Skip to main content

Āboltiņa spīkeru samitā: Latvija var būt paraugs un iedvesmas avots Vidusjūras dienvidu valstīm

„Vidusjūras dienvidu valstu ļaudis pelnījuši, lai viņu centieni nodrošināt demokrātiju, cieņu, labu pārvaldību un labklājību vainagotos ar pāreju uz sistēmu, kas veicina politisku daudzveidību un sociāli ekonomisku taisnīgumu. Latvijas demokratizācijas un reformu pieredze ir atzinīgi novērtēta vairākās valstīs. Mēs ticam, ka tā ir mūsu vēsturiskā misija palīdzēt, būt demokrātisko pārmaiņu paraugam un iedvesmas avotam,” svētdien, 7. aprīlī, uzrunājot pirmā Vidusjūras Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju samita dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

„Daudziem Eiropas iedzīvotājiem ielu protesti, kas pārauga Arābu pavasara nemieros, atgādina notikumus, kas pirms nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem pāršalca Centrālo un Austrumeiropu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka tad Latvija bija komunistiskajā impērijā, bet tagad ir daļa no brīvās un demokrātiskās pasaules, un nākamgad mūsu valsts līdz ar citām reģiona valstīm svinēs savu desmito gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.

Vienlaikus S. Āboltiņa apliecināja mūsu valsts interesi par notikumiem Vidusjūras reģionā ― katrs kaimiņš un reģions visapkārt Eiropas Savienībai ir nozīmīgs partneris, vienalga dienvidos, ziemeļos vai austrumos. „Ceram, ka Arābu pavasara nemieri pāraugs miermīlīgā un caurskatāmā pārejas procesā, kura rezultātā visā reģionā varēs notikt brīvas un taisnīgas vēlēšanas,” sacīja S. Āboltiņa, vienlaikus akcentējot mūsu valsts gatavību dalīties demokratizācijas un institucionālo reformu pieredzē arī ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.

Saeimas priekšsēdētāja informēja klātesošos, ka jau patlaban pārstāvji no Latvijas aktīvi iesaistās tādās Annas Lindes fonda aktivitātēs kā jauniešu apmaiņas programmas un pieredzes apmaiņā ar Vidusjūras reģiona valstīm. Annas Lindes fonds, nosaukts bijušās zviedru ārlietu ministres vārdā, Vidusjūras Savienības dalībvalstu starpkultūru dialogam dibināts 2005. gadā un tajā ir iesaistītas 43 valstis.

„Eiropa vēl joprojām saskaras ar finanšu un ekonomisko krīzi, kamēr Vidusjūras dienvidu valstis iet cauri vēsturiskām un fundamentālām pārmaiņām, kuras sākās ar revolūciju Tunisijā 2010. gada beigās,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību, ka samits ir piemērots brīdis, lai atgādinātu, ka aiz vēstures notikumiem un pat nāciju likteņiem stāv cilvēki — cilvēki ar savu drosmi, idejām un visbeidzot cilvēcisko vēlmi dzīvot laimīgi un mierā.

Saeimas priekšsēdētāja no 5. līdz 7. aprīlim uzturas vizītē Francijas pilsētā Marseļā, kur piedalās Vidusjūras Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju samitā. Samitu organizē Eiropas Parlamenta prezidents un Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas priekšsēdētājs Martins Šulcs (Martin Schulz), un šī ir pirmā tik augsta līmeņa tikšanās.

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests
Tālr.: +371 67087218, +371 261 36160
[email protected]

Dalies ar ziņu