Ārlietu ministrs Rakstniecības un mūzikas muzejam nodod rakstnieces Zentas Mauriņas vēstules
9. decembrī Ārlietu ministrijā notika svinīgs pasākums, kurā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Ārlietu ministrijas vārdā nodeva Rakstniecības un mūzikas muzejam rakstnieces Zentas Mauriņas no 1960. līdz 1978. gadam rakstītās vēstules tuvai trimdas laika draudzenei un pašaizliedzīgai atbalstītājai Pjērai Ambergai – Ballinari (Piera Amberg- Ballinari). Izstādes atklāšanā Ģ. V. Kristovskis citējot Z.Mauriņu atzīmēja, ka „ rakstniece vienmēr ir gribējusi tikt “pāri robežai”, ir vēlējusies latviešu kultūru iesakņot Eiropas kultūras spektrā un, no otras puses, ir tiekusies visas pasaules garīgo zeltu pārnest savā dzimtenē. Sirsnīgs paldies Lorenco Amberga (Lorenzo Amberg) kungam un arī Vilcāna kungam, jo, pateicoties tieši viņu sadarbībai, šodien varam skatīt šo vērtīgo kultūras mantojumu”.
Atklājot izstādi kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka „ir atgriezušies Z.Mauriņas darbi, kuri Latvijā vienmēr ir bijuši impulss sabiedrības domāšanā.” Viņa norādīja, ka tas ir apliecinājums dzelzs priekškara absurdam, kam domas gājušas pāri. „Tagad, kad pasaule kļūst atvērta, šī vērtības ar Gruzijas palīdzību nonākušas Latvijā,” secina kultūras ministre.
Atskatoties uz Z.Mauriņas daiļradi, Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns informēja, ka „zīmīgi, ka šis vēstuļu krājums atgriezies Latvijā īsi pirms Z. Mauriņas dzimšanas dienas”.
Līdz šā gada jūlijam vēstules bija P. Ambergas – Ballinari dēla, Šveices vēstnieka Gruzijā un Armēnijā L. Amberga īpašums, kuru viņš nolēma dāvināt Latvijai.
Dāvinājuma vērtīgākā daļa ir vēstules un atklātnes, ko papildina dažādi iespieddarbi, dokumenti un dažas fotogrāfijas. Vairums vēstuļu un atklātņu ir mašīnrakstā ar rakstnieces parakstu un kādu personīgu uzrunu vai veltījumu rokrakstā, kā arī ar roku rakstītas vēstules, kas reto rokrakstu krātuvei ir īpaši vērtīgs ieguvums.
Lielākā daļa vēstuļu un atklātņu ir Z. Mauriņas rakstītas un adresētas P. Ambergai – Ballinari. Kolekciju papildina vairākas Z. Mauriņas dzīvesbiedra Konstantina Raudives, šveicietes Annemarijas Morgentāleres (Annemarie Morgenthaller) un vācu izdevēja Maksimiliana Dītriha (Maximilian Dietrich) vēstules.