgos lēmumos vienmēr apliecinājuši savu atbalstu valdības politikai. Paldies Jums visiem!
Gada laikā mēs esam paveikuši divus Latvijai izšķirošus darbus – ir novērsts valsts bankrots un nodrošināta valsts stabilizācija. Tagad ir jāsper trešais solis – jāsāk pakāpeniska, bet stabila un ilgtspējīga valsts attīstība.
Valsts finansiālā stabilitāte nav tikai abstrakts jēdziens, tas ir reāls pamats valsts ekonomikas attīstībai. Valsts finansiālā stabilitāte ir vistiešākajā veidā saistīta ar iespējām piesaistīt investīcijas un kredītresursu pieejamību mūsu uzņēmējiem.
Pirms gada Latvijas valsts bija bankrota priekšā un pilnā mērā iezīmējās krīzes kopaina – strauji pieaugošs bezdarbs, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, minimālas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū.
Gada laikā situācija ir būtiski mainījusies. Finanšu tirgus ir nomierinājies un RIGIBOR likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Baumošana par lata devalvāciju ir beigusies. Tekošais konts ir ar ievērojamu pārpalikumu. Pasaules ekonomikas speciālisti atzīst, ka esam uz pareiza ceļa. Eiropas Komisija savā janvāra ziņojumā ir secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek īstenota atbilstoši plānam. Jau divas kredītreitingu aģentūras ir paaugstinājušas Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Iezīmējas pieaugums rūpnieciskās ražošanas un eksporta rādītājos. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pārvarēšanai.
„Jaunais laiks” vada Latvijas valdību, un līdera statuss uzliek milzu atbildību par to, lai izdotos šo virzību saglabāt. Neskatoties uz domstarpībām koalīcijā un priekšvēlēšanu gaisotni, mums ir jāspēj konsekventi turpināt iesāktais darbs. Sliktākais, kas šogad varētu notikt, būtu politiķu atkāpšanās no Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanas un vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi popularitātes reitingu vārdā pakļaujot Latvijas nākotni ārkārtējam riskam.
Lai cik tas liktos paradoksāli, tieši krīze mūsu valstij sniedz iespēju no burbuļekonomikas, kas balstījās uz lētu kredītresursu bezatbildīgas tērēšanas, pāriet uz atbildīgu pašu pelnītas labklājības audzēšanu.
Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos – fiskālā konsolidācija, ekonomikas sildīšana un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai.
Par fiskālo konsolidāciju.
Latvijas rūgtā pieredze vēlreiz apstiprina manu pārliecību, ka ilgtspējīgas izaugsmes obligāts priekšnoteikums ir valsts finansiālā stabilitāte.
Esam nodrošinājuši Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā paredzēto budžeta deficīta mērķu izpildi – 2009.gadā 10% no IKP un šogad 8,5% no IKP. Tas prasīja smagus lēmumus, bet krīzes apstākļos vieglu iespēju vairs nebija.
Panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizņēmējiem mums ļāva paātrināti izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un jau februārī uzsākt pensiju izmaksu pilnā apmērā. Jau aprīlī, un nevis līdz 2015.gadam, kā to nosaka Satversmes tiesas spriedums, uzsāksim iekavēto pensiju izmaksu.
Fiskālā konsolidācija būs jāturpina arī turpmākajos gados, lai 2012.gadā izpildītu Māstrihtas kritēriju – budžeta deficītu zem 3% no IKP un lai 2014.gadā Latvija varētu ieviest eiro.
Konsekventi jāturpina īstenot strukturālās reformas un jāturpina samazināt administratīvos tēriņus. Pagājušā gadā ministriju centrālie aparāti tika samazināti vidēji par 30%, bet aģentūru skaits samazināts uz pusi. Jāturpina darbs pie valsts funkciju izvērtēšanas, atbalsta funkciju centralizācijas un vienas pieturas aģentūru ieviešanas.
Svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt fiskālo disciplīnu pēc krīzes pārvarēšanas. Latvijas demokrātiskajā sistēmā, kuru līdz šim raksturo īslaicīgas un sadrumstalotas koalīcijas, partijas nereti padodas populistiskam spiedienam, piemirstot par valsts makroekonomisko stabilitāti. Pašreizējā krīze uzskatāmi parāda, pie kādām sekām šāds īstermiņa populisms var novest. Šajā sakarā valdība ir uzsākusi darbu pie fiskālās disciplīnas likuma, kas ierobežotu maksimālo budžeta lielumu atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā.
Par ekonomikas sildīšanu.
Par vienu no pamatpīlāriem, uz ko balstīt varas politiku nākotnē, esmu definējis valsts konkurētspējas atjaunošanu un palielināšanu. Pasaules pieredze liecina, ka valsts nozīmi un vietu nosaka nevis tās ģeogrāfiskais izmērs, bet gan politiķu un sabiedrības vienošanās par skaidriem politiskiem un ekonomiskiem mērķiem, citiem vārdiem – vienota vīzija un apņēmība to padarīt par īstenību. Es ticu, ka mēs varam kļūt par Eiropas pārtikušu, ekoloģiski tīrāko un cilvēkam komfortablāko zonu – Latvija to var.
Veicot apjomīgus fiskālās konsolidācijas pasākumus mēs nevaram paļauties uz iekšzemes patēriņu kā ekonomikas dzinējspēku.
Ekonomikas atveseļošanas galvenā prioritāte šobrīd ir eksports. No jūnija esam iedarbinājuši eksportkredīta garantiju sistēmu. Eksportspējas palielināšana ir stabilākais pamats darbavietu skaita pieaugumam Latvijā.
Būtiska loma ekonomikas sildīšanā ir ES fondu līdzekļiem. Esam veikuši ES fondu pārdali, ievērojamus papildus līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam atvieglojuši administratīvās procedūras un paātrinājuši fondu apguvi. ES fondu projekti līdz 2009. gada beigām ir apstiprināti par 1,6 miljardiem latu, kas ir 49% no Latvijai 2007.-2013. gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti 482 miljoni latu jeb 15,2 % no Latvijai pieejamā finansējuma. Pēc ES fondu apguves rādītājiem Latvija ir ES jauno dalībvalstu vidējā līmenī, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.
Mikrouzņēmumu atbalsta programma
Darba vietu skaita pieaugumu varam panākt arī ar jaunu uzņēmumu atvēršanu. Lai veicinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, esam iedarbinājuši mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ir samazinātas pamatkapitāla prasības un reģistrēšanas nodevas. Nodokļu atskaites jāiesniedz tikai reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi. PVN var maksāt pēc kases principa, nevis avansā. Ieviesta vienkārša licenču sistēma. Mikrouzņēmumu atbalsta programmas pēdējais posms būs vienotā nodokļa ieviešana, pie kā finanšu ministrija jau strādā.
Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotu fiskālo telpu ekonomikas stimulēšanai caur budžetu, tiek veikts sistemātisks darbs birokrātisko šķēršļu uzņēmējdarbībai mazināšanai.
Nodokļu politika
Reformu vadības grupā valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem uzsāks darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm.
Daudzi no pagājušajā gadā īstenotajiem nodokļu pasākumiem ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai. Uzskatu, ka Latvija jāsaglabā kā relatīvi zema nodokļu sloga valsti, kurā nodokļu slogs nepārsniedz 1/3 no IKP. Vidējā termiņā nodokļu slogs ir pakāpeniski jāpārnes no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu. Pakāpeniski jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu.
Par sociālās drošības tīklu.
Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai nozīmīga loma ir „sociālās drošības tīklam”, kas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.
Sociālās drošības tīklu mēs turpinām pilnveidot arī šogad, piešķirot papildus līdzekļus pagaidu darbiem, paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem līdz 150 latiem mēnesī un īstenojot citus pasākumus.
Vēlēšanas
Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Toreiz politiķu Vienotība ar tautu bija gan ielās, gan domās un idejās. Diemžēl turpmāko gadu prihvatizācijas afēras, politbiznesa projekti un, visbeidzot trekno gadu bezatbildīgā politika ir izveidojuši milzīgu atsvešinātības plaisu starp varu un tautu.
Šajā sakarā es gribētu skart arī nepieciešamību ierobežot naudas un oligarhu lomu politikā. Gada sākumā valdība apstiprināja un iesniedza Saeimā likumprojektu par politisko partiju publisko finansējumu. Esmu dziļi pārliecināts, ka no sponsoriem un oligarhiem atkarīgas partijas valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā publiskajam finansējumam paredzētie līdzekļi. Tomēr, papildus ir nepieciešams samazināt fizisko personu ziedojumu maksimālo apjomu, kā arī samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. „Jaunais laiks” ir sagatavojis un iesniedzis attiecīgos likumprojektus koalīcijas partneriem. Diemžēl jautājums vēl ir atvērts un Saeimā par to paredzamas smagas debates. Ne visi ir ieinteresēti politiskās vides sakārtošanā.
Tomēr politiskās vides sakārtošana un sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ne tikai tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē, bet arī tādēļ, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās dominētu pilsoniski atbildīga, aktīva un gudra vēlētāju pozīcija. Lai balsis nevarētu nopirkt ne tiešā, ne pārnestā nozīmē. Es ticu, ka šajā rudenī Latvijas vēlētāji apliecinās savu prasību pēc jaunas, godīgas un eiropeiskas politikas, kam nav nekā kopīga ar oligarhu politbiznesa projektiem.
Vienotība
Šodien tiek dibināta apvienība „Vienotība”. Mums ir jāpārvar politiskā sadrumstalotība un jāaizmirst bijušie aizvainojumi. Līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem ir jāspēj vienoties un radīt pārliecinošu piedāvājumu nākošajās Saeimas vēlēšanās.
Nobeigumā vēlos dalīties viedoklī par to, kādai manā skatījumā ir jābūt mūsu kopīgi veidotajai partiju apvienībai. Manuprāt, Vienotība nav un tā pat nedrīkstētu būt vienādi domājošu, vienādi runājošu un vienādi visas lietas tverošu cilvēku kopums.
Ja saka, ka patiesība dzimst strīdos, tad vienotība visticamāk sakņojas patiesībā. Jo tikai tad, ja savās diskusijās būsim savstarpēji atklāti un patiesi viens pret otru, mūs cienīs, mums ticēs un mūsu viedokli respektēs. Sabiedrība pieprasa atklātu un godīgu politiku. Šādas politikas vārdā arī mēs esam nākuši kopā. Vienotībā ir Latvijas spēks. Kad mēs esam vienoti, visas grūtības ir pārvaramas un visi mērķi – sasniedzami. Es ticu, ka mums izdosies!