Skip to main content

Ašeradens: atbalsts elektroenerģijas ražotājiem nedrīkst mazināt Latvijas konkurētspēju

“Lai mēs beidzot varētu sākt sniegt atbalstu energointensīviem rūpniecības uzņēmumiem, Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem lēmums par izmaiņām esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tādējādi būtiski paaugstinot rūpniecības sektora konkurētspēju un dodot iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darbavietas.”

“Esošajā atbalsta sistēmai ir jāatrod līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm. Tajā pašā laikā jāsekmē ilgtspējīga atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu izmaiņām atbalsta sistēmā, kas ierobežos dāsno atbalstu vienas nozares uzņēmējiem un ļaus izpildīt valsts, tai skaitā Māra Kučinska valdības, apņemšanos nepalielināt obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, t.sk. uz elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām,” turpina A.Ašeradens.

Lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu, uz ko iepriekš norādījusi arī Eiropas Komisija, Ekonomikas ministrija piedāvā komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, noteikt iekšējās peļņas normu (turpmāk – IRR) 9 % apmērā. Ja konkrētās elektrostacijas IRR būs virs 9 %, tad ministrija, izmantojot korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.

Iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.
Iepriekš minētos priekšlikumus ministrija ir iestrādājusi grozījumos Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kas nosūtīti saskaņošanai dažādām nozaru organizācijām.

Kā zināms, priekšlikumus par Latvijas piedāvājumu pārsubsidācijas novēršanai gaida arī Eiropas Komisija, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas iesniegtā atbalsta mehānisma “Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem” atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. Eiropas Komisija iepriekš norādījusi, ka Latvija, sniedzot atbalstu komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, nevar izmaksāt lielāku atbalstu, kā to pieļauj valsts atbalsta regulējums ES.

Izmaiņu nepieciešamība esošajā atbalsta sistēmā diskutēta arī ar dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociāciju, komercbankām un komersantiem.

Papildus informācija:
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: [email protected]; [email protected]

Dalies ar ziņu