Apvienotās Karalistes, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdību vadītāju paziņojums par „Ziemeļu nākotnes forumu” „Ziemeļu nākotnes foruma” uzmanības centrā – gaidāmie izaicinājumi
Ekonomikas lejupslīde, īpaši Eiropā, pēdējos gados ir bijusi gandrīz visu starptautisko sanāksmju darba kārtību prioritāte. Šajās sanāksmēs mēs koncentrējamies uz tūlītējiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, piemēram, parādu apgrūtināts banku sektors vai pieaugoši budžeta deficīti. Reti pietiek laika palūkoties, kas mūs sagaida „aiz stūra”, un pārrunāt, kā vislabāk sagatavot mūsu sabiedrību gaidāmajiem izaicinājumiem, un kādas ilgtermiņa politikas mums būtu jāpieņem šodien, lai nodrošinātu labklājību un ilgtspējīgu izaugsmi mūsu bērniem vai mazbērniem.
Mēs ceram to mainīt “Ziemeļu nākotnes foruma” ietvaros, kas norisināsies no 8. – 9. februārim Stokholmā. Kopā ar deviņu valstu biznesa, akadēmisko aprindu un sabiedriskās dzīves ekspertiem pārrunāsim, kādi, mūsuprāt, ir divi nopietnākie izaicinājumi, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un mūsu valstu konkurētspēju. Pirmkārt, kā sekmēt to, lai arvien vairāk sieviešu uzsāk savu biznesu un ieņem vadošos amatus uzņēmumos. Otrkārt, kā sekmēt gados vecāku iedzīvotāju ilgāku palikšanu darba tirgū, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ar kurām saskaras mūsu sabiedrības.
* * *
Iepriekšējā paaudzē strādājošas sievietes nebija norma. Kopš tā laika ir notikusi klusa revolūcija. Eiropas Savienībā sievietes veido gandrīz pusi darbaspēka un kļūst labāk izglītotas kā vīrieši. Gandrīz 60% sieviešu ASV un Eiropā ir augstskolas grāds.
Tas ir liels progress gan ekonomiski, gan attiecībā uz indivīdu. Sieviešu skaita pieaugums darba tirgū nozīmē lielāku IKP, mājsaimniecību ienākumu un patēriņa pieaugumu. Sava alga nozīmē arī lielāku personisko brīvību un izvēli.
No otras puses, progress ir niecīgs. Tikai 31% Eiropas uzņēmēju ir sievietes. Sievietes ir nepietiekami pārstāvētas arī augstākajos amatos. Šodien, saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, tikai viena no ES dalībvalstu biržās reģistrēto desmit lielāko uzņēmumu valdes locekļiem ir sieviete. Vislielākā nevienlīdzība ir pašā augšgalā, jo tikai 3% lielo uzņēmumu augstāko lēmumu pieņēmēju institūciju vada sievietes.
Progress ir lēns, neskatoties uz pētījumiem, kas rāda, ka pastāv pozitīva saikne starp sievietēm vadošajos amatos un uzņēmējdarbības rezultātiem. Norvēģija ir izņēmums attiecībā uz sieviešu līdzdalību valdēs. 42% lielo uzņēmumu valdes locekļi ir sievietes. Tas ir 2006.gadā īstenotās juridiskās kvotas rezultāts – politikas izvēle, kas ir jutīga dažās citās valstīs.
Stokholmas sanāksmē mēs uzklausīsim viens otra pieredzi un pārrunāsim dažādus risinājumus, kā sekmēt sieviešu skaita pieaugumu uzņēmējdarbībā un vadošajos amatos. Viens ir skaidrs – mēs nevaram atļauties izniekot sieviešu vadīšanas prasmes, biznesa idejas un inovatīvos risinājumus.
Otra mūsu diskusiju tēma Stokholmā skar nozīmīgu demogrāfisku pāreju, kas šobrīd norisinās mūsu sabiedrībās, un tās sekas. 1950. gadā dzīves ilgums visā pasaulē vidēji bija 46 gadi. Šodien tas ir pieaudzis līdz vidēji 70 gadiem visā pasaulē, un gandrīz 80 gadiem ES. Tas ir fantastisks progress. Tas indivīdam ļauj dzīvot garāku un bagātāku mūžu. Taču savienojumā ar zemajiem dzimstības rādītājiem un nereformētām pensiju sistēmām, tas valstij rada lielu slogu.
Nelielam skaitam jauniešu, kuri strādā un maksā nodokļus, būs jāatbalsta strauji pieaugošs skaits vecāka gadagājuma cilvēku. Izglītības sistēmas, karjeras attīstība, veselības aprūpes sistēmas un pensijas jāpielāgo jaunajai demogrāfiskajai situācijai. Pieredze rāda, ka, neskatoties uz pensijas vecuma palielināšanu, vecus cilvēkus var rosināt ilgāk palikt darba tirgū. Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki to uztver pozitīvi, īpaši, ja veselība daudziem vairs nav problēma pat 70 gadu vecumā. Tas drīzāk ir jautājums par attieksmju un normu maiņu sabiedrībā. Piemēram, var meklēt veidus, kā mainīt izglītības un karjeras sistēmas, lai būtu iespējamas vairākas karjeras. Var pielāgot darba apstākļus, kā arī veidot elastīgāku darba laiku.
„Ziemeļvalstu nākotnes forumā” mēs pārrunāsim visus šos jautājumus, lai atbalstītu “aktīvu novecošanu” un sabiedrību visām paaudzēm. Mēs esam pārliecināti, ka tas indivīdam sniedz priekšrocības, kā arī nodrošina ekonomikas izaugsmi.
* * *
Visā pasaulē, kur ar katru dienu pieaug konkurence no strauji augušu Āzijas, Latīņamerikas un Āfrikas valstu puses, mums ir jāmeklē iespējas, kā stiprināt mūsu priekšrocības un arī nākotnē nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā. Strādāt ilgāk un veicināt sieviešu līdzdalību visos darbaspēka līmeņos – mūsuprāt, ir tās divas jomas, kas būtu jāpārrunā. Tās būs mūsu sarunu uzmanības centrā trešdien un ceturtdien, Stokholmā.
Informācija par Latvijas delegācijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā dalību „Ziemeļu nākotnes forumā”
Papildu informācija:
Mārtiņš Panke
Ministru prezidenta preses sekretārs
Tālr.: +371 67082865, +371 26556965
[email protected]