Āboltiņa: tiesneši, lemjot par savām algām, spēlējas ar uguni
„Tiesnešu atalgojumam ir jābūt samērīgam attiecībā pret citu valsts amatpersonu un publiskā sektorā strādājošo algām un solidāram valsts ekonomiskās situācijas dēļ. Tiesneši, lemjot par savām algām, savu amatu diemžēl izmanto kā privilēģiju. Nevar veidoties situācija, ka gandrīz 92% valsts pārvaldes darbinieku atalgojums ir mazāks par tiesnešu algām,” uzskata Solvita Āboltiņa, partijas Jaunais laiks (JL) valdes priekšsēdētāja.
Āboltiņai nav pieņemama konstitucionālo sūdzību iesniegušo tiesnešu pozīcija jautājumā par savu atalgojumu, kas pie iespējamajām izmaiņām netieši viņus nostādītu priviliģētā statusā. JL līdere uzskata, ka tas nav korekti pret ārstiem, skolotājiem, policistiem u.c. profesiju pārstāvjiem, kuru darba pienākumi ir vienlīdz atbildīgi, savukārt atalgojums – nesalīdzināmi zemāks. Politiķe atgādina, ka arī tiesu sistēmā ir darbinieki, kuru atalgojums ir vidēji 200 lati.
„Jau 1918. gadā pirmā tieslietu ministra biedrs Eduards Strautnieks izteicis ļoti svarīgu tēzi: „Tiesnešu amatu pieņemšana ir katra latviešu jurista patriotisks pienākums, neskatoties cik lielu amatu katram dos.” Tieši tāpēc gribu uzsvērt, ka tiesnešu atalgojums nevar kalpot par tiesnešu neatkarības mēru un garantu, kā tas diemžēl dažubrīd ir izskanējis. Arī Satversmes tiesa vienā no saviem spriedumiem ir atzinusi: „Tieši pilnvaru termiņa ierobežojuma neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību [..]” Turklāt tiesnešu neatkarības pamatu pamats ir Satversmes 83. pants,” norāda Āboltiņa.
Āboltiņa uzskata, ka iespējamās izmaiņas tiesnešu atalgojumā ir spēlēšanās ar uguni, pārbaudot visas sabiedrības pacietības mēru, zinot, ka joprojām valstī tiek ievērots taupības režīms.
„Uzskatu, ka tiesneši ārkārtīgi pretrunīgā veidā apelē gan par tiesu neatkarības principu, gan par tiesībām saņemt atalgojumu, kāds pienākas saskaņā ar padarīto. Pieļaujot tik krasas atšķirības atalgojuma sistēmā, trūks pamatojuma, kāpēc ir profesijas, uz kurām taupības pasākumi neattiecas. Vai skolotāja un ārsta padarītais ir mazāk vērtīgs? Tieši šajā kontekstā, manuprāt, iezīmējas tiesu varas pārstāvju dubultā morāle, kura diemžēl var kļūt par realitāti,” uzsver Āboltiņa.