Dombrovska prioritātes, principi un nosacījumi jaunās valdības veidošanai
10. Saeimas vēlēšanu rezultāti skaidri apliecina, ka valdība, kas uzņēmās atbildību par valsts maksātnespējas novēršanu un krīzes skartās ekonomikas atjaunošanu, pat mazākuma sastāvā nostrādājot līdz sava pilnvaru termiņa beigām, vēlētāju skatījumā pelnījusi pārliecinošu uzticību un ir ieguvusi mandātu turpināt uzsāktās reformas.
Tieši vēlētāju izteiktā uzticība ir pilnvarojums tam, lai nākamā Latvijas valdība strādātu ilgtermiņā, kam savukārt nepieciešama stingra un nepārprotama visu koalīcijas partneru vienošanās par prioritātēm, principiem un nosacījumiem.
Tādēļ jaunās valdības veidošanā ir nepieciešams taktisks risinājums, kas dotu nākamo četru gadu perspektīvā balstītu fundamentālu katras nozares plānu konstruktīvai un konsekventai valdības rīcībai.
I. Valdības ilgtermiņa politiskie mērķi un prioritātes
a) Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, ekonomikas pārstrukturizēšana, jaunas darba vietas un starptautiskās konkurētspējas kāpināšana;
b) Maza un efektīva valsts pārvalde, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plaša pielietošana
c) valsts uzņēmumu pārvaldības un darbības rezultātu uzlabošana;
d) Tiesiskas valsts stiprināšana un korupcijas izskaušana;
e) „Ēnu” ekonomikas apkarošana;
f) Zināšanu un jaunievedumu veicināšana visās tautsaimniecības nozarēs, pārvaldē un izglītībā. Inovācijas un izglītības kvalitāte, zinātnes un augstākās izglītības sinerģija;
g) Vienota latviešu valodas un kultūras telpa, respektējot un cienot nacionālo minoritāšu tiesības Latvijā;
h) Sociālā stabilitāte un sociālā budžeta ilgtspējīga plānošana;
i) Monetārā stabilitāte un pievienošanās eirozonai no 2014. gada 1. janvāra;
j) Stabilitāte izaugsmei un visu politisko spēku kopīgs, atbildīgs darbs Latvijai. Konstruktīvas valdības un parlamenta sadarbības nodrošināšana valsts un tautas kopīgo mērķu sasniegšanai un aktīva sabiedrības un sociālo partneru iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā.
II. Koalīcijas partiju virzītie ministru amatu kandidāti apņemas
strādāt galveno politisko mērķu sasniegšanai. MP ļoti rūpīgi vērtēs katru piedāvāto amata pretendentu. Daži no ministriem izvirzītājiem uzdevumiem ietver:
a) Finanšu jomā – Latvijas interešu aktīva aizstāvēšana Eiropas institūcijās 2014. – 2020. gada finanšu perspektīvas kontekstā. Vispārējās ienākumu deklarēšanas (t. sk., sākumdeklarēšanas) ieviešana. Aktīvs darbs nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un ēku ekonomikas mazināšanā. ES fondu apguves sistēmas pilnveidošana;
b) Izglītībā un zinātnē – izglītības kvalitāte un atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam, zinātne kā prioritāte, izglītības eksports utt.;
c) Satiksmē un transportā – tranzīta nozares sakārtošana un izaugsmes potenciāla nodrošināšana, starptautiskās lidostas „Rīga” un nacionālās aviokompānijas “AirBaltic” ar mērķi stiprināt Rīgu kā nozīmīgāko gaisa satiksmes centru reģionā. Ceļu būves kvalitātes kontroles pastiprināšana utt.;
d) Ekonomikā – valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana. Atjaunojamās enerģijas ilgtspējas noteikumi, sabalansējot valsts atbalstu ar nepieciešamību nodrošināt patērētājam draudzīgas enerģijas cenas. Uzņēmējdarbības vides prognozējamība. ES fondu sekmīga apguve un investīcijas ražošanā utt.;
e) Zemkopībā – taisnīga ES finansējuma nodrošināšana, izlīdzinot tiešmaksājumu apjomu veco un jauno ES dalībvalstu zemniekiem. lauku saimniecību konkurētspējas uzlabošana, atbalsts lauksaimnieku kooperācijai utt.;
f) Sociālajā jomā – sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšana, atbildība par darba tirgus pieprasījumam atbilstošu bezdarbnieku pārkvalifikāciju;
g) Veselībā – efektīva un taisnīga resursu sadale, veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāte un pieejamība visā valstī utt.;
h) Tieslietās – valsts reģistru konsolidācija, efektīva un ātra tiesas procesa nodrošināšana, vienotu nosacījumu izstrāde tiesu sistēmai piederīgo personu darba kvalitātes un kvalifikācijas nodrošināšanai un pārbaudei utt;
i) Ārlietās – ārējā ekonomiskā politika ekonomiskās sadarbības veicināšana, investīciju piesaistes sekmēšana utt;
j) Iekšlietās – izmaksu efektivitātes paaugstināšana utt.;
k) Aizsardzībā – jomai pieejamo resursu racionāla un efektīva izmantošana utt.;
l) Vides aizsardzībā – vides politikas prioritāra orientācija uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanas pasākumiem, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšana atkritumu pārstrāde un izejvielu otrreizēja izmantošana utt.;
m) Kultūrā – latviešu tautas kultūras mantojuma starptautiskās atpazīstamības nodrošināšana, kultūras ekonomiskā potenciāla efektīva izmantošana un kolektīvu konkurētspējas veicināšana starptautiskajā līmenī utt.;
n) Reģionālā politika – Latvijas reģionu līdzsvarota attīstība un atšķirību izlīdzinošu politiku izstrāde un atbalsts utt.;
o) Kopējie uzdevumi – vēl intensīvāka struktūrfondu apguve, valsts aparāta efektivizēšana atbilstoši funkciju vērtējumam, strukturālo reformu konsekvents turpinājums utt.
III. Budžeta ietvars
Vienošanās par budžeta ietvara pamatscenāriju: 2011.gada budžeta deficīts – 6% no IKP, 2012.gada budžeta deficīts – 3% no IKP. Attiecībā uz 2011.gada budžetu provizoriskais konsolidācijas apjoms 350 – 395 milj. latu. Precīzais konsolidācijas apjoms tiek noteikts atbilstoši 3. ceturkšņa IKP datiem un aktuālākajām budžeta izpildes tendencēm. Apmēram 1/3 no konsolidācijas apjoma tiek sasniegta ar nodokļu pasākumiem, bet 2/3 – ar izdevumu samazināšanu. Partnerim, kas nepiekrīt, jāpiedāvā fiskāli pamatotu alternatīvu.
IV. Koalīcijas veidošanas sarunu procesa posmi:
a) Vienošanās par galvenajiem principiem un rīcībpolitikas vidēja termiņa mērķiem starp iespējamajiem partneriem, valdības deklarācijas izstrādes darba grupu izveide līdz 8.oktobrim
b) Vienošanās par budžeta ietvaru līdz 15. oktobrim
c) Vienošanās par amatu sadalījumu starp partneriem, atbilstoši proporcijai Saeimā līdz 15. oktobrim
d) Ministru kandidātu izvirzīšana un MP piekrišana kandidātam, ņemot vērā sadaļu II līdz 22. oktobrim
e) Valdības deklarācijas izstrādes pabeigšana ministru kandidātu vadībā līdz 22. oktobrim
f) Prezentēšana VP un virzīšana apstiprināšanai Saeimā pēdējā oktobra nedēļa